Kazhes pierakstu burtnīca

Unions desmit spēlētāju sastāvā notur neizšķirtu pret Vandereru. RFK pieveic somu viesus.

Latvis

Unions - Rīgas Vanderers 2:2.
Neizšķirti. Morāliskais uzvarētājs tomēr Unions, kas pēc tam, kad 42. minūtē, pretinieka vārīgi ievainots, bija spiests izstāties brašais šāvējs puskreisais Verners, spēlēja vairs tikai 10 vīru sastāvā, tomēr cīnījās taktiski tik visai saprātīgi un galvenais varonīgi, ka tomēr spēj panākt to pašu, ko pretinieks, proti, iesist 2 vārtus, pie kam abus tīrus, kamēr Vanderers vienus vārtus ieguva ar apm. 18 metru atstatuma soda lodi, kas bija pārāk bargs sods tāpēc, ka skatītājs pat nevarēja saprast, kas zināmā pārkāpumā vainīgs, kas nevainīgs. Tiesnesis kā noziegušos aši novērtēja Uniona vīru. Lai. Īsi bija Vanderera prieki par 1-0 vadošo lomu, ko otrā puslaika 27. minūtē deva Andrejeva šāviens. Jau 29. minūtē Skadiņš, saukts "Puļčiks", ar elegantu sitienu pārspēja RV vārtsatgu Jurgenu, un stāvoklis nu bija 1 pret 1. Bet cīkstoņu bija Uniona 10 pret Vanderera pilnu komplektu, t.i., 11. Un nācās liekties Unionam: 31. minūtē Vanderers atzīmēja 2-1 sev par labu. Šo pakalpojumu izdarīja Andrejevs. Bija varens šāviens. Uniona vārtsargs Kabuls gan skāra, bet vārtu krišanu novērst nespēja. "Va banque!", tad atskanēja Uniona cīņassauciens, un Unions lika spēlē uz spēli visu, tiešām sevi. Pašaizliedzīgi, cik spēdami, cīnījā Uniona desmit, līdz beidzot, sacīkstas pašā pēdējā minūtēm, tiem izdevā sasniegt mērķi, ieņemt Vanderera vārtus. Uzbrukuma galavārdu teica Jēnihs, kas veikli izmantoja lavvēlīgo situāciju, kas radās pēc stūra sitiena. Vispār stūru skaits atzīmējā 5-2, pirmā puslaikā 1-0 par labu Unionam, kas teica sevi vērtīgu spēku, līdz šim Latvijas meistarībā nevienu cīņu nezaudējušu. Punktu stāvoklis nu ir šāds: Unions ieguvis 7 punktus, zaudējis 3, RFK 6-2, Olimpija un Vanderers 5-3, ASK 2-8, LSB 0-10. Sacīksti JKS laukumā vadīja Gotfrīds Krūmiņš, kā līnijas tiesneši darbojās J.Rēdlihs un Kreicbergs. Par šo interesanto sacīksti, kurā ļoti dzīvu dalību ņēma arī skatītāji, gan lielumtiesu suminot tikai brašo Unionu, bet Vandereram, kas šoreiz atkal spēlēja robusti, veltījot pat par krietniem sasniegumiem vienīgi šķidrus aplausus, par šo sacīksti rīt pastāstīsim vēl šo to.

Virslīgas rezervē RFK uzvarējis Vandereru 4:2, puslaiks beidzās 3:0. Turnīra 1. kārtas noslēgumā RFK atzīmējis visus iespējamos 10 punktus, uzvarot itin visās spēlēs.

