Trakas lietas Vilcieniņu meistarībā
Jaunais gads, kurš atnesa vai neatnesa arī jaunu desmitgadi, Vilcieniņu meistarībā ieradās ar nebijušu risinājumu - pāru Āzijas spēli, tradicionāliem pretiniekiem reizēm spēlējot pāros. Turklāt, lai būtu spraigāk, "sapāroti" tika pretpolu spēlētāji, proti, pirmā vieta spēlēja pārī ar divpadsmito, bet sestā - ar septīto. Tiesa, šādā režīmā tika spēlēta tikai viena no divām spēlēm, otru kārtas maču aizvadot Ziemeļvalstīs.
Te būtu īstā situācija neizbēgamajai "Restorānvagona" liriskajai atkāpei. Kas tā ir par neglītu paražu, ka Vilcieniņu meistarībā pat oficiālajos dokumentos Ziemeļvalstu spēli dēvē par Skandināviju?! Vai tie cilvēki nav ievērojuši, ka spēles kartē parādās arī pilsētas ārpus Skandināvijas pussalas. Mēs vēl varētu pieciest to, ka Skandināvijai pieskaita Somiju, kura normālam cilvēkam izskatās esam daļa no Skandināvijas, un varbūt arī Dāniju, kuru arī bieži met tajā pašā čupā un tai vismaz ir tāds pats kā Skandināvijas valstīm (ieskaitot Somiju) karogs ar krustu. Bet šajā kartē atrodas arī Tallina! To mēs uzskatām par atklātu Latvijas valsts noniecināšanu, mūsu nīstos Ziemeļu kaimiņus (lūdzu, jauno turnīra dalībnieku - "igauni" Raiti šo neuzskatīt par apvainojumu, bet fakta konstatāciju). Ja šajā kartē būtu iekļauta Rīga, to droši varētu saukt par Skandināviju, bet Tallina jau nu gan nav Skandināvijas pilsēta. Patiesību sakot, bez Rīgas šo spēli pat par Ziemeļvalstīm saukt nav korekti, ja tajā ir Tallina. Līdz ar to mūsu piedāvājums ģeogrāfiski politiski korektam spēles nosaukumam ir sekojošs: "Ziemeļvalstis un vieta, kur somi brauc piedzerties".
Kārtas notikumus aprakstīsim hronoloģiski, kas varbūt nav īsti sakarīgi, domājot par turnīra gaitu, spriedzi, dinamiku un citiem komerciālos resursos aktuāliem aspektiem, bet mēs "Restorānvagonā" varam ignorēt proletariāta neizsmalcinātās tieksmes un augstās mākslas vārdā pat turnīra norises raksturojumam izmantot buto dejas elementus. Tādus, kā šis:
Ja tavuprāt tas nav buto, tad tā ir tava problēma, ne mūsējā! Pseidointelektuālis tāds!
Pirmā spēle, kas kārtā noritēja, bija
Kā nākamā spēle bija pāru mačs, ko aizvadīja Raitis ar Mārtiņu, Marina ar Ilzi un Māra ar Raimondu K. Te jau pamatu lieliskai spēlei meiteņu komanda lika ar uzvaru "akmens-šķēres-papīris" spēle, ar ko Marina nodrošināja savai komandai pirmos divus gājienus. Uz to brīdi, kad pie sava pirmā gājiena tika Raimonds un Māra, viņiem bija nobloķēti jau divi virzieni, kā doties uz Kabulu, kurp veda viena no viņu kopīgajām misijām. Ja ņem vērā, ka abi pārinieki bija izvēlējušies vertikālas misijas pretējās Āzijas malās (ko gan ietekmēja tas, ka citas misijas viņiem arī nebija pieejamas), tad nav pārsteidzoši, ka spēles turpinājums viņiem bija spraigs. Kamēr Ilze un Marina mierīgi un pārliecinoši būvēja savu garo maršrutu pāri kontinentam, pārējie dalībnieki karoja tajā reģionā, kur arī reālajā pasaulē apstākļi nav no rāmākajiem. Tad vēl tur sākās bišķi bloķēšana, kā rezultātā četri no sešiem spēles dalībniekiem kļuva arvien īgnāki un arvien vairāk sāka runāt par to, ka šī ir ļoti stulba spēle. Vēl daudz stulbāka tā kļuva tajā brīdī, kad sākās punktu skaitīšana un Ilze ieteica misijas sakārtot čupiņās pa simts punktiem, ko pārējie uztvēra kā ļoti nejauku joku. Un patiesi, izrādījās, ka šo spēli "meiteņu komanda" pabeidza ar 280 punktiem, kamēr "jauktā komanda" izcīnīja uz pusi mazāk, proti, 140 punktus, bet puišiem gāja vēl mazliet sliktāk - 129 punkti.
