Kazhes pierakstu burtnīca

Stāsts par Rīgas jūras līcī mītošā Roņu salu ir gana interesants, lai man gribētos tikt kaut nedaudz tuvāk tā būtībai. No bērnības (kaut kādām grāmatām) man atmiņā bija palicis, ka šī sala agrāk bija piederējusi Latvijai, bet kaut kādu iemeslu dēļ igauņi mums šo teritoriju atņēma. Patiesie apstākļi gan bija drusku citādi un, ja godīgi, īsti lietas būtību es pagaidām neesmu sapratis.



Ģeogrāfiski Roņu sala varētu būt tiklab piederīga Latvijai kā Igaunijai - ja velk iedomātu līniju no Kolkas uz Ainažiem, Roņu salu tā sašķeļ divās gandrīz vienādās daļās, no kurām viena it kā būtu piederīga Latvijai, otra - Igaunijai. Formāli tās atrašanās Rīgas jūras līcī un apstāklis, ka Latvijai nav nevienas jūras salas, liecinātu par labu Roņu salas piederībai Latvijai, taču ir kāds būtisks apstāklis, ko būtu vērts ievērot: Latvijai Roņu sala nekad nav piederējusi.

Vēsturiski šo salu ilgstoši apdzīvoja zviedri - no 13.gadsimta līdz pat 20.gadsimtam. Kad zviedru dominance Latvijas teritorijā beidzās, mainījās salas valstpiederība, bet iedzīvotāju sastāvs ne - vismaz līdz 1.Pasaules kara beigām Roņu salas iedzīvotāju sastāvs bija viengabalaini zviedrisks. Kas attiecas uz skaitļiem, salā tolaik dzīvoja teju 300 cilvēku.

Izveidojoties neatkarīgajām Latvijas un Igaunijas valstīm, Roņu sala kļuva par strīdus objektu par tēmu - kam lai tā pieder. Wikipedia šajā sakarā rakstīts: "1918. gads: Pēc Pirmā Pasaules kara beigām salinieki nāca ar iniciatīvu apvienoties ar Zviedriju, uz salu pretenzijas pieteica arī Latvija. Iedzīvotājiem tika dota iespēja izvēlēties pievienoties Latvijai vai Igaunijai. 1919. gads: Salinieki izvēlējās iekļauties Igaunijas valsts sastāvā, jo citās Igaunijas salās arī dzīvoja zviedru minoritāte." Gribēju noskaidrot - kādi bija referenduma par pievienošanos Latvijai vai Igaunijai rezultāti un kas tur īsti notika ar to pievienošanos Zviedrijai.

Ieskatījos tā laika presē, kas pateicoties periodika.lv plašajai datu bāzei nav sevišķi grūti, un... neko par šo tēmu neatradu. Vienīgais 1919.gada preses raksts par Roņu salas likteni vēsta:

"Rajalane" ziņo, ka uz Roņu salu izbraukuši tirdzniecības un rūpniecības ministriju priekšstāvji, valsts kontrolieris un vairāki virsnieki, kuri sveicinājuši vietējos iedzīvotājus mācītājmuižā un zviedru valodā tiem nolasījuši Igaunijas brīvvalsts izsludināšanas aktu un aktu par Roņu salas pievienošanu Igaunijai. Salā uzvilkts Igaunijas karogs un ievēlēta milicija.
Salas iedzīvotāji (to ir pavisam 286 cilvēki) lūguši atsvabināt viņus no kara klausības un reizi mēnesī pievest tiem pastu, kā arī piegādāt ārstu.

(Latvijas Sargs, 1919.gada 26.jūlijā)

Kā tad īsti bija ar to referendumu - bija tāds vai nē, kādi bija tā rezultāti?

Impro.lv atradu sekojošu tekstu:

Lai noskaidrotu, kurai valstij salu atdot, iedzīvotājiem sarīkots referendums. Tā kā tur dzīvojuši ļoti daudz zviedru, pirmoreiz nobalsots par pievienošanos Zviedrijai. Taču tai mazu salu tik tālu no pašu robežas nav vajadzējis. Nolemts aicināt ļaudis uz tautas nobalsošanu vēlreiz. Bet pirms tam vēl Kārlis Ulmanis nolēmis braukt raudzībās. Roņsaliešiem pateikts, ka Latvijas prezidents jāsagaida ar godu. Taču šī ziņa nonākusi arī līdz igauņu ausīm, un viņu valsts vadītājs pirmais aizšāvies uz salu. Nopircis visus roņu taukus, ko vietējie jau gadiem nav varējuši iztirgot, un piedevām arī zivis. Zviedru simpātijas bija iegūtas. Bet zivis un roņu tauki jau tajā pašā dienā kā nevajadzīgus izsvieda jūrā pie Pērnavas.

