Viens ātrais Tallinā
Kaut kad vasaras sākumā futbola tēmas konkursā tiku pie divām biļetēm uz Tallinas futbola derbiju: "Flora" pret "Levadia". Ar datumiem tur situācija pāris reižu mainījās, bet galu galā īstā reize pienāca 24. septembrī. Jautājums - vai ir vērts braukt uz Tallinu, lai izmantotu divas biļetes, kuru summārā vērtība ir desmit eiro, nav apspriežams, runa jau nav par naudu.
Tātad, trešdien pusdienlaikā iekāpu autobusā Rīga-Tallina. Biju noskaņojies visu ceļu strādāt, bet reāli sanāca labi ja stunda produktīva darba (labi, ka jau iepriekšējā vakarā biju dažas stundas ielicis virs normas), jo pretējā gadījumā būtu nācies tīrīt vēmekļus. Nu, neko, vismaz izdevās tīri labi izgulēties. Un secināt, ka atceļā būs jārīkojas līdzīgi - tikai daļu papildu darba laiku veicot agrās rīta stundās pirms izbraukšanas.
Sešos pievakarē biju Tallinas autoostā, kur jau minūti vēlāk bija arī Raitis ar auto. Līdz futbolam bija vēl stunda, iegajām uzēst ēstūzī ar nosaukumu NordAsia. Tā plusi - diezgan daudz veģetāro variantu, normālas cenas. Mīnusi? Nu, nav tā top līmeņa ēstuve, toties netālu no stadiona un relatīvi ātri var paēst.
Un tad - uz futbolu! Te vajadzētu atkāpi par to, kas spēlē un kāpēc spēlē. Jau vismaz trīsdesmit gadu garumā Igaunijas klubu futbola galvenais notikums ir tā sauktais "zaļais derbijs", proti sacensība starp diviem titulētākajiem valsts klubiem, Tallinas vienībām "Flora" un "Levadia". Klāt tam vēl nāk klubu atšķirīgie stāsti - "Floras" sastāvā spēlē tikai igauņu futbola audzēkņi, tai skaitā - daudz jauniešu, kamēr "Levadia" rindās netrūkst leģionāru un arī vidējais spēlētāju vecums ir daudz augstāks. Turklāt tradicionāli igauņi vairāk ir par "Flora", kamēr krievi - par "Levadia". No tā varētu secināt, ka es vienos vārtos esmu "Floras" pusē? Nē, šī ir no tām reizēm, kad viss nav tik vienkārši. Floras ilggadīgais boss Aivars Pohlaks (tagad gan viņš grožus oficiāli nodevis savam dēlam) ir vienlaikus arī Igaunijas futbola federācijas prezidents, kuram daudz pārmests interešu konflikts, "Floras" lobēšana un tā tālāk. Un arī "Floras" aktuālais treneris, Igaunijas futbola leģenda Konstantīns Vasiļjevs, ir pretrunīga personība, par kuras attieksmi pret vatņikvalsti arī ne viss ir skaidrs. Kamēr krieviskās Levadia prezidents un īpašnieks ir ukrainis Viktors Levada.
Vēl viens nozīmīgs faktors, izvēloties, kam just vai nejust līdzi, ir sportiskā intriga. Pirms 24. septembra spēles "Flora" bija pirmā Igaunijas čempionāta kopvērtējumā, par sešiem punktiem apsteidzot "Levadia". Ja uzvar "Flora", septiņas kārtas pirms turnīra beigām tai būtu plus deviņi, faktiski - garantēts tituls. Tikām, ja uzvar "Levadia", klubus šķir vairs tikai trīs punkti, un tad vēl viss ir iespējams. Līdz ar to neitrāla skatītāja interesēs būtu drīzāk "Levadia" uzvara šajā mačā.
