Planet of the Apes
Nav tā, ka es atcerētos, kāda tieši bija mana motivācija ņemt un beidzot noskatīties "Pērtiķu planētu". Tāda, ka visi to ir redzējuši? Neizklausās pēc manis, ir daudz filmu, kuras visi ir redzējuši un es nē. Tāda, ka salīdzinoši nesen noskatījos "Rise of the Planet of the Apes" (ja tāds vispār bija konkrētās filmas nosaukums)? Pavisam neticami. Citu variantu man pat nav, bet pilnīgi nejauši tas taču nevarētu būt. Vai arī varētu?
Nezinu, kā bija cilvēkiem, kas šo filmu skatījās, nezinot, ar ko tā beigsies? Iespējams, sešdesmito gadu beigās skatītāji patiešām piedzīvoja pārsteigumu, taču pārāk daudz kas šajā filmā liecina par to, ka nobeigums būs tieši tāds.
Ja gadījumā izrādītos, ka tu līdz šai dienai dzīvoji drusku citā pasaulē nekā visi pārējie un tu pilnīgi neko nezini par šo filmu, mazliet pastāstīšu par tās sižetu. Četri amerikāņu kosmonauti tiek nosūtīti misijā, lai pārliecinātos par to, ka ceļojot ar gaismas ātrumam tuvu ātrumu laiks uz kosmosa kuģa ies nesalīdzināmi lēnāk nekā uz Zemes. Kuģis veic avārijas nosēšanos uz kādas nezināmas planētas, vienīgā ekspedīcijas sieviete iet bojā, bet trīs izdzīvojušie vīrieši iepazīstas ar šīs planētas pamatiedzīvotājiem - inteliģentiem pērtiķiem un neinteliģentiem cilvēkiem. No trijotnes gan tikai vienam paveicas, tiesa, viņš uz laiku zaudē balsi, tādējādi nevarēdams apliecināt pērtiķiem savu saprātu, taču kāda pērtiķu zinātniece saskata viņā saprāta pazīmes, un tad viņam atliks tik vien kā pārliecināt pērtiķu pasaules galveno zinātnieku un reliģijas jautājumu ekspertu vienā personā. Tas, savukārt, neizrādās tik vienkārši.
Protams, 45 gadus pēc filmas iznākšanas uz kino ekrāniem tā izskatās visai smieklīgi - taču ne jau efektu kvalitāte ir tā, kas definē labu vai sliktu filmu. Kas man šajā filmā nepatika - tam laikam visai raksturīgā uzspēlētā aktierspēle, visai neinteresantie personāži un pārāk acīmredzamais vēstījums.
Kulta kino, tas, protams, ir ļoti forši, bet mūsdienās šo filmu iespējams skatīties tikai ar ļoti lielu piespiešanos, un es laikam nemaz tik ļoti negribu piespiesties.
Nezinu, kā bija cilvēkiem, kas šo filmu skatījās, nezinot, ar ko tā beigsies? Iespējams, sešdesmito gadu beigās skatītāji patiešām piedzīvoja pārsteigumu, taču pārāk daudz kas šajā filmā liecina par to, ka nobeigums būs tieši tāds.
Ja gadījumā izrādītos, ka tu līdz šai dienai dzīvoji drusku citā pasaulē nekā visi pārējie un tu pilnīgi neko nezini par šo filmu, mazliet pastāstīšu par tās sižetu. Četri amerikāņu kosmonauti tiek nosūtīti misijā, lai pārliecinātos par to, ka ceļojot ar gaismas ātrumam tuvu ātrumu laiks uz kosmosa kuģa ies nesalīdzināmi lēnāk nekā uz Zemes. Kuģis veic avārijas nosēšanos uz kādas nezināmas planētas, vienīgā ekspedīcijas sieviete iet bojā, bet trīs izdzīvojušie vīrieši iepazīstas ar šīs planētas pamatiedzīvotājiem - inteliģentiem pērtiķiem un neinteliģentiem cilvēkiem. No trijotnes gan tikai vienam paveicas, tiesa, viņš uz laiku zaudē balsi, tādējādi nevarēdams apliecināt pērtiķiem savu saprātu, taču kāda pērtiķu zinātniece saskata viņā saprāta pazīmes, un tad viņam atliks tik vien kā pārliecināt pērtiķu pasaules galveno zinātnieku un reliģijas jautājumu ekspertu vienā personā. Tas, savukārt, neizrādās tik vienkārši.
Protams, 45 gadus pēc filmas iznākšanas uz kino ekrāniem tā izskatās visai smieklīgi - taču ne jau efektu kvalitāte ir tā, kas definē labu vai sliktu filmu. Kas man šajā filmā nepatika - tam laikam visai raksturīgā uzspēlētā aktierspēle, visai neinteresantie personāži un pārāk acīmredzamais vēstījums.
Kulta kino, tas, protams, ir ļoti forši, bet mūsdienās šo filmu iespējams skatīties tikai ar ļoti lielu piespiešanos, un es laikam nemaz tik ļoti negribu piespiesties.
2013-03-27
comments powered by Disqus