Sāksim ar nosaukumu - tā dēļ vien es jau sen biju domājis, ka šo filmu vajadzētu noskatīties. Es pats jau droši vien esmu gana vecs, lai dumpinieciskums manī būtu norimis, pamazām nāk laiks siltām čībām, pīpei un rīta avīzei, bet tas neliedz sapņot.
Leģenda? Šī ir filma, ar kuru pirmām kārtām saistās piecdesmito gadu Holivudas ikona - Džeimss Dīns. Jāatzīst, ka biju visai pārsteigts, konstatējis, ka Dīna kino karjera aprobežojās ar trim filmām (neskaitot tādas, kur viņš bija statists), bet viņa mūžs aprāvās 24 gadu vecumā. Un pat šī filma uz kino ekrāniem iznāca jau pēc Dīna nāves traģiskā autokatastrofā. Leģendu tikai stiprina, ka ilgs mūžs nebija arī pārējiem diviem šīs filmas varoņiem - Sals Mineo mira 37 gadu vecumā (nodurts), bet Natālija Vuda - sasniegusi 41 gadu (noslīka). Un arī Niks Adamss, kuram šeit ir otrā plāna loma, bet Dīna pēdējā filmā viņš ierunāja daļu Dīna tekstu pēc slavenā aktiera nāves, un uzsāka dēku ar jau minēto Vudu, nomira 36 gadu vecumā no narkotiku pārdozēšanas. No kā var secināt vienu - būt dumpiniekiem bez iemesla ir visai bīstami.
Žēl tikai, ka manā skatījumā šī filma ir "all form, no substance". Džims Stārks (Dīns) ir jaunais puisis skolā, pārcēlies ar vecākiem no citas pilsētas. Viņam sanāk konflikts ar skolas kruto čali Bazu, kā rezultātā puiši sacenšas "cālīšu spēlē" - proti, kurš pirmais izleks no automašīnas, kas lielā ātrumā lido pretī kraujai. Neveiksmīgas jakas aizķeršanās dēļ Bazs iet bojā, un Džimu un viņa sešinieku Plato sāk vajāt Baza čomi. Toties Džims dabū mantojumā no Baza viņa draudzeni Džūdiju, kura šķiet emocionāli izcili tukša. Un patiesībā arī Džims nav ne par mata tiesu labāks - ja vēl var saprast, ka Baza nāvē viņu uztrauc tikai paša imidžs, tad kad filmas beigās iet bojā arī Plato, bet Džims ir priecīgs, ka viņam ir tagad meitene un ka viņa vecāki viņu beidzot sāk saprast... nu, c&39;mon - kāds kolosāls čalis!
Un pa lielam tā ir galvenā šīs filmas problēma - man tās varoņi ir dziļi vienaldzīgi tieši tāpēc, ka viņi ir dumpinieki bez jebkāda iemesla un viņu vienīgā problēma - paaudžu konflikts - te ir tik plakani realizēta, ka man neatliek nekas cits, kā nožāvāties, un daudz nedomāt ne par ko.
Atkārtotas noskatīšanās rezultāts: Iespējams, biju pret šo filmu sākotnēji pārāk kritisks. Patiesībā jāatzīst, ka kaut kādā mērā tā tomēr nav tik dumja filma, kā man sākotnēji šķita - mazliet te ir tēma "Vai viegli būt jaunam" - par to, ka gadījumā, ja tu nejūties novērtēts, tu tiešām vari kļūt par dumpinieku bez iemesla, jo tev gluži vienkārši nav nekā labāka, ko darīt. Turklāt - par nosaukumu vien šai filmai pāris acis var iedot.