The Ref
Tas nu ir noticis - arī mēs noskatījāmies Ziemassvētku komēdiju. Ievērojot to, cik maz filmu mēs skatāmies, kaut ko daudzas reizes redzētu skatīties nešķita prātīgi, tad nu iegūglēju, ko rekomendē no "alternatīvām Ziemassvētku filmām" (ne tādā ziņā, ka kaut ko super dīvainu, bet vismaz ne tik bieži dreijātu kā "Home Alone" / "Die Hard" / "Love Actually"). Ziemassvētku filma par laulības attiecību krīzē esošu pāri, kuru saņem gūstā no policijas bēgošs noziedznieks - tas šķita gana labs variants. Neesmu tik ļoti apritē, lai zinātu, vai šobrīd ir atļauts skatīties filmas ar Kevina Speisija līdzdalību, tāpēc pieņēmu, ka man tas ir pilnīgi vienalga.
It kā jau nepieciešamo informāciju par filmas sižetu te esmu sniedzis, tomēr izplūdīšu mazliet vairāk vārdos. Tātad, kaut kur suburbijā Ziemassvētku vakarā Loids un Kerolaina ir devušies pie laulību konsultanta, lai pārrunātu savas laulības problēmas. Loids (Kevins Speisijs) uzskata, ka viss nav tik slikti, ja neskaita to, ka viņa sievai ir bijis ārpuslaulības sakars, tikām Kerolaina (Džūdija Deivisa) uzskata, ka nekā saglābjama viņu laulībā nav - vienīgais, ko viņi viens ar otru dara, ir lamā no panckām ārā, ar savu vienīgo dēlu viņi galā netiek, seksa nav, viss ir slikti, un tā tālāk. Pēc šī pasākuma, kas sevišķus rezultātus nedod (ko gan daudz tur tas konsultants varētu līdzēt?), Kerolaina ieiet veikalā, un tur viņu notver nupat gandrīz veiksmīgu zādzību veikušais Gass (Deniss Līrijs), pēcāk viņš Kerolainu un Loidu nogādā viņu pašu mājās, mēģinot saprast, kā viņam tikt laukā no ķibeles, kurā viņš iekūlies un pie reizes - gribot saprast, vai šī laulības krīze nav vēl lielāki mēsli par tiem, kuros viņš jau tagad atrodas.
Kā var nojaust, šī filma ir komēdija, kura līdz pēdējai piecminūtei ir pilna ar sarkastisku un cinisku humoru, nežēlīgām savstarpējām attiecībām starp varoņiem - lai arī kā "Home Alone", ar krāsas spaini nevienam pa galvu nesit, mentālās vardarbības līmenis te ir līdzīgs kā tur fiziskās. Un lielākoties tas ir gana smieklīgi, īpaši kad specifiskajā Ziemassvētku ballītē iesaistās Loida skopā un bagātā māte. Protams, kā jau tas ir jebkurā komēdijā, ne katrs joks trāpa tieši acītē, bet kopumā es teiktu, ka filma ir itin veiksmīga. Beigās tā, protams, cietīs no romantisko komēdiju / Ziemassvētku kino un arī Holivudas kopumā raksturīgās slimības - nepieciešamības pēc laimīgām beigām (kuras, starp citu, savā ziņā atsauc romantisko komēdiju klasiku "Some Like It Hot", ko pie mums pazīst kā "Džezā tikai meitenes"), un tur man ir mazliet pretenzijas. Proti, man nav nekādu problēmu ar faktu, ka noziedznieks izsprūk sveikā, jo viņš jau neko tik ļoti sliktu nav izdarījis - tiek vien kā apzadzis vienu bagātu vecu sakārni (un, kā māca grupa "Grēcīgie partizāni", "zagt no lieliem veikaliem nav grēks"), taču tas, ka brīnumainā kārtā arī galveno varoņu laulība ir izpestāma un visa viņu nebeidzamā ķīvēšanās ir tikai no pārprastas mīlestības, tas man nešķiet pieņemami. Līdzīgi kā ir populāri runāt par nereālistiskiem skaistuma standartiem, ko rada kino un reklāmas, ar laimīgām beigām ir vēl sliktāk. Un tas scenārijs, kas atkal un atkal parādās mākslas darbos (pirmais, kas man nāk prātā, ir Kestnera "Divas Lotiņas"), ka jebkuras attiecības, ja tās kādreiz ir bijušas labas, ir saglābjamas, ir pilnīgs un totāls bulšits. Ja tu un tava otrā puse regulāri viens otram vēlaties pārgrauzt rīkli, tad, manuprāt, varbūtība, ka starp jums iespējama ilgstoša salabšana, ir tikpat liela, kā ka jūs pēkšņi kļūsiet par īsta Nigērijas prinča mantiniekiem. Jā, tā es bojāju Ziemassvētku garu ar savu cinismu un nespēju noticēt Ziemassvētku brīnumam, šajā ziņā esmu pat sliktāks par Grinču. Un tas viss - ņemot vērā, ka man filma patika un es to salīdzinoši droši varu rekomendēt kā pieņemamu Ziemassvētku kino.