Tas jau man pavisam nešķiet ticami - vairāk līdzinās teikai un mazāk vēsturiskiem notikumiem. Pirmkārt, tajā laikā, kad izšķīrās Roņu salas liktenis, Ulmanis nebija Latvijas prezidents, bet gan pagaidu valdības vadītājs (prezidents Ulmanis bija no 1936.gada, kad Roņu salas jautājums pilnigi noteikti netika izšķirts). Otrkārt, par ja Ulmanis būtu prezidents, 1919.gadā īsti nebija situācijas, kad Ulmanim būtu laiks doties uz Roņu salu risināt šo jautājumu - brīvības cīņu laikā Latvijas teritorijā vienlaicīgi pastāvēja vairākas valdības, un Ulmaņa brauciens uz Roņu salu varētu notikt tikai absurdā skečā.

Līdzās apšaubāmajam stāstam par referendumu, daudzviet lasīta otra versija - Latvija esot Roņu salu atdevusi Igaunijai kā pateicību par igauņu palīdzību latviešiem brīvības cīņās. Daži citāti no mūsdienu avotiem:

Līdz 1660. g. Roņu sala piederēja Kurzemei, tad Vidzemei, kur tā bija pieskaitīta Rīgai, vēlāk Aresburgas (Sāmsalas ) apriņķim. Pēc Latvijas - Igaunijas robežu nospraušanas Roņu salu atdeva Igaunijai.

(I.Balode, Ziemeļeiropas valstu ekonomiskā ģeogrāfija, 1994)

Nospraužot robežu ar Igauniju, 1920. gada 1. jūlijā starptautiskā šķīrējtiesa piešķīra Igaunijai gandrīz visu Valku, Latvija dabūja tikai nelielu daļu no latviešu apdzīvotās Lauru kolonijas Igaunijas dienvidaustrumos un nedabūja Sāmsalas (Ārensburgas) apriņķim piederīgo Roņu salu.

(A. Grīnvalde, parkulturu.lv)

1920. Valgas robežkomisijas sapulcē latvieši cenšas Roņu salu iegūt Latvijai. (..) 1923.gada 25.novembrī Latvijas valdība atzīst Roņu salas piederību Igaunijai.

(ruhnu.ee)

Latvija varēja pretendēt uz salas iekļaušanu Latvijas jurisdikcijā, tomēr, lai veicinātu labas kaimiņattiecības, Latvijas valdība, atsaucoties uz Igaunijas karaspēka palīdzību Cēsu kaujās, izrādīja pretimnākšanu un 1923. gadā atteicās no pretenzijām uz Roņu salu.

(P.Leiškalns, Lauku avīze, 1996)

20. gadsimta 20. gadu sākumā, lai saglabātu draudzīgas starpvalstu attiecības un stiprinātu valstu militāro sadarbību, Latvija atteicās no teritoriālām pretenzijām uz Roņu salu.

(neogeo.lv)

Līdz ar to izkristalizējas sekojošas versijas, kā notika Roņu salas iekļaušana Igaunijā:
1) Igaunija šo salu ieguva, tāpēc ka tā arī iepriekš ietilpa Sāmsalas apriņķī un ar Latviju nebija saistīta;
2) Notika referendums, kura rezultātā salas iedzīvotāji izvēlējās par labu Igaunijai;
3) Roņu salu Igaunijai piešķīra starptautiskā šķīrējtiesa 1920.gada 1.jūlijā.
4) Latvija no tiesībām uz Roņu salu atteicās ar 1923.gada robežlīgumu kā pateicību par Igaunijas palīdzību Cēsu kaujās;

Par referendumu jau pārliecinājos, ka nekādus apstiprinājumus tā notikšanai atrast neizdevās. Kā ir ar šķīrējtiesas spriedumu?

"Strādnieku avīze" 1920.gada 29.jūnijā raksta:

Kā zināms, pēc Rēveles apspriedes, kad izrādījās, ka savstarpēja vienošanās starp Igauniju un Latviju robežu jautājumā nav panākama, tika nolemts sasaukt šķīrējtiesu, kuras lēmumam solijās padoties kā Igaunija, tā arī Latvija. Par tiesnešiem tika atzīti no Igaunijas Birks un Mattus, no Latvijas - Zāmuels un Gailītis. Par bezpartejisku šķīrēju bija kolonels Tallents. Sakarā ar to tika ievēlētas 3 apakškomisijas priekš projekta izstrādāšanas. Valkas apakškomisijā tika izstrādāts (..) trīs projekti. Projekts a paredz Valkas dalīšanu, pie kam robeža ietu līnijā no galvenā pasta uz elektrisko staciju; pēc projekta b robeža ietu pa Varšupi - pie Latvijas paliktu tikai neievērojamās pilsētas daļas Putras kalns un Lugažu priekšpilsēta; pēc projekta c Latvija zaudētu visu Valku, Kāģeru pagastu un Roņu salu, par ko Igaunija dotu Latvijai 20,000,000 marku.
Vienīgais projekts, kuru Latvija varētu pieņemt, ir projekts a, kurš arī pēc kolonela Robinsona domām, visvairāk ievēro abu valstu intereses.

