The Others
Alehandro Amenabara filma "Citi" ir baiss stāsts par sievieti un viņas diviem bērniem, kas dzīvo spokainā mājā Džērsijas salā neilgi pēc Otrā pasaules kara beigām. Kamēr filmas noskaņa tev kā skatītājam dzen šermuļus pār kauliem, tās iekšējās loģikas trūkums un pretrunas man vismaz sagādāja vēl vairāk nepatīkamu mirkļu kā baisās priekšnojautas.
Uzreiz tevi brīdinu: viss šis apraksts būs viens liels "sagandētājs" (vai kā arī pareizāk būtu dēvēt spoilerus) - mani tik ļoti aizkaitināja lietas, kas šajā filmā nešķita pareizas, ka nevaru par tām nepasūkstīties. Tātad: sākotnējā versija, kas tiek prezentēta skatītājiem: Nikolas Kidmenas varone ir vientuļā māte, kuras vīrs nav atgriezies no kara, viņa mīt milzīgā pils tipa namā ar bērniem, kuriem īpatnējas slimības dēļ ir liegta saules gaisma - viņi ir uz to tik jutīgi, ka tiešā gaismas ietekmē uzreiz ietu bojā. Iepriekšējie kalpotāji ir namu pametuši un tagad viņu vietā nāk jauna trijotne mazliet dīvainu personāžu. Bērnu pasargāšanas vajadzībām mājā visu laiku ir jātur ciet aizkari un jāslēdz visu istabu durvis. Taču pamazām Kidmenas varone (un vēl jo vairāk - viņas bērni) atklāj, ka viņi nav vienīgās būtnes šai namā.
Tiktāl viss būtu tipisks šausmu stāsts par māju, kurā spokojas. Neizskaidrojamas skaņas, durvju atvēršanās-aizvēršanās, bērni, kas redz mammai neredzamus tēlus - viss kā pēc grāmatas. Tomēr Amenabars šim visam ir sarūpējis diezgan izteiksmīgu negaidīto pavērsienu - izrādās, ka patiesībā tieši visi filmas varoņi ir spoki, bet tie "Citi", kurus Kidmenas varone neredz - dzīvie, jaunie nama iemītnieki. Labs, negaidīts pavērsiens, ne? Viss jau būtu ok, ja tas nepadarītu jau tāpat visai šķidro filmas loģiku pilnīgi greizu un nesakarīgu. Uzskaitīšu virkni elemntu filmā, kas galīgi nestiķējas kopā ar filmas sižetu - tādu, kāds tas sanāk atbilstoši pilnajai filmas gaitā pieejamajai informācijai. Lai būtu skaidrāk, par ko ir runa, sākšu ar patiesā sižeta atstāstījumu:
Kalpotāju trio strādāja šajā namā 19. gadsimta beigās līdz tuberkulozes epidēmijai, kuras dēļ viss apvidus tika evakuēts, bet šie trīs cilvēki nē, jo viņi turpat nomira un tika apbedīti nama parkā. Grūti teikt, kad tieši namā ievācās Kidmenas varone ar ģimeni, bet tas varētu būt bijis vēl pirms kara sākuma, lai gan - diezgan neiespējami saprast detalizēti, taču skaidrs ir tas, ka viņas vīrs devās uz fronti, gāja bojā un pēc tam sieva sajuka prātā, nosmacēja ar spilvenu abus bērnus un nošāvās pati. Tad, kādu laiku vēlāk, namā ievācās jaunie saimnieki, kuru klātbūtni juta spoki - iepriekšējie nama iemītnieki - un kuri veica spiritisma seansu, lai noskaidrotu patiesos apstākļus, kas šajā namā reiz bija atgadījies.
Un tagad: pretrunas!
