Sporta ziņas pirms 90 gadiem: 1930.gada 16.maijs

2020-05-16

Dāņi parāda RFK, kā jāspēlē futbols. Skrējienā Rīga - Majori apbalvos 3 no 4 komandām.

Centra Balss


Latvijas valsts karoga apvienība šī gada 18.maijā rīkos otro reizi pērn ieviesto lielo 30x1 kilometra stafetes skrējienu Rīga - Majori ar startu Esplanādē un finišu Majoros Jomas ielā iepretim Jūrmalas viesnīcai. Šim skrējienam šogad otro reizi nāk izcīņā satiksmes ministra Fr.Ozoliņa kunga ceļojošā goda balva - sudraba kauss. Pērn to ieguva, kā arī Rīgas Jūrmalas Labdarības biedrības ziedoto balvu personīgā īpašumā, sporta biedrības "Unions" komanda ar laiku 1 stunda 34 minūtes 56.1 sekundes. Šogad skrējienam jau pieteiktas mūsu lielāko biedrību 4 komandas: "Unions", ASK, Universitāte Sports un LVKA, piedaloties mūsu redzamākajiem skrējējiem. Starp ASK dalībniekiem: rekordisti virsl. Marvē, Arturs Motmillers, O.Puķe; no Uniona: N.Mūzis un Sergejs Frēlihs. Universitātes: Migla, Bērtulis, Riekstiņš. No LVKA startē visi jauni spēki, bet arī jau ar "masu vārdu" kā Cinovičs, Cifersons, brāļi Pilsētnieki, Behmanis, Tjaks, Pālens, Štauers, Lācis, Vasiļevskis. Šogad, sakarā ar vairāku komandu piedalīšanos, paredzētas balvas arī 2. un 3. komandām. Paredzama sīva konkurence, jo vispirms katra komanda grib uzvarēt un šovasar visi vairāk kā pērn trenējušies. Viscītīgākais treniņos bijis "Unions". Armija sakopojusi skrējējus no visām karasp\eka daļām. Starp Universitātes Sporta komandas dalībniekiem atsevišķi skrējēji, kā Bērtulis, pat treniņā veikuši 1 kilometru jau 1 minūtē 44.8 sekundēs, Riekstiņš 2 minūtes 50.4 sekundes. Lai gan starp LVKA komandas dalībniekiem nav neviena sevišķa izcila spēka, tomēr visi pienācīgi sagatavoti. Še izšķirošo lomu spēlē arī nevis atsevišķi rekordisti, bet labs viduvējs caurmērs. Starts noteikti plkst 11 rītā. Pirmo komandu var gaidīt ierodamies pie mērķa jau 12:30. Par sacīkstes gaitu tiks ziņots pa telefonu publikai L.Vērmaņa dārzā no mūzikas estrādes.

