Kā izglābt mazītiņo mammu
Tas nav noslēpums, ka manā lasāmvielas krājumā pēdējā laikā vērā ņemamu vietu ieņēmušas bērniem paredzētās grāmatas. Skaidrs, ka ne viss no tā, ko lasu priekšā Esterei primāri ir paredzēts četrus gadus vecam lasītājam, bet atbilstoši manai izpratnei no labas grāmatas tu kaut ko varēsi pasmelties dažādos vecumos, un grāmata, kas ir mazliet virs tava tagadējā uztveres līmeņa, labi var kalpot kā pakāpiens ceļā uz augšu, raisīt sarunas un pārdomas. Un, ja tu no tās pilnībā uztversi tikai virskārtu, arī tā nav sevišķa bēda - kaut kas tev saslēgsies ar laiku un, atskatoties, tu bērnībā lasītā grāmatā varēsi saskatīt itin daudz tā, kas toreiz tev nebija aktuāls.
Šāds garš ievads te šķita nepieciešams tādēļ, ka "Kā izglābt mazītiņo mammu" noteikti nav grāmata četrgadniekiem. Stāsts ir par kādu zēnu vārdā Sanders un viņa mammu. Jau tas vien, ka zēns aug bez tēta, kādam varētu raisīt jautājumus (nekas, ka šādi aug milzīgs procents bērnu Latvijā un ne tikai Latvijā), taču tēva trūkums te patiesībā nav pat sekundāra problēma. Primārā problēma ir tāda, ka Sandera mammai ir audzējs un būs nepieciešama operācija. Tas gan nav iemesls tam, kāpēc Sandera mamma saraujas tik maza kā lego figūriņa, tur pie vainas ir pašapziņas trūkums - otra no šīs grāmatas nozīmīgajām tēmām. Trešā - tas, kā cilvēki neredz viens otru, ko ilustrē neredzamais Aksels un viņa mamma ar mākoni galvas vietā, kura dēlu iemainījusi pret rotaļu lācīšu mīļotāju klubiņu. Grāmatas varoņu vidū ir loma Sandera sunim Nerim. Patiesībā juridiski Neris nav Sandera suns, bet gan pārliecināts klaidonis, kuram tomēr ir nepieciešams saimnieks pat tad, ja viņi nedzīvo kopā.
Grāmata ir apjomā pavisam neliela - šķiet, ka Esterei to izlasīju četros vakaros, bet pārrunājamā tajā ir daudz, bagātīgi būs lietu, ko tu bērnam varēsi skaidrot, kāpēc tas ir tiešā tā un ne citādi. Var teikt, ka nekas nav "pārmudrīts" - prozas loģika ir skaidra un viennozīmīgi traktējama, bet neko citādu no šādas grāmatas es arī nebūtu gaidījis. Noteikti varu to ieteikt kā papildinājumu lasīšanai bērniem rekomendējamo grāmatu sarakstā.
Šāds garš ievads te šķita nepieciešams tādēļ, ka "Kā izglābt mazītiņo mammu" noteikti nav grāmata četrgadniekiem. Stāsts ir par kādu zēnu vārdā Sanders un viņa mammu. Jau tas vien, ka zēns aug bez tēta, kādam varētu raisīt jautājumus (nekas, ka šādi aug milzīgs procents bērnu Latvijā un ne tikai Latvijā), taču tēva trūkums te patiesībā nav pat sekundāra problēma. Primārā problēma ir tāda, ka Sandera mammai ir audzējs un būs nepieciešama operācija. Tas gan nav iemesls tam, kāpēc Sandera mamma saraujas tik maza kā lego figūriņa, tur pie vainas ir pašapziņas trūkums - otra no šīs grāmatas nozīmīgajām tēmām. Trešā - tas, kā cilvēki neredz viens otru, ko ilustrē neredzamais Aksels un viņa mamma ar mākoni galvas vietā, kura dēlu iemainījusi pret rotaļu lācīšu mīļotāju klubiņu. Grāmatas varoņu vidū ir loma Sandera sunim Nerim. Patiesībā juridiski Neris nav Sandera suns, bet gan pārliecināts klaidonis, kuram tomēr ir nepieciešams saimnieks pat tad, ja viņi nedzīvo kopā.
Grāmata ir apjomā pavisam neliela - šķiet, ka Esterei to izlasīju četros vakaros, bet pārrunājamā tajā ir daudz, bagātīgi būs lietu, ko tu bērnam varēsi skaidrot, kāpēc tas ir tiešā tā un ne citādi. Var teikt, ka nekas nav "pārmudrīts" - prozas loģika ir skaidra un viennozīmīgi traktējama, bet neko citādu no šādas grāmatas es arī nebūtu gaidījis. Noteikti varu to ieteikt kā papildinājumu lasīšanai bērniem rekomendējamo grāmatu sarakstā.
2021-10-12
comments powered by Disqus