Koncerts Depo
Sen nebija skatīta "Manta" spēlējam, un vēl senāk tā nebija skatīta spēlējam daudzas šī vakara dziesmas. Kā nekā pēdējā laikā lielākoties koncertos skanēja dziesmas no "Karalienes Annas", bet vakar pēkšņi atgriešanos piedzīvoja virkne pirmā albuma dziesmu. Ja ņem vērā, ka tās iepriekš vienmēr tika spēlētas četru dalībnieku "Mantas" sastāvā, šādas tādas pārmaiņas bija neizbēgamas.
Patiesībā gan nevarētu teikt, ka Oskara Jansona klātbūtne būtu pastāvīgi jūtama - tā pa īstam viņš sev raksturīgā un no agrāko dienu "Mantas" atšķirīgā manierē atzīmējās vienīgi "Viva Voleros" solo partijas laikā, kur pēkšņi atklājās, ka šajā dziesmās ir iespējamas arī kantrī stila noskaņas. Protams, tas gan nav nekas jauns, ka "Mantas" dziesmas koncertos skan citādāk kā ierasti, šoreiz sajūtu līmenī šķita, ka ir vairāk disko kā parasti un pilnīgi noteikti Šubrovskis itin regulāri izcēlās ar no ierastā atšķirīgu frāzējumu.
Dīvainā kārtā šajā koncertā patiešām skanēja gandrīz vai visas populārākās "Mantas" dziesmas - itin neraksturīgs piegājiens Šubrovskim, ieskaitot pat "Ai, nāve, nāvīte" (eh, ja vēl "Antikristaps" būtu!), un vienīgi pēdējā laikā neizbēgamās "Pārestības" apliecināja, ka pilnībā padoties publikas gaumei Šubrovskis tomēr nav gatavs (jo tas jau nu ir skaidrs, ka šī nav vairuma klausītāju iecienītākā dziesma). Vēl feini bija tas, ka pēc ilgāka pārtraukuma koncertā skanēja arī dziesma par Šlāpinu, nevis par Ķmatēriju.
Apmeklēts koncerts bija itin labi - aptuveni tādā daudzumā, kas rada sajūtu, ka "Depo" ir gana pilns, lai būtu laba atmosfēra, bet ne tik ļoti pilns, lai kļūtu neērti. Un publika, kā jau normālos "Mantas" koncertos - ļoti atsaucīga (par normāliem uzskatu visus tos koncertus, kur ir kāda ieejas maksa, līdz ar to tie ir mērķtiecīgi koncerta apmeklētāji, nevis tur nejauši iegadījušies garāmgājēji kā tas ir piemēram, Kalnciema kvartālā). Priecājos, ka tomēr atradās kompānija un saņēmos vakarā doties ārpus mājas, lai gan drusku, protams, slinkums bija.
Patiesībā gan nevarētu teikt, ka Oskara Jansona klātbūtne būtu pastāvīgi jūtama - tā pa īstam viņš sev raksturīgā un no agrāko dienu "Mantas" atšķirīgā manierē atzīmējās vienīgi "Viva Voleros" solo partijas laikā, kur pēkšņi atklājās, ka šajā dziesmās ir iespējamas arī kantrī stila noskaņas. Protams, tas gan nav nekas jauns, ka "Mantas" dziesmas koncertos skan citādāk kā ierasti, šoreiz sajūtu līmenī šķita, ka ir vairāk disko kā parasti un pilnīgi noteikti Šubrovskis itin regulāri izcēlās ar no ierastā atšķirīgu frāzējumu.
Dīvainā kārtā šajā koncertā patiešām skanēja gandrīz vai visas populārākās "Mantas" dziesmas - itin neraksturīgs piegājiens Šubrovskim, ieskaitot pat "Ai, nāve, nāvīte" (eh, ja vēl "Antikristaps" būtu!), un vienīgi pēdējā laikā neizbēgamās "Pārestības" apliecināja, ka pilnībā padoties publikas gaumei Šubrovskis tomēr nav gatavs (jo tas jau nu ir skaidrs, ka šī nav vairuma klausītāju iecienītākā dziesma). Vēl feini bija tas, ka pēc ilgāka pārtraukuma koncertā skanēja arī dziesma par Šlāpinu, nevis par Ķmatēriju.
Apmeklēts koncerts bija itin labi - aptuveni tādā daudzumā, kas rada sajūtu, ka "Depo" ir gana pilns, lai būtu laba atmosfēra, bet ne tik ļoti pilns, lai kļūtu neērti. Un publika, kā jau normālos "Mantas" koncertos - ļoti atsaucīga (par normāliem uzskatu visus tos koncertus, kur ir kāda ieejas maksa, līdz ar to tie ir mērķtiecīgi koncerta apmeklētāji, nevis tur nejauši iegadījušies garāmgājēji kā tas ir piemēram, Kalnciema kvartālā). Priecājos, ka tomēr atradās kompānija un saņēmos vakarā doties ārpus mājas, lai gan drusku, protams, slinkums bija.
2017-12-01
comments powered by Disqus