Sensācija Šampētera rogainingā
Ar visu to, ka Šampēteris man ir viena no ģeogrāfiski tuvākajām apkaimēm, būtu pārspīlēti teikt, ka es vēsturiski būtu tajā daudz uzturējies, pēdējā laikā gan ir sanācis drusku vairāk arī pa to pusi sliedēm staigāt, bet teikt, ka būtu izložņāta katra garāža un piecstāvenes pagalms, nudien nevarēju.
Ģeogrāfiski Šampēteris ir tāds īpatnējs putns. Līdzīgi kā Zolitūde, radies par godu franciska nosaukuma muižai, mūsdienu Šampēteris itin slikti sakrīt ar kādreizējo Šampēteri (robežu ziņā), tajā gandrīz atrodas divas dzelzceļa stacijas, bet patiesībā - neviena, jo gan Zasulauka, gan Depo stacijas ēkas ir otrā sliežu pusē. Toties tajā atrodas kādreizējā Zasulauka manufaktūra (kura gan laikā starp rogaininga norisi un šī teksta tapšanas brīdi ir paspējusi nodegt) un visai leģendārais Līķu dīķis. Savulaik Šampēterī bija arī muzejs (Frīdriha Candera), bet mūsdienās tur ir atrodama Veterinārā klīnika, kādi pāris bērnudārzi, "Rimako" tekstila izstrādājumu ražotne (par kuru man arī nav simtprocentīgas pārliecības, ka tā ir reāli aktīva - vai ka kaut kur varētu iegādāties jebko tur saražoto). Ar to droši vien varētu beigt vēsturiski izglītojošo apraksta daļu un pāriet pie īstās sāls - rogaininga atskaites.
Rogainingā piedalījās 12 komandas, no tām četras - ratiņu klasē, bet pārējās - klasē bez ratiņiem. Kas attiecās uz komandu sastāviem, bija daži saistošāki tandēmi. Pirmkārt, jau ratiņu klasē Kaspim un Marei šoreiz pievienojās Raitis, veidojot tādu ģimenes komandu, kas varētu nešķist sevišķi pieņemama Kasparam Dimiteram (kurš gan, cik man zināms, nekādi ar Šampēteri nav saistīts). Zem VID karoga startēja Edijs ar Irbi, veidojot orientēšanās iemaņu ziņā droši vien visspēcīgāko tandēmu šai dienā. Tikām Baiba nonāca vienā komandā ar Kristianu jeb Šmitu jaunāko (komandas nosaukums - Zemkopības ministrija), veidojot otru potenciāli laba ātruma komandu. Tehniskās izpildes ziņā nebija šaubu, ka par labiem punktiem varētu cīnīties arī KNAB, ko pārstāvēja Ilze un Mārtiņš. Ļoti kolorīta komanda bija arī Ministru Kabinetam - to šajā reizē pārstāvēja Daiga (tā, kas Viļņa sieva) ar meitu un Igauni (to, kas Ronijs). Līdz ar Igauņa līdzdalību rogainings ieguva Baltijas vērienu. Nav, protams, tas, ka savulaik Zasulaukā, kad rogainings bija starpkontinentāls, bet tā kā Šampēterī nav pat dzelzceļa stacijas, tad arī Baltijas mēroga sacensības tajā varētu būt gana nozīmīgs notikums.
Tradicionālajos pusatklāto rogainingu noteikumos bija kārtējais jauninājums - šoreiz bija pieejami bonusa punkti (skaitā līdz 5) par ielu nosaukumu plāksnēm ar neaizkrāsotu uzrakstu krievu valodā. Dalībnieki šķita sevišķi sportiski noskaņoti - šajā reizē teju visas komandas vismaz daļu distances uzskrēja, tai skaitā - ratiņu konkurencē startējošās.
Jau distances ievadā atklājās, ka nelielu pārsteigumu bija sarūpējusi Rīgas dome - bija izpostīts viens kontrolpunkts. Ok, varbūt nebūtu gluži korekti teikt, ka tieši izpostīts, bet bija nomainīta veca mājas numura plāksne pret jaunu un neizteiksmīgu. Ok, varbūt ne jau gluži Rīgas dome tieši šo pasākumu veica, bet nekad nav par skādi lieku reizi kaut kur vainot Ušakovu. Protams, patiesībā daudz adekvātākus pārmetumus varētu izteikt par to, ka Šampētera teritorijā ļoti liela daļa ir nolaista, nekopta, bomzīga un potenciāli bīstama, klasisks degradētas pilsētvides paraugs. Bet par to, savukārt, nav jēgas sūdzēties, jo kuru gan tas interesē.
