Titanic
Es esmu diezgan pacietīgs un nesteidzīgs, tā vismaz man gribētos domāt. Ne velti man vajadzēja tikai divdesmit gadus, lai saņemtos noskatīties manu pusaudža gadu populārāko kinolenti - Džeimsa Kamerona "Titāniku". Sākotnēji, protams, šīs filmas neskatīšanās šķita principiāla, bet ar laiku sasniedzu to stāvokli, kad nekādu īpašu idejisku iebildumu pret filmu kā tādu man vairs nebija, tikai kaut kā nesanāca to iekļaut savos kino baudīšanas plānos. Līdz beidzot sanāca.
Šī noteikti būtu īstā reize, kur vajadzētu ļoti detalizēti atstāstīt filmas sižetu, jo "Titāniks" taču ir viena no tām izcili alternatīvajām filmām, ko ir redzējuši vien fanātiskākie neatkarīgā kino gardēži. Filmas vēsturisko fonu veido patiess atgadījums ar kuģi, kas tika būvēts kā grandiozs apliecinājums cilvēka inženiertehniskajiem sasniegumiem un varenībai, bet jau savā pirmajā ceļojumā pāri Atlantijas okeānam tas uzskrēja aisbergam un nogrima, dzelmē aiznesot vairāk kā 1500 cilvēku dzīvības. Filmas galvenie varoņi gan nav vēsturiski personāži: populāro Holivudas aktieru Leonardo Dikaprio un Keitas Vinsletas tēli Džeks un Roza ir filmas režisora un scenārija autora Džeimsa Kamerona izdomājums. Rouza, atbilstoši Kamerona fantāzijai, ir prestižas, bet izputējušas dzimtas atvase, kurai paredzēts precēties ar stipri iedomīgu un bagātu rūpnieku ģimenes pārstāvi (tāpat izdomātu). Tikām Džeks ir pavisam vienkāršs čalis, kurš dārgo biļeti ceļojumam ar "Titāniku" (tā sauc kuģi) ir laimējis kāršu spēlē. Kas var būt kopīgs diviem tik atšķirīgiem jauniem cilvēkiem? Tas arī ir viens no šīs filmas pamatjautājumiem. Prognozējami diezgan liels uzsvars filmā ir uz to katastrofu, kuras rezultātā kuģis nogrima. Ja ņem vērā, ka no ceļojuma sākuma līdz tā traģiskajam galam pagāja aptuveni piecas dienas, nekādi nevar teikt, ka šis laiks filmā būtu prezentēts proporcionāli. Kur nu - aptuveni stunda no filmas aiziet tieši kuģa grimšanas procesā, kas tiek atainots daudz detalizētāk nekā džentelmeņu sarunas pēc vakariņām. Taču droši vien par to filmai pārmetumus nevajadzētu izteikt, tāpat man kā skatītājam nākas samierināties, ka arī filmā (līdzīgi kā tas notika realitātē) kuģis nogrimst un daudz cilvēku iet bojā (taču par laimi mūsdienās kino uzņemšanas vajadzībām nav obligāti pa īstam jāupurē cilvēku dzīvības).
Mainot toni uz drusku nopietnāku, varu atzīt, ka patiesībā jau "Titāniks" ir diezgan laba filma. Jā, šaubu nav, ka Kamerons diezgan bezkaunīgi rausta aiz emocionālajām stīgām, manipulē ar skatītāju, izvairās no drosmīgiem eksperimentiem, bet paļaujas uz kinematogrāfiskiem panākumiem un sižeta risinājumiem, kas sevi kā uzticamus apliecinājuši jau kopš kino pirmsākumiem. Jā, viņa aktieri ir sasodīti skaisti. Jā, manai gaumei dramatiskais elements filmā ir drusku par daudz uzskrūvēts - aina ar Dikaprio pārplūstošajā telpā saķēdētu rokudzelžos un Vinsletu vēzējamies ar cirvi un tai sekojošā varonīgā cīnīšanās ar ūdens pārspēku galīgi nav reālismam draudzīgas (ieskaitot to, ka varoņiem būtu itin labas iespējas vēl pirms kuģa pamešanas šādā veidā paspēt būt nosalušiem līdz nāvei). Jā, mana attieksme pret "My Heart Will Go On" nav pēdējos 20 gados mainījusies uz labo pusi. Bet, sasodīts, cik daudz darba šajā filmā bija ieguldīts - kādi tērpi, kādas dekorācijas, kāda vide. Filma patiešām ir grandioza - lai nu ko, bet uzņemt vērienīgas filmas Kamerons prot. Un, lai arī tā ne tuvu nav viņas izcilākā loma, Vinsleta ir apburoša. Un varu godīgi atzīties - filmas skatīšanās procesā ciniķis manī spēja gandrīz atslēgties, nevēlēties ik pēc brīža satraukties par "vēsturiskumu" un citām detaļām, kam parasti piekasos. Protams, tas ir raudāmgabals. Bet ļoti labi uztaisīts, faktiski - komerckino etalons. Skaidrs, ka es neskatīšos šo filmu atkal un atkal, bet kaunēties esam to redzējis laikam arī negrasos.
