Romeo and Juliet
Šķiet, ka iepriekšējo reizi, kad es redzēju kādu Romeo un Džuljetas fragmentu, tā bija Romeo nāves aina, kur galveno varoni atveidoja robots Calculon no "Futurama". Patiesību sakot, neesmu drošs, ka vispār jebkad biju noskatījies "Romeo un Džuljetu" pilnā garumā. Un lugu noteikti arī neesmu lasījis. Īsi sakot - nekulturāls lops, ja vēlies dzirdēt manu viedokli.
Šī noteikti bija pirmā reize, kad kino skatījos Brodvejas iestudējumu, bet ne pirmā reize, kad baudīju Šekspīru ar oriģināliem tekstiem, bet mūsdienīgām dekorācijām un fonu, jo nebūt ne tik sen skatījos "Much Ado About Nothing" filmas versijā pēc šiem pašiem principiem.
Ar ko šis iestudējums ir īpašs, tas ir Romeo lomas atveidotājs - Orlando Blūms. Dabiski, ka neesmu viņa sevišķs fans, jo kāda gan man interese par aktieriem-smukulīšiem, bet tas nenoliedzami ir "kruta", ka viņa kalibra aktieri piedalās teātra iestudējumos, pat ja tie ir tādi drusku sviestaini, kā šis konkrētais.
Kas šajā "Romeo un Džuljetas" versijā ir drusku īpatnēji, tas ir apstāklis, ka Džuljeta un visa Kapuletu saime ir melnādaina. Rasisma tēma tiešā veidā te gan, protams, nevar parādīties, jo filmā, cik saprotu, tiek izmantots tikai un vienīgi Šekspīra teksts.Vispār jau dažādu anahronismu šajā iestudējumā ir ļoti daudz, bet pēc kāda skatīšanās laika to sāc redzēt arvien mazāk un mazāk, un beigās tu pat vairs neatceries, ka sākotnēji Romeo uz skatuves izbrauca ar motociklu.
Nav gluži tā, ka man būtu simtprocentīga skaidrība, kālab šāda veida iestudējumu top - vai ar mērķi iepazīstināt jaunatni ar klasiku, vēlmi mazliet padzīt velnu un pamuļķoties, vai arī tas ir nopietns biznesa aprēķins. Kā lai arī nebūtu, drusku jau nu par daudz šajā ekranizācijā ir elementu, kurus varētu nosaukt par peņu jokiem, un līdz ar to filmas (izrādes?) atmosfēra nav izcili dramatiski sakāpināta, un ar emocionālo rezonansi tā ir, kā ir.
Protams, kā materiāls, ko skatīties kino, šis ir interesants variants, kaut kas negaidīts. Paldies Marinai, ka paaicināja mani sev līdzi uz šo filmu!
Šī noteikti bija pirmā reize, kad kino skatījos Brodvejas iestudējumu, bet ne pirmā reize, kad baudīju Šekspīru ar oriģināliem tekstiem, bet mūsdienīgām dekorācijām un fonu, jo nebūt ne tik sen skatījos "Much Ado About Nothing" filmas versijā pēc šiem pašiem principiem.
Ar ko šis iestudējums ir īpašs, tas ir Romeo lomas atveidotājs - Orlando Blūms. Dabiski, ka neesmu viņa sevišķs fans, jo kāda gan man interese par aktieriem-smukulīšiem, bet tas nenoliedzami ir "kruta", ka viņa kalibra aktieri piedalās teātra iestudējumos, pat ja tie ir tādi drusku sviestaini, kā šis konkrētais.
Kas šajā "Romeo un Džuljetas" versijā ir drusku īpatnēji, tas ir apstāklis, ka Džuljeta un visa Kapuletu saime ir melnādaina. Rasisma tēma tiešā veidā te gan, protams, nevar parādīties, jo filmā, cik saprotu, tiek izmantots tikai un vienīgi Šekspīra teksts.Vispār jau dažādu anahronismu šajā iestudējumā ir ļoti daudz, bet pēc kāda skatīšanās laika to sāc redzēt arvien mazāk un mazāk, un beigās tu pat vairs neatceries, ka sākotnēji Romeo uz skatuves izbrauca ar motociklu.
Nav gluži tā, ka man būtu simtprocentīga skaidrība, kālab šāda veida iestudējumu top - vai ar mērķi iepazīstināt jaunatni ar klasiku, vēlmi mazliet padzīt velnu un pamuļķoties, vai arī tas ir nopietns biznesa aprēķins. Kā lai arī nebūtu, drusku jau nu par daudz šajā ekranizācijā ir elementu, kurus varētu nosaukt par peņu jokiem, un līdz ar to filmas (izrādes?) atmosfēra nav izcili dramatiski sakāpināta, un ar emocionālo rezonansi tā ir, kā ir.
Protams, kā materiāls, ko skatīties kino, šis ir interesants variants, kaut kas negaidīts. Paldies Marinai, ka paaicināja mani sev līdzi uz šo filmu!
2014-04-02
comments powered by Disqus