RFK - Helsinku KIF 5:1. Puslaiks 4:1. Ne atjēgties nedabūja RFK, kad jau 2. minūtē krita viņa vārti. RFK gan drīz attapās un stipri dominēja, bet nekādi nespēja KIF aizsardzības mudžeklim izlauzties cauri. Beidzot 25. minūtē nāca Šeibeļa tāds šāviens, ko saņēma Štauvers un piespēlēja Pētersonam, kas attapīgi mācēja to tālāk virzīt tā, ka krita pretinieka vārti. Apzinoties savu pārākumu, RFK sāka dažbrīd pat niekoties. Daži pretinieka bīstami izrāvieni, kas sagādāja pa baigam draudu brīdim RFK vārtiem, lika RFK būt nopietnākam. Tak joprojām neveicās tikt cauri KIF vienības aizsardzības jūklim. Kaut cīņa nereti ritēja vārtu tuvākā tuvumā, vārtu ieņem tRFK neizdevās līdz 35. minūtei, kad Lidmanis, manīgi piesteidzies, izsita lodi no rokām vārtsargam, kas tikko kā bija notvēris Tauriņa skaudru šāvienu un atradās garšļauku pie zemes. 36. minūtē RFK uzbrukums, kurā bija no babās uz kreiso Štauvers, Tauriņš, Pētersons, Lidmanis, Varakājs, pārgrupējās šādi: Tauriņš, Lidmanis, Pētersons, Štauvers, Varakājs. 39. minūtē Štauvers raidīja Varkāja padevumu, lode atsitās pret sānu statni un iešāvās vārtos. Nu bija 3-1 par labu RFK. Bet jau 40. minūtē stāvoklis atzīmējas 4-1. Atkal tas bija Štauvers, kas veica uzbrukuma galavārdu. Šroezi ievadot Tauriņa piespēli. Bijea tiešām brašs šāviens.
Otrā puslaikā veselu ceturdaļstundu ilgi RFK pasniedza Helsinki KIF vienībai mācības stundu. Ar tehniski un taktiski priekšzīmīgu spēli RFK turēja pretinieku piln;īgi savā vardā. Pretinieka pusē darbojās ne vien uzbrukums,bet arī pussargi Bērziņš, Šeibelis, Karsons un aizsargi Roze un Grāvelis. Vienīgi tikai vārtsargs Vizla bija vientuļš savā pusē un priecājās par pretinieka vārtu sargātāju, ka tam, galu galā, labi veicās, jo vārtus RFK ieņemt neizdevās. Šāvieni gāja cieši garām un pāri, bet mērķi nesasniedza neviens. KIF vienībai, patiesi gan, smaidīja laime. Tad RFK atslāba un iniciatīvu pārņēma KIF, kā pārsvaram gan bija īss mūžs. RFK atkal turpināja demonstrēt meistarspēli. Izspelējies ar pretinieku nereti kā kaķis ar peli, RFK vairs necentās un iestājās vienlīdzīga spēle, ko pārtrauc KIF pareti, bet RFK jo bieži un vareni uzbrukuma brāzieni, kas izvērtās arī par ilgstošāku KIF vārtu apsēdumu. Bombardēšanas panākums tomēr bija tikai vieni vienīgi vārti. Tos 29. minūtē RFK guva Lidmaņa atmuguriski izpildīts šāviens. Vārtsargs, ka kā rezerves spēks 2. puslaika 22. minūtē nāca līdz tam bijušā, bet neveiksmīgi krītot, mazliet sevi savainojušā un laukumu atstājušā sarga vietā, šis vārtsargs, kam laimes, kā šķita, bija vairāk kā paša prasmes, domāja, ka lode vārtos neies un tāpēc necentās to tvert: takl, RFK jau garām vien tik māk šaut. Tā beigās arī bija: garām vien gāja. Uzvaru RFK tomēr guva lielu un pelnītu. Rīgas Vanderers bija labāks kā Helsinku KIF, bet RFK vēl labāks.
KIF vienību pavada Verners Eklefs, kas 1922. gadā vadīja Latvijas - Igaunijas valstu sacīksti un vēlāk īsu laiku trenēja arī mūsu spēlētājus. Toreiz (varbūt arī, ka pelnīti) viņš teica: Ko jūs skrien kā elefanti! Gan mīļais Eklefs toreiz nedomāja, ka elefants var būt arī veikls un ātrs, nevis tūļīgs vien, par kādu viņš toreiz atzīmēja mūsu futbolistu.

10 tūkstošus metru 31 minūtē 47.6 sekundēs skrējis Brēmenē Holtuss. Līdz šim tik labā laikā neviens vācietis distanci vēl nebija veicis. Rekordu tomēr neatzīs, jo laiks uzņemts tikai ar 2 pulksteņiem. Pasaules rekords 10'000 metros, kā zināms, ir soma Nurmi 30 minūtes 6.2 sekundes, mūsu rekords Petkeviča 32 minūtes 38.8 sekundes.

Mūsu Jānis Ķīvītis Baltijas valstu sacīkstēs Tallinā veica 100 metru 10.7 sekundēs, lieku reizi pierādot, ka viņa 1929. gada rudenī uzstādītais Latvijas 10.7 sekunžu rekords nebūt nav bijusi nejaušība. Gan jo bieži pien;āk ziņas, ka ne vien Amerikā, bet arī pie mums Eiropā, it sevišķi Vācijā, ne viens vien veicis attiecīgo distanci laikā krietni vien labākā nekā 10.7 sekundes, ja pa atkārtojis 10.4 sekunžu pasaules rekordu, kā piemērma, nule atkal Vācijā, kur 10.4 sekundes spējuši Kernigs un Lammerss. Bet sacīkstēs citās zemēs vāciešiem nekad tik labi nav veicies. Lai atceramies pēdējo olimpiādi. Tur Lammerss, piemēram, varēja ne vairāk kā "tikai" 10.7. Protams, ka arī tas ir lieliski. Finālā taču 1. vietu ieguva ar 10.8. Finālā pirmais, kā zināms, bija sasniedzis kanādietis Viljamss. Otro vietu ieguva Landens (Lielbritānija), 3. Lammerss (Vācija). 16 priekšskrējieni deva pirmā laiku: 10.8 sekundes piecas reizes, 11 sekundes desmit un 11.2 sekundes vienā gadījumā; ceturdaļfinālā pirmā laiks bija: vienā gadījumā 10.6 sekundes, pārējās 6 reizes 10.8 sekundes; pusfinālā abos skrējienos pirmā laiks bija 10.6 sekundes, fināla skrējienā 10.8 sekundes. Kā gan veiktos mūsu Baltijas valstu meistaram Ķīvītim cīņā ar pasaules labāko sprinteru izlasi? Diemžēl uz šo jautājumu atbilde iegūta netika, jo 1932. gada Vasaras olimpiskās spēles notika Losandželosā un no Latvijas tur bija tikai divi dalībnieki, Jāņa Ķīvīša šai skaitā nebija, taču par rezultātiem gan zināms - pirmās divas vietas ar identiskiem rezultātiem, atkārtojot pasaules rekordu, sasniedza amerikāņi Edijs Tolans un Ralfs Metkalfs.

Pēdējā brīdī

Tildens atkal zaudējis pret Košē. Francijas tenisa meistarsacīkstēs kungu vienspēlē uzvarējis Anrī Košē, pieveikdams finālā amerikāni Tildenu 3-6, 8-6, 8-6, 6-3, 6-1. Dāmu vienspēlē Francijas meistarienes titulu izcīnījusi pasaules meistare Helēna Vilsa-Mūdija, uzvarot finālā Helēnu Džeikobsu 6-2, 6-1. Francijas tenisa meistarsacīkstes = tas, ko mūsdienās pazīstam kā French Open.