"Baltijas vēstnesī" 1920.gada 6.jūlijā lasām V.Zāmuela vārdus (datētus ar 2.jūliju): "Par Roņu salu nevar būt runa, jo tā ir mūsu neapstrīdams piederums.

Arī citos laikrakstos nemana apstiprinājumu tam, ka Latvija būtu 1.jūlijā atteikusies no savām pretenzijām uz Roņu salu.

1920.gada 12.oktobrī "Sociāldemokrāts" raksta:

Uz turpmākiem laikiem tiek atlikti neizšķirtie robežu jautajumi, kā piem., par Roņu salu, Lauru teritoriju utt. Attiecīgās sarunas turpināsies

Tātad, 1920.gada rudenī nekāda gala lēmuma nebija? Noteikti nē, jo arī 1921.gada 5.jūlijā "Latvijas sargā" rakstīts: "Attiecībā uz Roņu salu vienošanās vēl nav panākta un Latvijas delegācija iesniedza Igaunijas priekšstāvošajiem delegāciju, kurā pieprasa Roņu salas jautājuma nodošanu šķīrējtiesai."

Par šo pašu tēmu 21.jūlijā raksta Liepājas avīze: "Mūsu valdība likusi priekšā, lai Lauru teritorijas un Roņu salas jautājumus izšķirtu šķīrējtiesa.

Cik izdodas saprast, Tallenta vadītā šķīrējtiesa 1920.gada vasarā bija pieņēmusi kaut kādu lēmumu, kuram puses īsti nepakļāvās un tā rezultātā strīdi par robežjautājumu turpinājās.

Atkārtēja šķīrējtiesa tomēr sasaukta netika, un 22.augustā Latvijas Vēstnesis raksta: "Jautājumu par Roņu salu neierosināšot." Tomēr strīdi par robežu ar to nebeidzās, un 1921.gada rudenī presē atkal parādās apgalvojumi, ka Roņu salas jautājums vēl nav nokārtots. Tā paša gada decembrī "Liepājas avīze" atstāsta tobrīdēja ministru prezidenta Z.A.Meirovica apgalvojumus, kur teikts: "Roņu sala esot daudz svarīgāka Latvijai, nekā Igaunijai. Bet tā kā Igaunijas konstitūcija ieskaitījusi Roņu salu Igaunijas teritorijā, tad viņas piederības grozīšana saistīta ar grūtībām, starp citu ar plebiscīta sarīkošanu."

Arī 1922.gada pavasarī diskusijas turpinājās un 1.aprīlī "Strādnieku avīze" ziņo: "Latvijas-Igaunijas robežkomisija vakar noturēja pēdējo kopsēdi. Vienošanās nav panākta ne Roņu salas, ne Lauru kolonijas jautājumā." Tā kā komisija šajā jautājumā pie vienota viedokļa nonākt nespēja, jautājums par šiem strīdīgajiem apgabaliem tika nodots abu valstu valdībām. Valdības arī nesteidzās vienoties un gada beigās zviedru laikraksts "Aftonbladet" publicē Igaunijas un Latvijas sūtņu atšķirīgos skatījumus uz šo jautājumu. Igaunijas sūtnis apgalvojot, ka "Latvijas prasības attiecībā uz Roņu salu esot vāji motivētas", kamēr Latvijas sūtnis Grosvalds aizrāda, ka "Roņu salas iedzīvotājiem bija dzīvi saimnieciskie sakari ar Rīgu, tādēļ salai dabīgi vajadzētu piederēt pie Latvijas."

Visubeidzot, 1923.gada 2.decembrī "Latvijas Vēstnesis" ziņo, ka beidzot vienošanās par Roņu salu ir panākta ar virsrakstu: "Latvija atteicas no Roņu salas", šo vēsti Latvijas sūtnis esot nodevis arī Igaunijas valdībai. Šo lēmumu gan ministru kabinets bija pieņēmis jau novembrī. Vienlaikus vērts pieminēt, ka Cēsu kaujas nekur šajā saistībā pieminētas netiek.

Un vispār - vajadzētu nakamajā vasarā aizbraukt uz Roņu salu. Ar transportu gan tajā virzienā ir tā patizli, varbūt ierosināt Elhanai, ka tur jābrauc (pazīstams jahtas kapteinis un tā) un kopā ar Lodzi jāizveido kāds episks slēpnis? :)