Kazhes pierakstu burtnīca

Dārgais Pulkvedi,
lūdzu, atvainojiet mani par ilgo klusēšanu. Zinu, ka biju solījies Jums rakstīt jau sen, un jūtos ļoti slikti savas ilgās klusēšanas dēļ. Man nav īsti attaisnojuma tam, ka nerakstīju. Vai pareizāk, kaut kādi attaisnojumi jau ir vienmēr, bet nekas nespēj atsvērt neturētu vārdu. Jā, bērni slimoja. Jā, bija daudz darba. Jā, nebija naudas pastmarkas iegādei. Un tomēr - man vajadzēja Jums uzrakstīt jau tajā pat nedēļā, kad tiku solījis. Un, jo ilgāk es nerakstīju, jo grūtāk man kļuva uzsākt šo vēstuli. Ar katru nākamo nedēļu, kad vēstule nav nosūtīta, arvien neērtāk ir to rakstīt. Tā ir visās lietās, ne tikai ar vēstulēm, un man vispār ir slikti ar gribasspēku. Es pats to apzinos, bet nespēju neko darīt lietas labā - jo kā gan tu vari sevi piespiet kaut ko darīt, ja tev nav gribasspēka? Reizēm es nedēļām ilgi nespēju piecelties no gultas, tik ļoti man trūkst gribasspēka. Sieva tad man saka: "Fernando, piecel beidzot savu resno pakaļu no gultas un aizej uz veikalu pēc maizes!" bet es tikai skumji nopūšos un domāju: "Rītdien aiziešu." Līdz ar to Jūs varat saprast, ka arī šīs vēstules rakstīšana man sagādā milzīgas mokas un ciešanas.

Bet pietiks par mani, zinu jau, ka Jūs tas nemaz neinteresē. Mēs taču patiesībā pat īsti neesam pazīstami, kāpēc lai Jūs interesētu tas, ka man un Konsuelai jau pusgadu nav bijis seksa. Viņa apgalvo, ka pie vainas ir mana bezdarbība un ka viņai neesot ne mazākās intereses mīlēties ar amorfu tauku piku, taču es nespēju noticēt, ka tā ir visa patiesība. Man ir aizdomas, ka viņai ir kāds cits. Pēdējā laikā viņa tik bieži ir projām no mājām, katru reizi ar kaut kādu dīvainu atrunu, kas neiztur racionālu kritiku, ka es arvien vairāk sliecos domāt, ka viņa trešdienās guļ ar savu jogas skolotāju, bet piektdienās - ar kaimiņu dārznieku. Vismaz man ļoti nepatīk tas, kā uz mani skatās šis dārznieks. Viņš ir tāds pretīgs jauns vīrietis, kas šķiet visu savu brīvo laiku pavadām, nodarbojoties ar sportu, līdz ar to viņam nav ne grama lieku tauku, un vēl tie sasodītie lokainie mati! Un smīns mutes kaktiņā, ar kādu viņš atbild uz maniem sveicieniem, kad nu mums gadās saskrieties, tajā ir kaut kas tik nejauki vīzdegunīgs, ka es nudien esmu pārliecināts, ka viņš guļ ar manu sievu.

Pulkvedi, man Jums ir jāatzīstas! Es jums sameloju - atruna par bērnu slimošanu, ko es pieminēju šīs vēstules ievadā, nav gluži patiesa. Man nav nekādu bērnu, un es nekad arī neesmu vēlējies bērnus. Es vienmēr esmu uzskatījis, ka bērni ir netīri, smirdīgi un nemāk uzvesties. Tāpēc manā ģimenē bērniem vieta nebija paredzēta. Es vienmēr biju domājis, ka Konsuela un es kopā ceļosim pa pasauli un dzīvosim tikai viens otram. Bet tagad viņai ir parādījies jogas instruktors un kaimiņu dārznieks. Par jogas instruktoru man patiesībā nekā slikta sakāma nav - viņš šķiet normāls čalis, varbūt mazliet pārgudrs, bet vismaz ne pisants, ne tāds, kā tas dārznieks. Varētu padomāt, ka viņš būtu dzīvē kaut ko dižu sasniedzis un tāpēc var tā uz mani skatīties no augšas. Dārznieks, proti. Jogas instruktors ir sasniedzis, to es nenoliedzu. Bet dārznieks - baigā jau nu profesija! Izraut pāris nezāles un apliet mauriņu, to jau kurš katrs idiots var. Tur pat lasītprasme nav vajadzīgas. Bet es, ja kas, esmu gandrīz pabeidzis augstskolu. Varbūt ne pašu prestižāko mūsu valstī, un tomēr. Man ir nepabeigta augstākā izglītība un kas zina - varbūt kādu dienu es saņemšos un nokārtošu tos trīs atlikušos priekšmetus, uzrakstīšu bakalaura darbu un varēšu saukties par gandrīz zinātnieku. Bet viņš ir un paliks muskuļots stulbenis, tikai ar gadiem tie viņa muskuļi sāks nokarāties un tad neviena ar viņu vairs negribēs gulēt. Viņam būs aizdusa un viņš cauru dienu sēdēs pie televizora, kliedzot, ka tie futbolisti taču ne sūda nevar paskriet. To es zinu, jo pats jau tā daru. Jā, es kādreiz arī biju, manuprāt, diezgan izskatīgs, vismaz mamma tā man vienmēr apgalvoja, ka es esmu izskatīgāks par vidusmēru. Tagad, protams, no tā nekā daudz nav palicis, bet es tāpat nedomāju, ka tas ir pie vainas Konsuelas vēsumam.

Vai Jums, Pulkvedi, kādreiz tā ir bijis, ka sieviete Jūs negrib? Tas, manuprāt, ir vēl sliktāk nekā tas, ka tev neraksta vēstules. Lai gan vēstuļu nerakstīšana arī ir diezgan liela problēma, to es nenoliedzu. Man gan pašam arī nav tā, ka kāds kaut ko diži rakstītu. Vēstules par piedalīšanos vēlēšanos un kaut kādi reklāmas sūdi, tas reāli arī ir viss, ko mēdzu saņemt pastkastē. Diezgan depresīvi, nenoliedzami. Bet nesen man beidzot uzspīdēja laime, un par to gribu pastāstīt arī Jums. Nezinu, vai Jūs, Pulkvedi, esat kaut ko dzirdējis par kriptovalūtām, bet...

----

Šajā vietā Pulkvedis dusmīgi nolamājās, saņurcīja vēstuli un iesvieda to papīru kurvī. Tā nebija pirmā reize, kad telemārketeri mēģināja viņu apvārdot ar saviem viltīgajiem gājieniem.