1) Raugoties no dzīvo cilvēku skatu punkta: kāpēc viņiem bija nepieciešama sazināšanās ar mirušo gariem, lai noskaidrotu mājā notikušo? Diezgan droši var pieņemt, ka šāda informācija būtu pieejama arī policijai - nešķiet, ka šajos apstākļos būtu bijis grūti noskaidrot, kas un kā tur būtu noticis (kā nekā var redzēt, ka arī jaunā ģimene dzīvo laikā neilgi pēc 2.P.k., līdz ar to pagātnes notikumi par mājas vēsturi vēl nevarētu būt grimuši dziļā aizmirstībā);
2) Filmā ir tikai viena aina, kur mums kā skatītājiem tiek tieši parādīts kaut kas biedējošs - kad mazās meitenītes vietā Kidmenas varone redz vecu tanti - to pašu spiritisma praktizētāju laikam. Ja ievēro to, ka šī tante ir dzīva un nespokojas (pat ja viņa ir, kā to apgalvo meitene, ragana), īsti nav loģikas šādai manifestācijai;
3) Iespaidīgās divās paralēlās ainās tiek parādīta fotogrāfija, kur visi kalpotāji guļ viens otram blakus miruši (sekojot tolaik populārajai nelaiķu fotografēšanas praksei) un viņu kapavietas, taču abas šīs daļas ir neloģiskas. Pirmkārt, trīs cilvēki, kuri reizē ir nomiruši ar tuberkulozi. WTF? Cik zinu, tuberukuloze nav tik ātras iedarbības slimība, kas visus pieveic reizē. Turklāt vēl nekas viņu ārienē neliecina par slimību. Un kas apbedī kalpotājus īpašos mini kapos pils parkā? Un kādā veidā vairākus gadus dzīvojot šajā namā (Kidmena uzsver, ka piecu kara gadu laikā namā nebija ienācis neviens nacists) viņa nav redzējusi šos netālos kapus?
4) Jaunākā spoku kalpotāja ir kļuvusi mēma, tāpēc ka viņa pirms 50 gadiem atklāja, ka ir mirusi un tas viņu tik ļoti šokēja. WTF? Turklāt atkārtošos - tuberkuloze. Kamēr Kidmenas varone un viņas bērni nomira diezgan dramatiskos un negaidītos apstākļos, kas viņiem pašiem varētu kļūt par šoku, tuberkuloze parasti tik nemanāmi nepielavās.
5) Meklējot spokus, Kidmenas varone mājā atrod daudz tāda, kas liecina - viņa tur nav dzīvojusi vairāk kā piecus gadus, pretējā gadījumā viņa par to nebūtu pārsteigta. Un vispār - kādā veidā tu "nodrošini", ka mājā neienāk nacisti, kas ir okupējuši visu salu? Palūdz viņiem respektēt tevi un bērnus? Vai nu viņas spoks dzīvo halucinācijās arī par savu pagātni vai arī Amenabaram ir par to bijis nospļauties.
6) Par ko vispār domā kalpotāji? Kāda ir viņu spēle? Ko viņi cenšas panākt un kāpēc? Kāpēc viņi vispār kalpo? Kāpēc sākotnēji viņiem nepieciešams no Kidmenas slēpt, ka viņi ir miruši (un vēl dārzniekam satraukties, vai viņa var doties prom no mājas), bet tad pamazām kļūst nepieciešams, lai viņa to saprastu? Kāpēc viņi viņai draud par "svešajiem", kas ienākuši mājās un kas "runā ar viņas bērniem"? Ja jau viņi zina, ka tie "svešie" ir dzīvi cilvēki un neko mirušajiem nodarīt nevar? Un kāpēc tie dzīvie sauc mirušos ar "come with us" tekstu? Kurp viņi varētu viņus saukt? Savukārt mirušie kalpotāji biedē mirušos bērnus, kad tie atrod kapus. Atkal jau - pilnīgi absurdi, ja ievēro, ka viņi visi ir vienā laivā.
7) Filmas gaitā uz neilgu laiku atgriežas mirušais vīrs. Kāpēc? Turklāt vēl viņš apgalvo, ka karš nav beidzies un viņam jāatgriežas frontē. Viņš ir kā spoks ieradies, lai atvadītos no citiem spokiem, turklāt pats īsti neapjaušot, kas notiek? Kaut kāds totāls bezsakars, kam nav nekāda pamatojuma.
Protams, visas apšaubāmās lietas šajā filmā var atspēkot pavisam vienkārši - tā kā varoņi ir miruši, tad uz ekrāna redzamais nenotiek "pa īstam", līdz ar to loģikas likumiem nav jādarbojas. Cita lieta, ka šāda atruna nav neko pārliecinoša.
Ja kas - patiesībā man filma patika tīri labi, Kidmena savā lomā ir lieliska (pārējiem pieaugušajiem aktieriem nav īsti iespēju izvērsties), baisi bija (arī pēc tam ejot pastaigā ar suni bišķi spokainas sajūtas mani pārņēma), bet atkārtoti skatīties šo filmu (lai uzķertu visus mājienus tam, kas tur patiesībā notiek) diez vai gribētu, jo tas varētu tikai pasliktināt iespaidu par redzēto. Un, ja man vajadzētu izvēlēties tikai vienu Amenabara filmu, ko es gribētu skatīties, tā noteikti joprojām būtu "Mar adentro", nevis šī.