Ui, atvainojiet par beztēmu, tur droši vien pie vainas Biezpienstivāla sekas. Tātad - komandas naski aizskrēja distancē, es pats braukāju apkārt ar velo, monitorēdams to progresu, noziņodams par to, ka ir viens mainījies punkts, un (kā vēlāk izrādījās) - iedurot riteņa priekšējā ratā "knopku". Ilgstoši man neizdevās distancē pārklāties ar divām komandām: VID un Zemkopības ministriju, kas šķita izvēlējušās ambiciozāku plānu kā pārējās konkurentes. Tiesa, aizdevies uz apkaimes tālāko galu, VID es beidzot atradu, bet Zemkopju komandu sastapt izdevās vien nedaudzas minūtes pirms finiša (tiesa - īstajā brīdī, proti, pirms tā sāka meklēt nozudušo punktu).
Devos gaidīt uz finišu un skatīties - kā nu būs, vai kāds būs ticis galā ar visu, vai būs agrie finišētāji, un tā tālāk. Ar salīdzinoši lielu laika rezervi - gandrīz 10 minūtes pirms kontrollaika beigām - ieradās tikai viena ratiņu grupas komanda, kamēr nākamie potenciālie finišētāji - netradicionālā ģimene - vien uzkliedza, ka es laikam domāju, ka viņi jau finišēs, bet nefinišēs vis (tiesa, lietojot drusku rupjāku leksiku, bet šis blogs ir tapis sadarbībā ar Asociāciju Ģimene). Īstā finišēšana sākās pēdējās divās minūtēs, bet spraigākā - pēdējās 30 sekundēs. Ar sevišķu spraigumu finišā ieradās VID komanda, par kuru jau šķita, ka tā kavē un tiks pie soda punktiem, bet nē - kārtīgāks finiša spurtiņš, un pat vēl ne mazāk kā 3 sekundes bija atlikušas, kad reģistrēju tās finišu.
Visām komandām sekmīgi sasniedzot finišu, notika došanās uz kaimiņu apkaimes draudzīgo lokālu Vinilbārs, kurā itin regulāri notiek pusatklāto rogainingu pēcpasākumi. Un tad jau varēja ķerties pie punktu skaitīšanas. Ja ignorē kādu organizatorisku misēkli ar sākotnēji nepareizi saskaitītiem punktiem un sarakstītiem diplomiem, viss noritēja gludi, un rezultātos neizpalika pārsteigumi.
Sāksim ar mazāk pārsteidzošo un vairāk faktoloģisko pusi. Kopumā distancē bija 65 kontrolpunkti, plus varēja tikt pie pieciem bonusa punktiem, maksimālajai punktu summai veidojot skaitli 70. Vienu kontrolpunktu nebija izdevies atrast nevienai komandai (sarežģīts punkts, un kartē ar varētu būt atlikts precīzāk). Toties 8 punktus atrada pilnīgi visas komandas. Trīs punktos (tālākajā galā) paviesojās vienīgi VID (loģiski - kur gan nepaviesosies VID?). Bonusiem daļa komandu pievērsa lielāku, daļa - mazāku vērību, bet beigās tieši tie bija izšķiroši. Piecus punktus bonusā nedabūja neviens, maksimums bija 4.5 punkti (puspunktus žūrija ieskaitīja par "gandrīz derīgiem" uzrakstiem - ja bija labā noskaņojumā).
Un tātad - beidzot laiks rezultātiem. Ratiņu konkurencē pamatpunktus visvairāk savāca ratiņi, kuros brauca Mare, komplektā ar Kaspi un Vimbu (komanda Satikmes Ministrija), taču viņiem bija tikai viens bonusa punkts, kamēr Uzņēmumu Reģistram tādi bija 4.5, un līdz ar to par ratiņu klases uzvarētājiem kļuva Jānis (ratu pasažieris), Beāte, Ieva un Imants. Tikām bezratu klasē vairāk parasto punktu bija VID, beeeet - un tā pilnīgi noteikti bija sensācija, pateicoties labākam bonusa punktu daudzumam UN ātrākam finiša laikam, par absolūtajiem uzvarētājiem kļuva Zemkopības Ministrija ar Baibu un Kristianu sastāvā. Šoks, pārsteigums, vai kā citādi, bet tieši viņi kļuva par Šampētera pusatklātā rogaininga galvenajiem laureātiem!
- Foto galerija
- Rezultāti
- Karte
- Meklējamie punkti