Normālos apstākļos tajā pat dienā būtu jāizspēlē vēl vienā sastāvā "Ziemeļvalstis un vieta, kur somi brauc piedzerties", taču Raimonda K. pārmērīgi aktīva sabiedriskā dzīve liedza to veikt, tāpēc šis mačs tika pārcelts uz vēlāku datumu. Līdz ar to kā nākamā spēle nāca teju nedēļu vēlāk gandrīz Mežaparkā spēlētā tā pati spēle, kuras nosaukumu vietas taupīšanas labad turpmāk pierakstīsim kā ZUVKSBP. To spēlēja Guna, Reinis un Līva, kuras vārds šoreiz bija Iveta. Par ceļa būvi gūtais punkts skaits liek domāt, ka Guna uzbūvēja devītnieku uz Murmansku, kamēr Iveta čakli pildīja misijas. Reinis tikmēr neuzbūvēja posmu uz Murmansku un arī neizpildīja nevienu misiju. Droši informācijas avoti vēsta, ka Guna jau pirmajā gājienā bija pilnīgi bezkaunīgi Reini nobloķējusi un izčakarējusi visu spēli, tālāko padarot par formalitāti, kā rezultātā nācās būvēties apkārt un pietrūka viena gājiena. Mūsu piesauktais rīkstnieks (nejautāsim taču dalībniekiem, kur tieši tas notika) apgalvo, ka ar 93% garantiju šis bloks notika pie pilsētas vārdā Tornio. Gadījumā, ja kāds no mūsu lasītājiem nezina, kas tā tāda Tornio ir, varam atklāt, ka atbilstoši Wikipedia, tās ievērojamo dēlu un meitu vidū ir frizieris Vuokko Mattila un ilggadīgs Lapzemes mežniecības departamenta vadītājs Jarl Sundqvist. Tā runā, ka Reinis par piedzīvoto neveiksmi bija tik satriekts, ka kāds mazāk atbildīgs turnīra dalībnieks esot ierosinājis, ka deviņu gadu vecumā šī būtu tā īstā diena, kad sākt lietot alkoholu, tomēr praksē šāds likumpārkāpums noticis neesot. Spēles protokols liecina, ka Guna ieguva 110 punktus, Iveta - 99, bet Reinis - 9 punktus.
Turpinājumā tika spēlēta pāru spēle, komandām esot sekojošām: Baiba un Iveta, Guna un Raimonds N, un Gustavs un Māris. Par šo spēli pieejamā informācija liecina, ka Iveta esot bijusi satraukusies, vai viņa kā viesmāksliniece neliks savai komandai krist kaunā un varēs Kreisā krasta komandai dot uzvaru šajā krastu mačā. Nav zināms, vai viņa bija informēta par to, ka arī pirmajā pāru spēlē bija uzvarējusi vienīgā Kreisā krasta komanda, bet gala rezultātā tieši tas bija noticis. Kā komentēja Ivetas pāriniece Baiba, viņai labāk būtu patikusi mazliet atslābinātāka spēle, kurā mazāk viens otru būtu steidzinājis un kauninājis par pārāk ilgu domāšanu, bet kāda spēle sanāk, tāda tā sanāk, un šajā reizē tā bija viena no tām spēlēm, kurās uzvar Baiba un Iveta jeb komanda, kas visdrosmīgāk uzņēmās misiju pildīšanu. Pārējiem rezultāts procentuāli gan nebija tik dramatiski slikts kā pirmajā Pāru mačā.
Divas aizvadītās pāru spēles liecina sekojošas lietas. Pirmkārt, uzvar komandas, kurās ir tikai Kreisā krasta pārstāvji. Otrkārt, uzvar tikai dāmu komandas. Ko no tā mēs varam secināt - vīrieši ne vella nemāk flirtēt, kamēr dāmas viena otru saprot no pusvārda. Ko šajā jautājumā teiktu Jūlija Stepaņenko un Tikumības ministrija, tas pagaidām nav noskaidrots, bet Iesalnieks kaut ko noteikti ietvītotu par genderiem.
Tā paša vakara beigu cēlienā notika vēl viena izspēle - atkal jau ZUVKSBP, pie galda tiekoties Gustavam, Raimondam N un Irbei. Jā, tā diena beidzot bija pienākusi, kad komandā, kura saucas "Baiba un Irbe" tika iespēlēta otrā spēlētāja. Te būtu vērts piesaukt Elvja Merzļikina pieredzi NHL, bet mēs to nedarīsim, jo neesam izdomājuši asprātīgu veidu, kā to īstenot. Turklāt Irbei neizdevās aizvadīt šo spēli sausā (lai arī nav zināms, vai viņa tās laikā lietoja alkoholu), jo pēdējā gājiena risks - misiju paņemšana - neattaisnojās. No otras puses, rīcība bija pareiza, jo veiksmes gadījumā viņa būtu varējusi apsteigt Gustavu. It kā gala rezultātā starpība šķiet liela - Gustavs ieguva 134 punktus, Irbe - 108, taču viena papildu Irbes izpildīta misija nozīmētu to, ka Gustavs zaudētu savu bonusu, līdz ar to tie būtu vairs tikai 124 punkti, kamēr Irbei punkti būtu nākuši klāt. Raimondam N. tikmēr savus plānus izpildīt neizdevās un viņa guvums misijās bija mīnus 25 punkti.
Pēdējā kārtas spēle notika vien 19. janvārī, kad Zasulauka protektorātā atkal bija ieradies Mārtiņš, lai nokārtotu attiecības ar Raimondu un Marinu. Šī bija tā reize, kad pamats bēdāties bija Marinai - nespējot Ziemeļos savākt piecus zilus vagonus, viņa palika ar divām lielām neizpildītām misijām un tiem pašiem mīnus 25 punktiem kā Raimonds N. Tikām Mārtiņš par vienu gājienu apsteidza Raimondu K. devītnieka uz Murmansku izbūvē un līdz pēdējam nebija skaidrs, kurš no viņiem gūs virsroku tiešajā cīņā. Beigās ar 10 punktu pārsvaru priekšā finišēja Raimonds, ļaujot Mārtiņam turpināt cerēt, ka pienāks tā reize šajā turnīrā, kad arī viņš uzvarēs kādā spēlē.
P.S. Nē, mums nebija ieviesusies kļūda un izsvītrotais teksts jau no sākta gala bija izsvītrots, nekādi tehniski negludumi ne VM, ne (it īpaši) Restorānvagonā vispār nemēdz būt!