Rafaels Bobs Vaksbergs, atbilstoši manai izpratnei izcilā animācijas seriāla "Bojack Horseman" radītājs, ir atgriezies ar savu jaunāko veikumu. Atšķirībā no "Bojack", kur bija daudz nesaudzīga skatījuma uz slavenību kultūru, to, ko slavenībām (galvenokārt - vīriešiem) sabiedrība ir gatava piedot, "Long Story Short" ir daudz intīmāks saturs, kur iedvesma smelta paša ģimenes stāstā. Proti, šis animācijas seriāls vēsta par kādu Amerikas ebreju ģimeni un epizodēm tās pārstāvju dzīvē vairāku gadu desmitu garumā. Te uzreiz jāpiebilst, ka šis saturs ir absolūti apolitisks - kā jau teikts, tas ir privāts ģimenes stāsts, vienīgā reize, kad kaut kur tuvāk priekšplānam parādās politiski notikumi, ir "prom" ballīte vidusskolā pēc 11. septembra, kurā dominē tobrīd aktuālā tēma "mums ar visu savā attieksmē jādemonstrē, ka teroristi nav uzvarējuši". Bet visādi citādi tas ir stāsts par mazajām drāmām, nevis lielajām.

Viena būtiska lieta, kas ir jāpieņem, skatoties "Long Story Short", tas ir animācijas stils. Tas ir ļoti vienkāršs un raupjš, drīzāk pat primitīvs - salīdzinoši ar "Bojack" ļoti niansēto un detalizēto animāciju, "Long Story Short" pirmajā brīdī izskatās slikti, bet tad tu pierodi pie tā, ka šādi šie personāži izskatās un tā tam arī ir jābūt. Toties stāsti galīgi nav primitīvi, bet gana daudzveidīgi un cilvēcīgi. Katra sērija pati par sevi ir diezgan patstāvīga vienība - ar savu centrālo sižeta līniju, fokusējoties uz kādu no tēliem, bet viss tas, protams, veido arī kopēju ainu. Agrīnākie notikumi, kas te parādās, ir pagājušā gadsimta piecdesmitajos gados, svaigākie - jau pēc Covid. Proti, laika ietvars ir plašs, līdz ar to vieni un tie paši personāži šeit novērojami ļoti dažādos savas dzīves posmos. Stāsts ir par vienu ģimeni - Švūperiem - vairākās paaudzēs. Centrā gan ir divas paaudzes - vecāki un viņu trīs bērni. Ģimenes centrālo asi veido Māte Naomi, kura spēj būt notikumu centrā pat tad, kad ir jau mirusi, viņas trīs bērni ir nūģis un mūzikas/vecu filmu eksperts Avi, spuraina un savu dzīvi grūti savaldīt spējoša lesbiete Šīra un ar dažādiem (nekristiskiem, bet dzīvi ietekmējošiem) sindromiem apveltītais pastarītis Joši. Itin liela loma te ir arī abu vecāko partneriem - Avi sievai Dženai - gandrīz aktrisei, bet beigās vīna pārdevējai, un Šīras sievai Kendrai, kura jau pieaugušā vecumā ir pievērsusies jūdaismam, principā nejaušības rezultātā (lai piesegtu melus). Attiecības starp personāžiem ir gana sarežģītas, gan ģimenes ietvaros, gan ārpus tās, bet jāsaka - ļoti relatable.

Man laikam jau šis saturs īpaši labi nostrādāja personīgi, jo baigi jau nu daudz tur pazīstamu situāciju vai pareizāk emociju. Ui, cik daudz kas saistībā ar Naomi un viņas attiecībām ne tikai ar ģimeni, bet arī ar apkārtējiem, redzu savu mammu, un tās dažādās pretrunīgās emocijas, tai skaitā - ka pēc mammas nāves (kuru tu ļoti pārdzīvo) tu dažādās situācijās turpini ar viņu domās strīdēties, dzirdi viņas vērtējumu situācijām, un tā tālāk. Ui, varbūt labāk dziļāk šajā mežā neiet, gluži pilnīgi sevi atkailināt te nevēlos. Lai vai kā - ļoti trāpīgi.

Ja man kaut ko vajadzētu šajā seriālā kritizēt - sākotnēji šķita, ka Joši tēls būs kopija "Bojack Horseman" Todam - tāds komiskais personāžs, kuram visu laiku atgadās kaut kādas dīvainas ķibeles un viņš iesaistās visādās šaubīgās padarīšanās (te iekšā ir matracis!), taču pamazām šis tēls kļuva drusku sarežģītāks un ir ieguvis arī drusku dziļuma. Protams, ne bez humora, jo - kā gan citādi, ieskaitot to, ka Joši ir gatavs izlikties, ka viņš ir narkomāns, lai tikai ģimene neuzzinātu, ka viņš ir kļuvis par ortodoksu jūdu (jo ir ļoti svarīgi, lai visi būtu tieši tik lielā mērā ebreji, kā tas ģimenē pieņemts). Jā, un par jokiem runājot - ģimenes ietvaros, kā tas, manuprāt, vispār ebrejiem ir raksturīgi, ir itin daudz tik apšaubāma melna humora, kas saistīts ar tautas vēsturi, ka, ja to izteiktu kāds no malas, tas būtu absolūti nekorekti un nepieņemami (piemēram, salīdzināt kādu situāciju ar pogromu - ebreju grautiņu, kas noticis tavu kāzu laikā "in the old country"). Kopumā jāsaka - lai arī katrs ne bez saviem āķiem, personāži ir simpātiski, un es gaidu, kādas viņu dzīves ainas atklāsies nākamajā sezonā. Piemēram, pagaidām itin maz uzmanības ticis veltīts Naomi vīram - matemātikas profesoram, par kuru pagaidām zināms vienīgi tas, ka viņš ir gana nevērīgs pret dzīves sīkumiem, izņemot tos, kuri viņam rūp - piemēram, ja noīrētā viesu mājā nestrādā hot tub, risinot šo problēmu viņš palaidīs garām visas apkārt risinošās drāmas (iztēlojos, ka arī mans tētis uz kaut ko līdzīgu būtu spējīgs, vienīgi viņš uzreiz ķertos pie skrūvgrieža, nevis vispirms kādam piezvanīt).

No manas puses - stingra rekomendācija!