Lielais Tallinas stadions uz šo spēli, cik lai tā nebūtu svarīga, protams, sevišķi pilns nebija. Tomēr centrālajā sektorā, kur ieņēmām vietas, minūti pirms spēles sākuma brīvas sēdvietas bija tikai pirmajās rindās, tad tur arī apmetāmies. Pluss - tuvu laukuma centra līnijai. Mīnuss - no augstākas rindas būtu labāk pārredzams laukums.
Aiz abiem vārtiem pa pulciņam aktīvo klubu atbalstītāju. Skaitliski - ne visai daudz, manuprāt, pēdējos gados Rīgas derbijos aktīvie sektori ir pilnāki. Toties "Floras" faniem bija itin daudz zaļu petaržu. Jā, par krāsām runājot - abu klubu galvenā krāsa ir zaļa, tāpēc šo arī sauc par "zaļo derbiju". Šajā vakarā "Flora" spēlēja zaļos kreklos ar baltiem šortiem, bet "Levadia" - baltos kreklos ar zaļiem šortiem.
Jautrs futbols sākās no pirmās minūtes: vispirms "Levadia" bija iespēja iesist, tad arī "Florai". Spēles turpinājumā biežāk pretinieku vārtus apdraudēja "Levadia" futbolisti, taču viņiem ne visai gāja ar momentu noslēgšanu, tuvākais vārtu guvumam bija sitiens pa stabu. "Flora" uzbruka retāk, bet efektīvāk - pirmā puslaika gaitā tā guva divus vārtus, abus - no situācijām, kas nešķita sevišķi bīstamas. Uz puslaika beigām "Levadia" šķita morāli sagrauta - mīnus seši punkti tabulā un tam klāt mīnus divi vārti puslaikā optimismu nevairoja. Pārtraukumā jau ierakstīju PPK čatā, ka Igaunijas čempionāta intriga mirusi dienu ātrāk nekā Latvijas Virslīgā (mums potenciāli svarīgākais rudens derbijs risinās 24 stundas vēlāk, un arī tur līdervienībai šobrīd +6). Raitis gan teica - tu redzēsi, "Levadia" atspēlēsies un vinnēs 3:2!
No otrā puslaika sākuma "Levadia" apliecināja, ka Raitim varētu būt taisnība. Tomēr pirmā epizode liecināja, ka izšķirošajos brīžos veiksme (un vai tiesneši) joprojām nebija viņu pusē: no vārtsarga neveikli atsitušos bumbu "Levadia" futbolists ieraidīja vārtu tīklā, tomēr pacelts tiesneša asistenta karodziņš - aizmugure! Pirmajā puslaikā, kad "Flora" guva otros vārtus, ar bija šaubīga situācija - tiesnesis pat gāja pie VAR ekrāna skatīties atkārtojumu, tomēr vārtu guvumu atstāja spēkā. "Levadia" tikām palika uz nulles. Un tad "Levadia" brazīlietis Wendell uzņēmās iniciatīvu - aizskrēja garākā reidā, ko noslēdza ar sitienu vārtos. 1:2 un "Levadia" bija atpakaļ spēlē! Desmit minūtes vēlāk "Levadia" fani varēja līksmot atkal - jau 2:2. "Floras" aizsardzība bruka arvien vairāk, un vēl desmit minūtes vēlāk - 73. minūtē jau "Levadia" bija vadībā, un kādu brīdi tā turpināja mēģinājumus iesist arī ceturtos. Protams, "Flora" tagad ar iznākumu vairs nebija mierā un arī pati steidza uzbrukumā, kas deva iespējas "Levadia" ātrajos pretuzbrukumos. Vienā no tiem uz maiņu nākušajam gambietim Tambedou vajadzēja šo spēli noslēgt - partneris viņu izveda tīrā izgājienā vienam pret vārtsargu, aizsarga neviena pat tuvumā nebija. Tomēr uzbrucējs pārāk satuvinājās ar vārtsargu un uzsita bumbu tam tieši virsū. Tas būtu varējis "Levadia" dārgi maksāt, jo rezultātā spēles galotne izvērtās ļoti jautra, bumbai regulāri viesojoties viņu soda laukumā un brīžam - arī tiešā vārtu tuvumā. Vēl pēdējā kompensācijas laika minūtē "Florai" bija iespēja izraut neizšķirtu, tomēr rezultāts vairs nemainījās un "Levadia" saglabā, ja ne izcilas, tad tomēr tīri labas iespējas atkal kļūt čempiones godā. Protams, "Florai" ir jāzaudē atlikušajās spēlēs par trim punktiem vairāk nekā viņu konkurentei, bet emocionālais fons šobrīd "Levadia" ir labāks, un septiņās spēlēs kaut kādi varianti noteikti ir. Jau nākamajā kārtā "Flora" viesosies pie "Kalju" komandas, kas cīnās par trešo vietu līgā un eirokausiem, līdz ar to - tur viss ir iespējams. Un arī kopumā Igaunijas līgā tabula ir blīvāka kā Latvijā - pie mums līdervienība Riga pēc 30 kārtām ceturtajā vietā esošo BFC Daugavpils apsteidz par 34 punktiem, kamēr Igaunijā tā pati ceturtā vieta ir vien 11 punktu attālumā no "Floras".