Šī noteikti būtu īstā reize, kur vajadzētu ļoti detalizēti atstāstīt filmas sižetu, jo "Titāniks" taču ir viena no tām izcili alternatīvajām filmām, ko ir redzējuši vien fanātiskākie neatkarīgā kino gardēži. Filmas vēsturisko fonu veido patiess atgadījums ar kuģi, kas tika būvēts kā grandiozs apliecinājums cilvēka inženiertehniskajiem sasniegumiem un varenībai, bet jau savā pirmajā ceļojumā pāri Atlantijas okeānam tas uzskrēja aisbergam un nogrima, dzelmē aiznesot vairāk kā 1500 cilvēku dzīvības. Filmas galvenie varoņi gan nav vēsturiski personāži: populāro Holivudas aktieru Leonardo Dikaprio un Keitas Vinsletas tēli Džeks un Roza ir filmas režisora un scenārija autora Džeimsa Kamerona izdomājums. Rouza, atbilstoši Kamerona fantāzijai, ir prestižas, bet izputējušas dzimtas atvase, kurai paredzēts precēties ar stipri iedomīgu un bagātu rūpnieku ģimenes pārstāvi (tāpat izdomātu). Tikām Džeks ir pavisam vienkāršs čalis, kurš dārgo biļeti ceļojumam ar "Titāniku" (tā sauc kuģi) ir laimējis kāršu spēlē. Kas var būt kopīgs diviem tik atšķirīgiem jauniem cilvēkiem? Tas arī ir viens no šīs filmas pamatjautājumiem. Prognozējami diezgan liels uzsvars filmā ir uz to katastrofu, kuras rezultātā kuģis nogrima. Ja ņem vērā, ka no ceļojuma sākuma līdz tā traģiskajam galam pagāja aptuveni piecas dienas, nekādi nevar teikt, ka šis laiks filmā būtu prezentēts proporcionāli. Kur nu - aptuveni stunda no filmas aiziet tieši kuģa grimšanas procesā, kas tiek atainots daudz detalizētāk nekā džentelmeņu sarunas pēc vakariņām. Taču droši vien par to filmai pārmetumus nevajadzētu izteikt, tāpat man kā skatītājam nākas samierināties, ka arī filmā (līdzīgi kā tas notika realitātē) kuģis nogrimst un daudz cilvēku iet bojā (taču par laimi mūsdienās kino uzņemšanas vajadzībām nav obligāti pa īstam jāupurē cilvēku dzīvības).
Mainot toni uz drusku nopietnāku, varu atzīt, ka patiesībā jau "Titāniks" ir diezgan laba filma. Jā, šaubu nav, ka Kamerons diezgan bezkaunīgi rausta aiz emocionālajām stīgām, manipulē ar skatītāju, izvairās no drosmīgiem eksperimentiem, bet paļaujas uz kinematogrāfiskiem panākumiem un sižeta risinājumiem, kas sevi kā uzticamus apliecinājuši jau kopš kino pirmsākumiem. Jā, viņa aktieri ir sasodīti skaisti. Jā, manai gaumei dramatiskais elements filmā ir drusku par daudz uzskrūvēts - aina ar Dikaprio pārplūstošajā telpā saķēdētu rokudzelžos un Vinsletu vēzējamies ar cirvi un tai sekojošā varonīgā cīnīšanās ar ūdens pārspēku galīgi nav reālismam draudzīgas (ieskaitot to, ka varoņiem būtu itin labas iespējas vēl pirms kuģa pamešanas šādā veidā paspēt būt nosalušiem līdz nāvei). Jā, mana attieksme pret "My Heart Will Go On" nav pēdējos 20 gados mainījusies uz labo pusi. Bet, sasodīts, cik daudz darba šajā filmā bija ieguldīts - kādi tērpi, kādas dekorācijas, kāda vide. Filma patiešām ir grandioza - lai nu ko, bet uzņemt vērienīgas filmas Kamerons prot. Un, lai arī tā ne tuvu nav viņas izcilākā loma, Vinsleta ir apburoša. Un varu godīgi atzīties - filmas skatīšanās procesā ciniķis manī spēja gandrīz atslēgties, nevēlēties ik pēc brīža satraukties par "vēsturiskumu" un citām detaļām, kam parasti piekasos. Protams, tas ir raudāmgabals. Bet ļoti labi uztaisīts, faktiski - komerckino etalons. Skaidrs, ka es neskatīšos šo filmu atkal un atkal, bet kaunēties esam to redzējis laikam arī negrasos.
2017-07-04
comments powered by Disqus