Vispār jāatzīst, ka Spirit bija patiešām stilīga grupa, kaut vai sava sastāva dēļ vien. Grupas bundziniekam Edam Kesidijam šī albuma (kas grupai bija pirmais) tapšanas laikā bija 45 gadi, kamēr viņa audžudēlam Rendijam Kalifornijam - 17. Rokgrupa ar tēti (ok, audžutēti) un dēlu jau sākotnējā sastāvā - tas tomēr ir kaut kas ļoti neparasts. Taču ne jau biogrāfiskās īpatnības dara "Spirit" par ievērības cienīgu grupu.
Īpašu to dara gan muzikālo stilu daudzveidība, kas dzirdama šajā ripulī, to visu gan kaut kādā mērā izlaižot caur psihodēlijas katlu, gan melodiskie risinājumi. Iespējams, tev šķitīs atpazīstama akustiskās ģitāras tēma no skaņdarba "Taurus", no kuras esot ietekmējies Džimijs Peidžs, rakstot "Stairway to Heaven" (pats Peidžs gan laikam šo jautājumu nekad nav komentējis).
Taču patiesībā ne jau "Taurus" ir šī albuma galvenais trumpis. Šis gods pienākas skaņdarbam, kas ierakstā nāk pirms "Taurus", proti, "Mechanical World". Skaņdarba centrālais akords liek domāt par The Doors un "Alabama Song", taču dziesmas radītā atmosfēra ir visai atšķirīga no Morisona un kompānijas pasaules.
Vienlaikus "Spirit" ļoti veiksmīgi variē ar dažādiem stiliem, kuru vidū ir gan britu stila roks ("Uncle Jack"), gan artpops ("Girl in the Eye"), gan folkmūzikas elementi ("Straight Arrow"), gan Donovana stila singer-songwriter skaņdarbi ("Topanga Windows"), gan Beach-boyiskas notis ("Water Woman"), gan Jefferson Airplane stila psihodēlija ("The Great Canyon Fire in General"), gan inovatīva "džemošana" ar obligāto bungu solo ("Elijah"), gan džeziskas noskaņas ("Free Spirit"), gan teju vai Cream manierē izpildītā "Fresh Garbage".
Patiešām lielisks ieraksts! Taču man vajadzētu pārmaiņas pēc paklausīties kādu grupu, kuras dalībnieku vairums vēl ir dzīvi, citādi esmu pārmērīgi aizrāvies ar "gados veco slēpņotāju" pasauli.