Uzreiz tevi brīdinu: viss šis apraksts būs viens liels "sagandētājs" (vai kā arī pareizāk būtu dēvēt spoilerus) - mani tik ļoti aizkaitināja lietas, kas šajā filmā nešķita pareizas, ka nevaru par tām nepasūkstīties. Tātad: sākotnējā versija, kas tiek prezentēta skatītājiem: Nikolas Kidmenas varone ir vientuļā māte, kuras vīrs nav atgriezies no kara, viņa mīt milzīgā pils tipa namā ar bērniem, kuriem īpatnējas slimības dēļ ir liegta saules gaisma - viņi ir uz to tik jutīgi, ka tiešā gaismas ietekmē uzreiz ietu bojā. Iepriekšējie kalpotāji ir namu pametuši un tagad viņu vietā nāk jauna trijotne mazliet dīvainu personāžu. Bērnu pasargāšanas vajadzībām mājā visu laiku ir jātur ciet aizkari un jāslēdz visu istabu durvis. Taču pamazām Kidmenas varone (un vēl jo vairāk - viņas bērni) atklāj, ka viņi nav vienīgās būtnes šai namā.
Tiktāl viss būtu tipisks šausmu stāsts par māju, kurā spokojas. Neizskaidrojamas skaņas, durvju atvēršanās-aizvēršanās, bērni, kas redz mammai neredzamus tēlus - viss kā pēc grāmatas. Tomēr Amenabars šim visam ir sarūpējis diezgan izteiksmīgu negaidīto pavērsienu - izrādās, ka patiesībā tieši visi filmas varoņi ir spoki, bet tie "Citi", kurus Kidmenas varone neredz - dzīvie, jaunie nama iemītnieki. Labs, negaidīts pavērsiens, ne? Viss jau būtu ok, ja tas nepadarītu jau tāpat visai šķidro filmas loģiku pilnīgi greizu un nesakarīgu. Uzskaitīšu virkni elemntu filmā, kas galīgi nestiķējas kopā ar filmas sižetu - tādu, kāds tas sanāk atbilstoši pilnajai filmas gaitā pieejamajai informācijai. Lai būtu skaidrāk, par ko ir runa, sākšu ar patiesā sižeta atstāstījumu:
Kalpotāju trio strādāja šajā namā 19. gadsimta beigās līdz tuberkulozes epidēmijai, kuras dēļ viss apvidus tika evakuēts, bet šie trīs cilvēki nē, jo viņi turpat nomira un tika apbedīti nama parkā. Grūti teikt, kad tieši namā ievācās Kidmenas varone ar ģimeni, bet tas varētu būt bijis vēl pirms kara sākuma, lai gan - diezgan neiespējami saprast detalizēti, taču skaidrs ir tas, ka viņas vīrs devās uz fronti, gāja bojā un pēc tam sieva sajuka prātā, nosmacēja ar spilvenu abus bērnus un nošāvās pati. Tad, kādu laiku vēlāk, namā ievācās jaunie saimnieki, kuru klātbūtni juta spoki - iepriekšējie nama iemītnieki - un kuri veica spiritisma seansu, lai noskaidrotu patiesos apstākļus, kas šajā namā reiz bija atgadījies.
Un tagad: pretrunas!
1) Raugoties no dzīvo cilvēku skatu punkta: kāpēc viņiem bija nepieciešama sazināšanās ar mirušo gariem, lai noskaidrotu mājā notikušo? Diezgan droši var pieņemt, ka šāda informācija būtu pieejama arī policijai - nešķiet, ka šajos apstākļos būtu bijis grūti noskaidrot, kas un kā tur būtu noticis (kā nekā var redzēt, ka arī jaunā ģimene dzīvo laikā neilgi pēc 2.P.k., līdz ar to pagātnes notikumi par mājas vēsturi vēl nevarētu būt grimuši dziļā aizmirstībā);
2) Filmā ir tikai viena aina, kur mums kā skatītājiem tiek tieši parādīts kaut kas biedējošs - kad mazās meitenītes vietā Kidmenas varone redz vecu tanti - to pašu spiritisma praktizētāju laikam. Ja ievēro to, ka šī tante ir dzīva un nespokojas (pat ja viņa ir, kā to apgalvo meitene, ragana), īsti nav loģikas šādai manifestācijai;
3) Iespaidīgās divās paralēlās ainās tiek parādīta fotogrāfija, kur visi kalpotāji guļ viens otram blakus miruši (sekojot tolaik populārajai nelaiķu fotografēšanas praksei) un viņu kapavietas, taču abas šīs daļas ir neloģiskas. Pirmkārt, trīs cilvēki, kuri reizē ir nomiruši ar tuberkulozi. WTF? Cik zinu, tuberukuloze nav tik ātras iedarbības slimība, kas visus pieveic reizē. Turklāt vēl nekas viņu ārienē neliecina par slimību. Un kas apbedī kalpotājus īpašos mini kapos pils parkā? Un kādā veidā vairākus gadus dzīvojot šajā namā (Kidmena uzsver, ka piecu kara gadu laikā namā nebija ienācis neviens nacists) viņa nav redzējusi šos netālos kapus?
