The Perks of Being a Wallflower
Šī ir viena no tām filmām, kuru gribēju noskatīties tās nosaukuma dēļ vien. Gaidīju no filmas, ka tā būs jauka, sirsnīga, mazliet dīvaina un noteikti - atmiņā paliekoša, iespējams, kas līdzīgs "Juno" vai "Wristcutters". Taču realitātē izrādījās, ka tā ir līdzīga Nick And Norah`s Infinite Playlist.
Filma žanriski ir skaitāma pie "coming of age" jeb ir vēstījums par to, kā bērns kļūst par pieaugušo. Man pašam šī tēma tagad ir jau biedējoši tālā pagātnē, bet ne tik tālā, lai es neatcerētos sevi piecpadsmit-sešpadsmit gadu vecumā. Vai tas nozīmē, ka es varētu identificēties ar filmas galveno varoni Čārliju? Most likely not. Pirmkārt, tāpēc ka man pilnīgi neko nenozīmēja un dzīvē nemainīja pirmā diena vidusskolā - 10.klasē vairums manu klasesbiedru bija manā klasē arī gadu iepriekš, līdz ar to tāds jēdziens kā uzņemšana kolektīvā nebija aktuāls. Un man nekad skolas gados nebija tā, ka klasē man nebūtu draugu un tuvākais cilvēks man varētu būt kāds skolotājs. Par manām attiecībām ar pretējo dzimumu gan es labāk paklusēšu, no nekā sakāma jau tur nav, un atskatoties pagātnē gana labi saprotu tā visa celoņsakarības, taču diez vai es jebkad biju īstens depresijas mākts tīnis.
Čārlijam vidusskola (tā gan atbilstoši ASV atsevišķu štatu īpatnībām sākas ar 9. un nevis 10.klasi) sākotnēji šķiet murgaina un draugu tukša, taču tad viņš iedraudzējas ar absolventu klases skolēniem Patriku un Semu (Patriks ir galvenais varonis no visai biedējošās "We need to talk about Kevin", kamēr Sema - Hermione no "Harija Potera"). Patriks ir gejs, bet Semai ir jau tik bagātīga seksuālā pieredze, ka bail. Viņi abi ir alternatīvie jaunieši, tādi, kuri klausās nepopulāru mūziku (piem., The Smiths, kas 90.gadu sākumā nebija super aktuāli), pa druskai lieto narkotikas un runā par gudrām tēmām, no kurām viņiem nav nekādas sajēgas.
Čārlijs, protams, iemīlas Semā, un, protams, ka tur neiztikt bez sarežģījumiem, ko veicina tas, ka Čārlijā kaut kur iekšā ir tumšie spēki - ne velti viņš kādu laiku ir pavadījis psihiatriskajā klīnikā.
Nevaru formulēt, kas tieši man šajā filmā šķita falšs un pārāk naivs, bet šī noteikti nebija no tām kinolentēm, kas mani spētu jebkādā veidā motivēt un pārliecināt par savu izcilību. Nepatika.
Filma žanriski ir skaitāma pie "coming of age" jeb ir vēstījums par to, kā bērns kļūst par pieaugušo. Man pašam šī tēma tagad ir jau biedējoši tālā pagātnē, bet ne tik tālā, lai es neatcerētos sevi piecpadsmit-sešpadsmit gadu vecumā. Vai tas nozīmē, ka es varētu identificēties ar filmas galveno varoni Čārliju? Most likely not. Pirmkārt, tāpēc ka man pilnīgi neko nenozīmēja un dzīvē nemainīja pirmā diena vidusskolā - 10.klasē vairums manu klasesbiedru bija manā klasē arī gadu iepriekš, līdz ar to tāds jēdziens kā uzņemšana kolektīvā nebija aktuāls. Un man nekad skolas gados nebija tā, ka klasē man nebūtu draugu un tuvākais cilvēks man varētu būt kāds skolotājs. Par manām attiecībām ar pretējo dzimumu gan es labāk paklusēšu, no nekā sakāma jau tur nav, un atskatoties pagātnē gana labi saprotu tā visa celoņsakarības, taču diez vai es jebkad biju īstens depresijas mākts tīnis.
Čārlijam vidusskola (tā gan atbilstoši ASV atsevišķu štatu īpatnībām sākas ar 9. un nevis 10.klasi) sākotnēji šķiet murgaina un draugu tukša, taču tad viņš iedraudzējas ar absolventu klases skolēniem Patriku un Semu (Patriks ir galvenais varonis no visai biedējošās "We need to talk about Kevin", kamēr Sema - Hermione no "Harija Potera"). Patriks ir gejs, bet Semai ir jau tik bagātīga seksuālā pieredze, ka bail. Viņi abi ir alternatīvie jaunieši, tādi, kuri klausās nepopulāru mūziku (piem., The Smiths, kas 90.gadu sākumā nebija super aktuāli), pa druskai lieto narkotikas un runā par gudrām tēmām, no kurām viņiem nav nekādas sajēgas.
Čārlijs, protams, iemīlas Semā, un, protams, ka tur neiztikt bez sarežģījumiem, ko veicina tas, ka Čārlijā kaut kur iekšā ir tumšie spēki - ne velti viņš kādu laiku ir pavadījis psihiatriskajā klīnikā.
Nevaru formulēt, kas tieši man šajā filmā šķita falšs un pārāk naivs, bet šī noteikti nebija no tām kinolentēm, kas mani spētu jebkādā veidā motivēt un pārliecināt par savu izcilību. Nepatika.
2012-12-27
comments powered by Disqus