Ieraksta pirmās sekundes ar pārspīlēti episko apgalvojumu "You and I are mortal, but rock`n`roll will never die" mani gan noskaņo uz pozitīva viļņa, taču to šī apgalvojuma ievadītā dziesma "Good Thing" īsti neatbilst ievadā izteiktajam apgalvojumam. Iespējams, ar "Cheer Up" grupa kļūst nopietnāka kā tā bijusi iepriekš, bet neesmu pārliecināts, ka šiem čaļiem pieaugšana būtu nākusi par labu, un tagad viņi vairāk izklausās pēc "Blink 182" nabaga brāļiem un mazāk - pēc tās foršās grupas, kāda viņi bija iepriekš. Dziesmas ir kļuvušas lēnākas, apcerīgākas un nopietnākas, bet tas nav īsti tas, ko es gribu no "She`s Got a Girlfriend Now" radītājiem. Bet te pēkšņi viņi ir kļuvuši par gandrīz vai balāžu izpildītājiem.
Tuvāk ieraksta otrajai pusei ska atgriežas un tradicionāls roks atkāpjas, bet iespaids ir jau sabojāts, un arī ska stilā ieturētās dziesmas nav ne tuvu tik labas, kādas tās bija iepriekš. Vispār zāle agrāk bija zaļāka. Es nesaprotu, kāpēc šajā ierakstā būtu vajadzīgs a capella stila Sinatras "New York, New York" izpildījums. Un ko viņi grib teikt ar balādisko "Drunk Again"? Faktiski šajā ierakstā nav pat vienas dziesmas, kuru tā īsti gribētos izcelt. Iespējams, par interesantāko varētu nodēvēt "Suckers", kas veltīta "for all the suckers who still believe in love", bet ne jau dziesmas vēstījums te ir interesants, bet gan tās izpildījums, kas liek domāt par Prince (ne jau piedziedājumos, kuri ir tipiski RBF stilā, bet panti gan ir Prince gaumē).
Iespējams, man uz laiku vajadzētu piebremzēt ar "Reel Big Fish" klausīšanos. Taču es neesmu izslavēts ar to, ka vienmēr daru to, ko man attiecīgajā situācijā vajadzētu darīt.