Kazhes pierakstu burtnīca

Par Voltera Mitija slepeno dzīvi biju dzirdējis dažādas atsauksmes - ir labas, ir sliktas. Galvenais tās slavētājs bija mans dīvāna sērfošanas hosts Sofijā, kurš gan atzina, ka Bens Stillers viņam riebjoties, bet šajā filmā viņš esot bez maz vai cits cilvēks. Tad nu arī devu šai filmai iespēju mani pārliecināt par tās kvalitāti (te gan jāpiebilst, ka kritiķi pret filmu bijuši visai nesaudzīgi).
Volters Mitijs (kuru atveido Stillers, kas vienlaikus ir arī šīs filmas režisors) nav slikts zellis - viņš strādā žurnālā LIFE fotogrāfiju attīstīšanas nodaļā un viņa viena no galvenajām aktivitātēm allaž bijusi žurnāla vāka fotogrāfijas apstrāde. Vāka fotogrāfijas viņš saņem no mega krutā fotogrāfa (Šons Pens) - čaļa, kurš, tēlaini izsakoties, savu cigāru aizsmēķē no vulkāna lavas un brīvo laiku pavada sērfojot viesuļvētras virpulī. Tikām Voltera ikdiena ir būtiski drūmāka - viņš ir bezcerīgi ieķēries vienā skaistā kolēģē, bet būdams cilvēks, kurš vairāk dzīvo savu fantāziju pasaulē un mazāk realitātē, neko lietas labā nedara. Toties viņš (nosacīti) kvalitatīvi iztēlojas to, kā viņš varētu šo sievieti savaldzināt, ja vien viņš būtu cits cilvēks. Un te notiek divas skādes vienuviet - pirmkārt, žurnālu pārpērk un to paredzēts pārveidot par tiešsaistes mediju, atlaižot vairumu darbinieku, līdz ar to gaidāms visu laiku pēdējais šī žurnāla numurs. Otrkārt, krutais fotogrāfs atsūtījis čupiņu negatīvu, no kuriem viens esot patiešām izcils, žurnāla LIFE visas būtības atspoguļojums jeb dzīves kvintesence. Taču nezināmu iemeslu dēļ šī negatīva līdzās pārējiem nav. Ir zināms, ka šai bildei būtu jābūt uz žurnāla pēdējā numura vāka, taču nav bildes. Vai tu - mī un žē! Ko nu lai iesāk?
Volteram atliek tikai viens risinājums - doties pašam meklēt rokā noslēpumaino fotogrāfu un dabūt no viņa pazudušo negatīvu. Un pie reizes, protams, pierādīt, ka Volters Mitijs ir vīrs, nevis pele. Filmas galvenā vērtība ir tieši tajā, kādās vietās Volters nonāks - Grenlandē (gribu aizbraukt!), Islandē (esmu bijis, bet gribu vēl!), Himalajos (tam vēl būtu jānobriest). Filma nav sevišķi nopietna, taču skaista, kas ir būtiski. Patiesībā, pilnīgi iespējams, ka man tā būtu mazāk patikusi, ja tās režisors un galvenās lomas atveidotājs NEBŪTU Bens Stillers - tā kā no šī konkrētā keksa gabaliņa es neko daudz negaidu, tad šai filmai arī varēja vairāk piedot. Neviens jau negaida, ka Stillers sevi parādīs kā fenomenālu psihologu, ka viņš spēs izvairīties no banāliem jokiem (lai gan viens pluss ir - peņu joku šajā filmā nav, vai vismaz nepiefiksēju, ka tur tādi būtu). Viegla, panaiva filmiņa svētdienas vakaram, tā varētu to raksturot. Nekāds ne šedevrs, bet arī nav pamata spļaudīties.