Rāmā ceturtdiena
Reizēm gadās, ka ir jāpaspēj tik daudz, bet laika visam neatliek. Vakar netiku uz koncertu Kalnciema ielā, lai gan it kā gribēju. Netiku arī uz frisbija spēli, taču pēcpusdienas/vakara grafiks tāpat sanāca ar tīri labu skriešanu.
Sešos trīsdesmit bija starts Lūzumpunkta "Pilsētas medībām", kur piedalījos komandā ar neizprotamo nosaukumu "Futbols" kopā ar Vimbu un fon Šmicu. Taču vispirms sešos bija jāveic skaipa zvans ar Microsoft, kur man bija jāprezentē tas, kas nu bija jāprezentē. Bija skaidrs, ka ja 18:00 es sazvanos ar MS no TechHub, man pat teorētiski nebūtu iespējams 18:30 būt Krasta Lido. Izeja? Sazvanīties ar MS jau no Lidiņa.
Aizbraucu savlaicīgi, lai pārliecinātos, ka tur strādā WiFi. Puslīdz strādāja, taču ne bez aizķeršanās. Vairāk gan mani uztrauca tas, ka laptopa baterija bija pustukša un ka fonā visu laiku skanēja dramatiski riebīgi šlāgeri. Par mūziku arī sarunu biedri izteicās, ka šķiet, ka esmu ballītē. Nācās skaidrot, ka uz ballīti ar šādu mūziku es neietu. Kopumā viss izgāja veiksmīgi, paspēju noprezentēt, atlika vēl 5 minūtes baterijas un 15 minūtes līdz startam.
Startā bija kā jau parasti - vairums dalībnieku izskatījās daudz nopietnāk par mūsu komandu - bez liekas bagāžas, kārtīgos velo braucēju tērpos (atšķirībā no Vimbas garajās džinsās un manis ar datoru mugursomā), bet pagaidām vēl nav pienākusi tā diena, kad pasākumos piedalos ar mērķi uzvarēt.
Gāja mums dažādi - standarta punktus apmeklējām visai veiksmīgi un par tiem normāli savācām punktus, bet specpunktos gan savu bagāžu nepapildinājām - pirmajā slikti minējām vārdus, otrajā nokavējām savu laiku par vienu minūti. Par vienu minūti! Un tāpat mūs patrieca ratā! Tāpat jau visai ātri Vimba bija spiests izstāties cauras riepas dēļ, par minūti nokavējām bibliotēkas slēgšanas laiku (varbūt tu pazīsti kādu Ķengaragā, kam mājās ir Dostojevska grāmatas?), nepareizi saskaitījām soliņu rindas estrādē un cilvēkus liftā, un Šmitu izsvieda no mikroautobusa, pirms es viņu paspēju nofotografēt. Bet - 10.vieta no 26 komandām nemaz nav tik slikta - lielākoties pateicoties Šmita operatīvajai navigācijai pa pilsētu.
Finišā uzkavēties nevarēju, jo tieši tajā pat laikā (21:00) Rīgā ieradās kaučsērfere no Tallinas vārdā Aira, kura pie manis kādu laiku uzturēsies, tāpēc minu pedāļus, cik vien jaudas māju virzienā.
Tad sekoja Eirovīzijas skatīšanās (labi, ka mani neinteresē rezultāti), stāsti par latviešiem un igauņiem, un drusku pēc vieniem aizgāju gulēt.
Vai šodiena būs rāmāka? Ceru, ka nē.