Queen Christina
Paskaidro man, lūdzu, sekojošo: kā tas nākas, ka filmās par fascinējošiem cilvēkiem viņi tiek parasti padarīti mazāk fascinējoši. Kādēļ nepieciešams piepušķot kaut kādas nepatiesības, ja vēsturiskais materiāls pats par sevi ir izcili kolorīts? Šādi, lūk, jautājumi pēc filmas "Karaliene Kristīne" noskatīšanās.
Karaliene Kristīne bija viena no ievērojamākajiem Zviedrijas monahriem - Gustava II Ādolfa - meita. Tronī stājās sešu gadu vecumā. Bija ļoti savdabīga būtne, kura ņēma un atteicās no apšaubāmā karalienes goda, pārgāja katoļticībā un pārcēlās dzīvot uz Itāliju (faktiski - daudz ceļoja pa siltajām zemēm). Mīlēja mākslas un mūziku, pati spēlēja teātrī, arī laikā, kad bija karaliene. Neizcēlās ar sevišķām rūpēm par savu ārieni (esot staigājusi bieži vīriešu drēbēs, neķemmējusi matus). Tā kā dzīvoja viņa laikos, kad žurnāls "Kas jauns" vēl neiznāca, par Kristīnes privāto dzīvi nekādas dižas skaidrības nav - bija viņa vai nebija aseksuāla, homoseksuāla, biseksuāla, hermafrodīts vai vēl kas tik ne, jo viņas dzīves veids īsti neatbilda nekādiem ne sava, ne cita laikmeta standartiem. Īsi sakot - ļoti kolorīta personība.
Tikām šajā filmā karalieni Kristīni atveido Grēta Garbo. Arī kolorīta būtne. Arī - ar neskaidru seksuālo orientāciju. Taču atšķirībā no Kristīnes - viena no sava laikmeta top skaistulēm (atbilstoši divdesmita gadsimta sākuma skaistuma etalonam, protams). Viņas varone filmā nav gluži "tā" karaliene Kristīne - viņa ir daudz par sievišķīgu un aina, kurā karaliene pārģērbjas par vīrieti, lai izbaudītu vienkāršu dzīvi, ir patiešām smieklīga. Kā tajā "Mantas" dziesmā: "līdz ko sieviete pielīmē ūsas, visi izliekas nemanām krūtis". Tikai Garbo pat ūsas nepielīmē - vienkārši uzvelk vīrišķīgākas drēbes un viss - nevienam pat aizdomas nerodas, ka tā varētu būt sieviete. Un šīs filmas karaliene Kristīne iemīlās spāņu sūtnī, kas arī kļūst par iemeslu tam, ka viņa atsakās no troņa. Ne gluži atbilstoši vēsturei, kā teikt. Toties - tā kā šī filma tapa vēl pirms Holivudā stājās spēkā striktā cenzūra - filmas morāles principi nav tik ļoti stingri, un tajā ir viens tiešām labs citāts:
Filmas pretkara vēstījums arī ir labs. Citādi, protams, bišķi par daudz šajā filmā ir banālisma, bet - droši vien man vajadzētu saprast, ko var un ko nevar gaidīt no filmas, kas nākusi klajā pirms vairāk kā 80 gadiem.
Karaliene Kristīne bija viena no ievērojamākajiem Zviedrijas monahriem - Gustava II Ādolfa - meita. Tronī stājās sešu gadu vecumā. Bija ļoti savdabīga būtne, kura ņēma un atteicās no apšaubāmā karalienes goda, pārgāja katoļticībā un pārcēlās dzīvot uz Itāliju (faktiski - daudz ceļoja pa siltajām zemēm). Mīlēja mākslas un mūziku, pati spēlēja teātrī, arī laikā, kad bija karaliene. Neizcēlās ar sevišķām rūpēm par savu ārieni (esot staigājusi bieži vīriešu drēbēs, neķemmējusi matus). Tā kā dzīvoja viņa laikos, kad žurnāls "Kas jauns" vēl neiznāca, par Kristīnes privāto dzīvi nekādas dižas skaidrības nav - bija viņa vai nebija aseksuāla, homoseksuāla, biseksuāla, hermafrodīts vai vēl kas tik ne, jo viņas dzīves veids īsti neatbilda nekādiem ne sava, ne cita laikmeta standartiem. Īsi sakot - ļoti kolorīta personība.
Tikām šajā filmā karalieni Kristīni atveido Grēta Garbo. Arī kolorīta būtne. Arī - ar neskaidru seksuālo orientāciju. Taču atšķirībā no Kristīnes - viena no sava laikmeta top skaistulēm (atbilstoši divdesmita gadsimta sākuma skaistuma etalonam, protams). Viņas varone filmā nav gluži "tā" karaliene Kristīne - viņa ir daudz par sievišķīgu un aina, kurā karaliene pārģērbjas par vīrieti, lai izbaudītu vienkāršu dzīvi, ir patiešām smieklīga. Kā tajā "Mantas" dziesmā: "līdz ko sieviete pielīmē ūsas, visi izliekas nemanām krūtis". Tikai Garbo pat ūsas nepielīmē - vienkārši uzvelk vīrišķīgākas drēbes un viss - nevienam pat aizdomas nerodas, ka tā varētu būt sieviete. Un šīs filmas karaliene Kristīne iemīlās spāņu sūtnī, kas arī kļūst par iemeslu tam, ka viņa atsakās no troņa. Ne gluži atbilstoši vēsturei, kā teikt. Toties - tā kā šī filma tapa vēl pirms Holivudā stājās spēkā striktā cenzūra - filmas morāles principi nav tik ļoti stingri, un tajā ir viens tiešām labs citāts:
Chancellor: There are rumors that your Majesty is planning a foreign marriage.
Queen Christina: They are baseless.
Chancellor: But your Majesty, you cannot die an old maid.
Queen Christina: I have no intention to, Chancellor. I shall die a bachelor!
Filmas pretkara vēstījums arī ir labs. Citādi, protams, bišķi par daudz šajā filmā ir banālisma, bet - droši vien man vajadzētu saprast, ko var un ko nevar gaidīt no filmas, kas nākusi klajā pirms vairāk kā 80 gadiem.
2014-01-17
comments powered by Disqus