Kazhes pierakstu burtnīca

Bija laiki, kad es uzskatīju Džonu Klīzu par planētas smieklīgāko cilvēku. Bija laiki, kad viņš tāds patiešām bija. Taču tā ir sena pagātne, un no kādreizējā Komiskā Mesijas ir atlicis tik vien kā vārds.
Vispār jau man nevajadzēja skatīties šo filmu, taču izrādījās, ka "Welcome to Dongmakgol" (filma, kuru biju iesācis skatīties) manā rīcībā bija tikai līdz pusei un kamēr nāca otra puse, bet man cepās kārtējās kabaču pankūkas (arī par tām būs apraksts, es esmu dokumentēšanas maniaks), kaut kas bija jāskatās un gadījās, ka šī filma bija pieejama.
Pēdējos dažus gadus Klīzs ceļo pa pasauli, mēģinot uzdoties par stand-up komiķi tūrē, kuras oficiālais pamatojums ir Klīza nepieciešamība atmaksāt 20 miljonus dolāru kā šķiršanās kompensāciju bijušajai sievai. Tāpēc tūres otrais nosaukums ir "Feeding the beast".
Skumji kļūst, atceroties, ka Klīzs ilgus gadus bija izcils komēdiju scenārists, ja ievēro, ka mūsdienās viņa "tūre" galvenokārt sastāv no biogrāfisku datu atstāstīšanas, pa reizi parādot kādu skeču no pagātnes (šķiet, ka Monty Python satura rādīšanai viņam nav licences, tāpēc redzamas ir gan ainas no viņa agrīnākajiem darbiem, gan no "Fawlty Towers", bet ne no lidojošā cirkus). Pa vidu nāk fakti par to, kā tapa tā vai cita lieta, bet joku tur ir bezdievīgi maz, un liela daļa komisko atgadījumu tāpat jau ir dzirdēti - gan par reālo viesnīcu, kas kalpoja par prototipu "Fawlty Towers", gan par Greima Čepmena bērēm, gan par Čepmenu burkāna tērpā. Mazlietu nostalģiju šis pasākums spēj atsist, bet ne vairāk - tad jau labāk atkārtoti skatīties visas Lidojošā cirkus epizodes un nevis šo sviestu. Pareizi Klīzs apgalvo pašā sākumā - "Es nebūtu domājis, ka viņš ir tik vecs, viņam vajadzētu būt mājās un atpūsties." Diemžēl tieši tā ir.