Pēc spēles devāmies uz Raita, Anitas, Alises un Pūpola dzīvokli, kur uzēdām sieru, uzdzērām alu un turpinājām sarunas par dzīvi (un bērniem). No rīta mazliet pastrādāju (jo, kā jau teikts, zināju, ka autobusā ar to būs grūti), un Raitis mani ceļā uz darbu izlaida pie autoostas. Un te gadījās viens no izcilākajiem "izpildījumiem" manā dzīvē. Mierīgi iegāju kioskā nopirkt brokastu sviestmaizi, un tad devos apskatīties - uz kura perona būs mans autobuss, kuram vajadzēja izbraukt pēc 15 minūtēm. Skatos sarakstu - nav! Nekāda FlixBus uz Rīgu 9:20. Patiesībā - nekāda FlixBus uz nekurieni šajā laikā. Tā - skatos savā biļetē. Ir 9:20, laiku neesmu sajaucis. Bet ir nianse - autobuss izbrauc no Tallinas ostas D termināļa, nevis no autoostas. Cik tālu tas ir? Mazliet virs diviem kilometriem. Cik atlicis laika? 12 minūtes. Ja ātri skrien, var paspēt. Tā nu ar mugursomu plecos, džinsos un parastajās ielas kurpēs maucu cauri Tallinai. Sabiedriskais noteikti nebūtu ātrāk, kaut kāda elektroskūtera īre - varbūt arī būtu, bet man nav aplikācijas, un ar to arī noteikti būtu čakars. Dažas reizes nācās mazliet uzgaidīt krustojumos, kas stresa līmeni sita uz augšu. Un tomēr - 9:19 biju pie autobusa. Paspēju! Jutos kā varonis. Līdz brīdim, kad secināju, ka autobusam Tallinā paredzēta vēl viena pietura - autoostā... Nu, jā - tur tas bija 9:45, tāpēc sarakstā to neievēroju. Protams, ja man būtu bijis vairāk laika apdomāties, gan jau, ka es šo detaļu būtu varējis noskaidrot, bet situācijā, kad pārdomām nebija ne mirkļa, rīkojos, manuprāt, pareizi, lai arī beigās - diezgan stulbi. Neko darīt - vismaz pēcāk gan pašam smieklīgi, gan tiem, kam to stāstīju. Tā, lūk, noslēdzās mana īsā vizīte Tallinā.
P.S. Paldies Dmitrijam Kalašņikovam, kas caur Edmunda patreon lapu rīkoja konkursu, kurā tiku pie biļetēm! Bija forša pieredze ar aizraujošas futbola spēles apmeklējumu kaimiņos. Paldies Edmundam, kura patreonā notika konkurss. Un mega Paldies Raitim, kura viesmīlību, uzņemot Tallinā iebraucošus latviešus atkal jau ekspluatēju!