4) Jaunākā spoku kalpotāja ir kļuvusi mēma, tāpēc ka viņa pirms 50 gadiem atklāja, ka ir mirusi un tas viņu tik ļoti šokēja. WTF? Turklāt atkārtošos - tuberkuloze. Kamēr Kidmenas varone un viņas bērni nomira diezgan dramatiskos un negaidītos apstākļos, kas viņiem pašiem varētu kļūt par šoku, tuberkuloze parasti tik nemanāmi nepielavās.
5) Meklējot spokus, Kidmenas varone mājā atrod daudz tāda, kas liecina - viņa tur nav dzīvojusi vairāk kā piecus gadus, pretējā gadījumā viņa par to nebūtu pārsteigta. Un vispār - kādā veidā tu "nodrošini", ka mājā neienāk nacisti, kas ir okupējuši visu salu? Palūdz viņiem respektēt tevi un bērnus? Vai nu viņas spoks dzīvo halucinācijās arī par savu pagātni vai arī Amenabaram ir par to bijis nospļauties.
6) Par ko vispār domā kalpotāji? Kāda ir viņu spēle? Ko viņi cenšas panākt un kāpēc? Kāpēc viņi vispār kalpo? Kāpēc sākotnēji viņiem nepieciešams no Kidmenas slēpt, ka viņi ir miruši (un vēl dārzniekam satraukties, vai viņa var doties prom no mājas), bet tad pamazām kļūst nepieciešams, lai viņa to saprastu? Kāpēc viņi viņai draud par "svešajiem", kas ienākuši mājās un kas "runā ar viņas bērniem"? Ja jau viņi zina, ka tie "svešie" ir dzīvi cilvēki un neko mirušajiem nodarīt nevar? Un kāpēc tie dzīvie sauc mirušos ar "come with us" tekstu? Kurp viņi varētu viņus saukt? Savukārt mirušie kalpotāji biedē mirušos bērnus, kad tie atrod kapus. Atkal jau - pilnīgi absurdi, ja ievēro, ka viņi visi ir vienā laivā.
7) Filmas gaitā uz neilgu laiku atgriežas mirušais vīrs. Kāpēc? Turklāt vēl viņš apgalvo, ka karš nav beidzies un viņam jāatgriežas frontē. Viņš ir kā spoks ieradies, lai atvadītos no citiem spokiem, turklāt pats īsti neapjaušot, kas notiek? Kaut kāds totāls bezsakars, kam nav nekāda pamatojuma.
Protams, visas apšaubāmās lietas šajā filmā var atspēkot pavisam vienkārši - tā kā varoņi ir miruši, tad uz ekrāna redzamais nenotiek "pa īstam", līdz ar to loģikas likumiem nav jādarbojas. Cita lieta, ka šāda atruna nav neko pārliecinoša.
Ja kas - patiesībā man filma patika tīri labi, Kidmena savā lomā ir lieliska (pārējiem pieaugušajiem aktieriem nav īsti iespēju izvērsties), baisi bija (arī pēc tam ejot pastaigā ar suni bišķi spokainas sajūtas mani pārņēma), bet atkārtoti skatīties šo filmu (lai uzķertu visus mājienus tam, kas tur patiesībā notiek) diez vai gribētu, jo tas varētu tikai pasliktināt iespaidu par redzēto. Un, ja man vajadzētu izvēlēties tikai vienu Amenabara filmu, ko es gribētu skatīties, tā noteikti joprojām būtu "Mar adentro", nevis šī.
2017-07-18
comments powered by Disqus