Koncerts Fonaine Palace
Par tādu grupu "Very Cool People" uzzināju pirms itin daudz gadiem - kad šo kolektīvu savā blogā lobēja Miks Latvis, kuram droši vien kaut kāda saistība ar šo kolektīvu bija. Tolaik mani kaut kā šis koncepts neuzrunāja - vispār es savulaik biju itin skeptisks attiecībā pret tīri instrumentāliem kolektīviem, kamēr tagad manās acīs Very Cool People tieši ir ļoti daudz plusu, kuru vidū, protams, lielākais ir pūtēju klātbūtne. Kamēr ir ļaudis, kuri koncertos novērtē izpildītājus ar dejotājām (dejotājiem?), es noteikti esmu no tiem cilvēkiem, kam lielāko prieku sagādā, ja uz skatuves ir kaut pārītis pūtēju. Tiesa, šajā ziņā jāatzīst, ka Very Cool People koncerts Fontaine Palace bija tāds drusku pieticīgs - pūtēji bija tikai divi (saksofons un trompete), kamēr pilnajā komplektā saksofonisti būtu divi, plus vēl meitene spēlētu trombonu. Taču laikam jau es nesūdzēšos - tāpat koncerts bija gana dinamisks un enerģisks.
Ievada daļā grupa uzstājās savā dabiskajā - instrumentālajā - veidolā, spēlējot dziesmas gan no grupas jaunākā veikuma "Heya Some Kind of Fish! We Don’t Know The Name Of This Fish In English, But In Latvian It Is Vimbas" (ja nu kas - angliski šo zivi, protams, arī sauc tāpat, jo vimba arī Āfrikā ir vimba), gan šo to no agrākiem veikumiem (tiesa, dīvainā kārtā jaunajā albumā beidzot savu vietu atradusi droši vien slavenākā grupas dziesma "Hugo", kura gan galīgi nav uzskatāma par jaumumu), bet pēc tam džentelmeņiem uz skatuves pievienojās arī Kristīne Prauliņa, no instrumentāla džeziska fanka pārejot uz vokālu džezisku fanku. Sākotnēji man gan bija drusku skepse pret VCP variantu ar dziedātāju, bet izrādījās - ļoti prātīgs solis, pateicoties kuram savā ziņā pat varētu teikt, ka vienā vakarā izdevās paviesoties divos koncertos, jo loģiski, ka šādos apstākļos muzikālais materiāls arī mainījās. Enerģija kūsāja, pūtēji dejoja, Kristīne dziedāja. Kas man bija nepierasti - pasākumā, kuru var saukt par rokkoncertu, mūziķi spēlēja no notīm (tā šķiet, ka vienīgi bundziniekam nebija iespējas/vajadzības ieskatīties spēlējamajā materiālā uz priekšu). Kas man koncertos ir svarīgi, un kas šeit bija - sajūta, ka mūziķi paši labi pavada laiku uzstājoties. Grupas sastāvs, gadiem ejot, ir mainījies itin daudz - no pirmā albuma, kas klajā nāca 2009. gadā grupā atlicis vienīgi tās nemainīgais līderis Elvijs Grafcovs, kā arī taustiņnieks Māris Vitkus, taču sajūta, ka uz skatuves redzamie ļaudis ir "very cool" cilvēki ne mirkli nezūd, kam netraucē vai pat palīdz gan "very cool" treniņtērpi, gan E.Grafcova savdabīgais veids komunikācijā ar publiku, kas spēj apvienot šablonisko "jūs esat vislabākie!" ar "mēs zinām, cik šādas frāzes ir banālas". Vai es spēju iegaumēt kādas man iepriekš nezināmas dziesmas (šo to pirms koncerta biju paklausījies - gan grupas veču sastāva, gan ar Kr.Prauliņu spēlēto materiālu)? Nē, uz to arī nebiju it kā cerējis un ne tāpēc biju uz šo koncertu gājis. Vai labi pavadīju laiku? Un kā vēl! Man ir grūti spriest, cik labi "Very Cool People" ir baudāmi konservētā veidā mājas apstākļos, bet dzīvajā koncertā - teicama grupa!
Mazliet atkāpei: dīvainā kārtā šis man sanāca pirmais Fonteinā apmeklētais koncerts un noteikti noderīga bija Edija sniegtā informācija par to, ka Liepājā nekad neviens koncerts nav sācies laikā, līdz ar to ierados nevis uz 22:00, kas bija izziņotais sākums, bet tikai uz 23:30, pateicoties kam koncerts sākās nieka pusstundu pēc manas ierašanās. Kā cilvēkam, kam patīk plānot savu dienas un nakts režīmu, noteikti liels pluss ir iespēja pirms pasākuma soctīklos pavaicāt pašiem mūziķiem "cikos ta spēlēsit?", līdz ar to pēdējā laikā nav sanācies pamatīgi iegrābties ar gaidīšanas laiku, kas, protams, priecē. Vienlaikus saprotu arī pasākumu rīkotājus - viņu mērķis tomēr ir notirgot iespējami vairāk alkohola, nevis nodrošināt, lai tāds tipiņš kā es atnāk 5 minūtes pirms koncera sākuma un 5 minūtes pēc tā beigām jau ir projām. (šai atkāpei nav nekādas "domas", "vēstījuma" vai "morāles", pat nezinu, kāpēc vispār to šeit pieminu - iespējams, regulāra miega trūkums uzdarbojas).