It kā jau nepieciešamo informāciju par filmas sižetu te esmu sniedzis, tomēr izplūdīšu mazliet vairāk vārdos. Tātad, kaut kur suburbijā Ziemassvētku vakarā Loids un Kerolaina ir devušies pie laulību konsultanta, lai pārrunātu savas laulības problēmas. Loids (Kevins Speisijs) uzskata, ka viss nav tik slikti, ja neskaita to, ka viņa sievai ir bijis ārpuslaulības sakars, tikām Kerolaina (Džūdija Deivisa) uzskata, ka nekā saglābjama viņu laulībā nav - vienīgais, ko viņi viens ar otru dara, ir lamā no panckām ārā, ar savu vienīgo dēlu viņi galā netiek, seksa nav, viss ir slikti, un tā tālāk. Pēc šī pasākuma, kas sevišķus rezultātus nedod (ko gan daudz tur tas konsultants varētu līdzēt?), Kerolaina ieiet veikalā, un tur viņu notver nupat gandrīz veiksmīgu zādzību veikušais Gass (Deniss Līrijs), pēcāk viņš Kerolainu un Loidu nogādā viņu pašu mājās, mēģinot saprast, kā viņam tikt laukā no ķibeles, kurā viņš iekūlies un pie reizes - gribot saprast, vai šī laulības krīze nav vēl lielāki mēsli par tiem, kuros viņš jau tagad atrodas.
Kā var nojaust, šī filma ir komēdija, kura līdz pēdējai piecminūtei ir pilna ar sarkastisku un cinisku humoru, nežēlīgām savstarpējām attiecībām starp varoņiem - lai arī kā "Home Alone", ar krāsas spaini nevienam pa galvu nesit, mentālās vardarbības līmenis te ir līdzīgs kā tur fiziskās. Un lielākoties tas ir gana smieklīgi, īpaši kad specifiskajā Ziemassvētku ballītē iesaistās Loida skopā un bagātā māte. Protams, kā jau tas ir jebkurā komēdijā, ne katrs joks trāpa tieši acītē, bet kopumā es teiktu, ka filma ir itin veiksmīga. Beigās tā, protams, cietīs no romantisko komēdiju / Ziemassvētku kino un arī Holivudas kopumā raksturīgās slimības - nepieciešamības pēc laimīgām beigām (kuras, starp citu, savā ziņā atsauc romantisko komēdiju klasiku "Some Like It Hot", ko pie mums pazīst kā "Džezā tikai meitenes"), un tur man ir mazliet pretenzijas. Proti, man nav nekādu problēmu ar faktu, ka noziedznieks izsprūk sveikā, jo viņš jau neko tik ļoti sliktu nav izdarījis - tiek vien kā apzadzis vienu bagātu vecu sakārni (un, kā māca grupa "Grēcīgie partizāni", "zagt no lieliem veikaliem nav grēks"), taču tas, ka brīnumainā kārtā arī galveno varoņu laulība ir izpestāma un visa viņu nebeidzamā ķīvēšanās ir tikai no pārprastas mīlestības, tas man nešķiet pieņemami. Līdzīgi kā ir populāri runāt par nereālistiskiem skaistuma standartiem, ko rada kino un reklāmas, ar laimīgām beigām ir vēl sliktāk. Un tas scenārijs, kas atkal un atkal parādās mākslas darbos (pirmais, kas man nāk prātā, ir Kestnera "Divas Lotiņas"), ka jebkuras attiecības, ja tās kādreiz ir bijušas labas, ir saglābjamas, ir pilnīgs un totāls bulšits. Ja tu un tava otrā puse regulāri viens otram vēlaties pārgrauzt rīkli, tad, manuprāt, varbūtība, ka starp jums iespējama ilgstoša salabšana, ir tikpat liela, kā ka jūs pēkšņi kļūsiet par īsta Nigērijas prinča mantiniekiem. Jā, tā es bojāju Ziemassvētku garu ar savu cinismu un nespēju noticēt Ziemassvētku brīnumam, šajā ziņā esmu pat sliktāks par Grinču. Un tas viss - ņemot vērā, ka man filma patika un es to salīdzinoši droši varu rekomendēt kā pieņemamu Ziemassvētku kino.
2023-12-26
comments powered by Disqus