Kazhes pierakstu burtnīca

Pirms daudziem gadiem kaut kur torrentos atradu lielu kopumu ar grāmatām vācu valodā. Lielākā daļa no tām ir tulkojumi (turklāt galvenokārt - apšaubāmas kvalitātes literatūras), bet arī oriģinālliteratūra tur ir gaužām dīvaina. Katrā ziņā Sebastiana Knauera romāns "Lūdzu, neliekties ārā" ir tik ļoti neievērojams literārs darbs, ka par to nav atrodama neviena atsauksme Internetā, grāmatas autors, šķiet, primāri ir pianists, un līdz ar to neizslēdzu varbūtību, ka šīs grāmatas lasītāju loks ir aptuveni līdzīgs manas Smiltenes futbola grāmatas sasniegtajam. Bet - vai tas būtu šķērslis kaut kā lasīšanai?

Patiesībā grāmatas premisa ir pat ļoti interesanta - un mūsdienās vēl aktuālāka kā deviņdesmito gadu vidū, kad tā uzrakstīta. Proti, tur aprakstīts scenārijs, kad Vācijas apvienošanās notikusi tādā veidā, ka Austrumvācija ir iebrukusi Rietumvācijā, kura tai nav bijusi sagatavota, NATO un tamlīdzīgas organizācijas uz šo nekādi nereaģēja, un rezultātā Vācija tikusi apvienota varenā līdera Ērika Honekera vadība. Un tagad bijušie rietumvācieši mēģina izdzīvot jaunajos apstākļos, kuri pamazām tiecas tuvāk Orvela pasaulei. Manuprāt, diezgan interesants koncepts, kas paver daudz dažādus variantus, kā būvēt uz tā bāzes romānu. Diemžēl Sebastiana Knauera literārais talants ne tuvu nav atbilstošs, lai to izdarītu. Proti, viņam te ir vairākas savstarpēji saistītas sižeta līnijas, kuras visas it kā apvieno viena vīrieša mēģinājums bēgt no Vācijas uz brīvajiem demokrātiskajiem Rietumiem, līdzi paņemot savu sievu un meitu, kā arī stāsti apkārt tam - par nopratināšanu Stasi, par cilvēkiem, kas izvēlas sadarboties un tādiem, kas izvēlas to nedarīt, bet beigu beigās varoņi ir nekādi, autora spējas viņu stāstus padarīt lasītājam interesantus - arī ļoti vājas, un sanāk tāds ne šis, ne tas. Katrā ziņā sajūta beigās ir tāda - šādu miksli arī es varētu uzrakstīt, un ar gala rezultātu nebūtu apmierināts. Ideja laba, realizācija vāja. Nav vērts domāt, vai ieteikt vai neieteikt šo grāmatu kādam lasīt vai nē, tāpat šī galīgi nav viena no tām grāmatām, kas kādam varētu nejauši iekrist rokās. Man bija interesanti lasīt pirmās pārdesmit lappuses, kamēr sapratu, kāda ir tā pasaule, kurā risinās šīs grāmatas darbība, pēc tam apnika. Iespējams, kāds no pēdējā laikā tapušajiem valodas modeļiem (AI) varētu uzrakstīt kaut ko līdzīgu šim tekstam, ja viņam iedotu tā premisu kā grāmatas pamatu.