Ievada daļā grupa uzstājās savā dabiskajā - instrumentālajā - veidolā, spēlējot dziesmas gan no grupas jaunākā veikuma "Heya Some Kind of Fish! We Don’t Know The Name Of This Fish In English, But In Latvian It Is Vimbas" (ja nu kas - angliski šo zivi, protams, arī sauc tāpat, jo vimba arī Āfrikā ir vimba), gan šo to no agrākiem veikumiem (tiesa, dīvainā kārtā jaunajā albumā beidzot savu vietu atradusi droši vien slavenākā grupas dziesma "Hugo", kura gan galīgi nav uzskatāma par jaumumu), bet pēc tam džentelmeņiem uz skatuves pievienojās arī Kristīne Prauliņa, no instrumentāla džeziska fanka pārejot uz vokālu džezisku fanku. Sākotnēji man gan bija drusku skepse pret VCP variantu ar dziedātāju, bet izrādījās - ļoti prātīgs solis, pateicoties kuram savā ziņā pat varētu teikt, ka vienā vakarā izdevās paviesoties divos koncertos, jo loģiski, ka šādos apstākļos muzikālais materiāls arī mainījās. Enerģija kūsāja, pūtēji dejoja, Kristīne dziedāja. Kas man bija nepierasti - pasākumā, kuru var saukt par rokkoncertu, mūziķi spēlēja no notīm (tā šķiet, ka vienīgi bundziniekam nebija iespējas/vajadzības ieskatīties spēlējamajā materiālā uz priekšu). Kas man koncertos ir svarīgi, un kas šeit bija - sajūta, ka mūziķi paši labi pavada laiku uzstājoties. Grupas sastāvs, gadiem ejot, ir mainījies itin daudz - no pirmā albuma, kas klajā nāca 2009. gadā grupā atlicis vienīgi tās nemainīgais līderis Elvijs Grafcovs, kā arī taustiņnieks Māris Vitkus, taču sajūta, ka uz skatuves redzamie ļaudis ir "very cool" cilvēki ne mirkli nezūd, kam netraucē vai pat palīdz gan "very cool" treniņtērpi, gan E.Grafcova savdabīgais veids komunikācijā ar publiku, kas spēj apvienot šablonisko "jūs esat vislabākie!" ar "mēs zinām, cik šādas frāzes ir banālas". Vai es spēju iegaumēt kādas man iepriekš nezināmas dziesmas (šo to pirms koncerta biju paklausījies - gan grupas veču sastāva, gan ar Kr.Prauliņu spēlēto materiālu)? Nē, uz to arī nebiju it kā cerējis un ne tāpēc biju uz šo koncertu gājis. Vai labi pavadīju laiku? Un kā vēl! Man ir grūti spriest, cik labi "Very Cool People" ir baudāmi konservētā veidā mājas apstākļos, bet dzīvajā koncertā - teicama grupa!
Mazliet atkāpei: dīvainā kārtā šis man sanāca pirmais Fonteinā apmeklētais koncerts un noteikti noderīga bija Edija sniegtā informācija par to, ka Liepājā nekad neviens koncerts nav sācies laikā, līdz ar to ierados nevis uz 22:00, kas bija izziņotais sākums, bet tikai uz 23:30, pateicoties kam koncerts sākās nieka pusstundu pēc manas ierašanās. Kā cilvēkam, kam patīk plānot savu dienas un nakts režīmu, noteikti liels pluss ir iespēja pirms pasākuma soctīklos pavaicāt pašiem mūziķiem "cikos ta spēlēsit?", līdz ar to pēdējā laikā nav sanācies pamatīgi iegrābties ar gaidīšanas laiku, kas, protams, priecē. Vienlaikus saprotu arī pasākumu rīkotājus - viņu mērķis tomēr ir notirgot iespējami vairāk alkohola, nevis nodrošināt, lai tāds tipiņš kā es atnāk 5 minūtes pirms koncera sākuma un 5 minūtes pēc tā beigām jau ir projām. (šai atkāpei nav nekādas "domas", "vēstījuma" vai "morāles", pat nezinu, kāpēc vispār to šeit pieminu - iespējams, regulāra miega trūkums uzdarbojas).
2017-05-05
comments powered by Disqus