Latvis


Fremad vienības lielā uzvara. Fremad - RFK 5:0. Sīks lietutiņš pirms Fremad - RFK sacīkstes norasināja vakar JKS laukumu, sagaidot Fremad it kā prieka un RFK, turpretim bēdu asarām. Fremad vienībai tika atalgojums par viņas raženāku spēli. Tā bija pelnījusi uzvaru, kaut arī ne tik lielu pārsvaru iegūto vārtu skaita zņā. Vizlam RFK vārtos šoreiz bija pavisam nelaba diena un neveicās arī RFK uzbrukumam. Atsevišķi tie sniedza nereti it labu spēli, bet trūka krietna saskaņojuma. Labāk jau vedās pussargiem, kur nesatricināmi klintsstingrs šoreiz bija Bērziņš, bet spīdēja abi aizsargi, Grāvelis un it sevišķi Roze. Fremad vienības pirmā uzstāšanās atzīmējama kā visai sekmīga. Tā bija kā uzcītības parauga lekcija. Bet savu enerģiju Fremad vienība nešķieda velti. Tās spēle bija lietderīga, kas centās sasniegt mērķi pa taisnāko ceļu, lūkojot ar iespējami mazāku spēka patēriņu gūt iespējami lielāku panākumu. Kad bija vajadzība, tad Fremad vienība bija ļoti eksplozīva un prata uzturēt ofensīvu jo sīvu. Kā no spontānas fontānas tad nemitīgi šļācās Fremad futbola prasmes radītie uzbrukuma brāzieni. Nepatika dāņu pastāvīgā rokas lietošana, kam tiesnesis gan nepiegrieza vērību. Vārtsargam Johansenam, kas bija Goliats, salīdzinot ar RFK Dāvidu - Vizlu, 2. puslaikā darba tikpat kā nebija. Bet taisni šai puslaikā viņu 2 reizes, daudz netrūka, būtu pārspējis RFK uzbrucējs, ne nebūtu mācējis neiešaut vārtos, kad balle bija tuvākā tuvumā un paši vārti "tukši". Pirmā puslaikā arī RFK prata lāgu lāgiem pat ilgstoši dominēt un Fremad aizsardzībai bija ko pastrādāties. Patika kreisā aizsarga nosvērtība. Pussargos centrs Andersens parta vadīt uzbrukuma un aizsardzības sadarbību. Uzbrukumā naski bija spārni, arī pārējie veicīgi un savstarpēji teicami sadarbīgi, gluži kā visa vienība viengabalaina. Sevišķi brašs šāvējs bija centra uzbrucējs Riksens. Viņš ievadīja RFK vārtu krišanu, ieraidot ar galvu balli 10. minūtē. Otrreiz RFK vārtu ieņēm 42. minūtē. Atkal tas bija Riksena sitiens, kas lika Vizlam kapitulēt. Puslaiks beidzās 2:0 par labu Fremad vienībai. Stūra sitienu skaits 4-1 arī Fremad par labu. Otrā puslaikā stāvokļa valdnieks bija Fremad. Vārtu ieguvumu šai puslaikā Fremad atzīmēja 13. minūtē. Tas bija galvenokārt puskreisā Kristensen nopelns. 5 minūtes vēlāk, pateicoties centra uzbrucēja Riksena aktivitātei, Fremad atkal ieguva vārtus. Šāds stāvoklis turējās līdz 35. minūtei, kad centra pussarga ievadītais uzbrukums deva vienībai vēl vienus vārtus. Galavārdu teica Kristensens. Pēdējās 10 minūtēs RFK uzbrukums, galvenokārt pateicoties Pētersonam un Lidmanim, vairākkārt sagādāja baigus brīžus arī Fremad vārtiem, lai ta datkal būtu spiests atkāpties. Sacīkste beidzās 5:0 par labu Fremad vienībai, kurai par labu arī stūra sitienu skaits 11:5. Fremad sastāvā bija vārtos H.Johansens, aizsargos E.Jensens, O.Starups, pussargos P.Petersens, Āge Andersens, Āge Korsters, uzbrucējos J.Bahs (labs, bet vājāks kā kreisais), B.Henriksens, J.Riksens, E.Kristensens (brašs trio), Sigurds Mellers. RFK vienībā: Vizla (bija arī spoži momenti, bet nelabu reižu vairāk kā labu), Roze, Grāvelis (abi bija īstie vīri savā vietā), Bērziņš (bez iebildumiem labs), Šeibelis (šoreiz neapmierināja), Kalsons (viņa spējām bija labs), Tauriņš (sākumā vājš, vēlāk iesila un bija labs), Priede (svārstīga spēle), Pētersons (uzbrukumā labākais), Štauvers (šoreiz vājš), tādēļ viņa vietā arī nāca 2. puslaikā Lidmanis (uzbrukuma otrs labākais), bet Lidmaņa vietu, kas 1. puslaikā bija kreisajā spārnā, ieņēma Varakājs (apmierināja).
Interesanti, ka dienu iepriekš "Latvis" cerēja, ka RFK spēs cīnīties par uzvaru pret dāņiem, bet pēc spēles, kas tika zaudēta ar bezcerīgu 0:5, atzina, ka vairums komandas dalībnieku spēlējis labi, bet aizsargi - pat ļoti labi. Interesanti, ka "Libausche Zeitung" par šo pašu spēli rakstīja, ka vienīgais, kas RFK rindās spēlēja labi, bija vārtsargs Vizla.

Baltijas valstu labākais sprinteris, tas ir, mūsu Jānis Ķīvītis, jūtas jau krietni veselāks un tāpēc var cerēt šogad uzlabot 200 metru skriešanā savu Latvijas 22.3 sekunžu rekordu, jo ir taču zināms, ka viņš ir jau krietni labāk kā 22.3 sekundēs skrējis, bet vienmēr ir gadījies kas tāds, kas kavējis zināmo sasniegumu par oficiālu rekordu atzīt. Savu rekordu 60 metros 6.8 sekundes un 100 metros 10.7 Ķīvītis necer tik ātri labot kā 300 metros savu līdzšinējo 36.3 un par visām lietām 400 metros 50.8 sekundes, kas viņam šķiet visvieglāk labojami.

7183.26 punktus sasniedza Jānis Dimza pagājušā gada rudenī vieglatlētikas desmitcīņā - kā niekodamies. Šogad nu Dimza vēlas nopietni "pastrādāt", lai iespējami vairāk tuvotos pasaules rekordam. Tā ir labi. Uz priekšu!