Kazhes pierakstu burtnīca

Viestura Kairiša Rīgas krievu teātrī iestudētais "Hamlets" diezgan droši ir viens no 2022./2023. gada Latvijas teātra sezonas lielākajiem notikumiem. Kairišs jau vispār nav no tiem režisoriem, kam patīk sīkumoties, un arī "Hamletu" viņš ir iestudējis ar vērienu, lai arī ne gluži tādu, kā šo Šekspīra lugu ir pierasts redzēt. Ne velti izrādes apakšvirsraksts ir "kara laika hronika". Un, protams, ne jau par karu starp Dāniju un Norvēģiju Kairišs domā 2023. gadā.

Šī iemesla - acīmredzamās mūsdienu politikas ienākšanas izrādē - dēļ domājams ne viens vien izrādes apmeklētājs nekautrējas par to paust savu sašutumu, un vismaz manā skatīšanās reizē vairāki cilvēki no teātra aizgāja pirms applausiem (vari man, protams, apgalvot, ka viņi vienkārši steidzās uz garderobi, bet es tev teikšu - teātrī tā tas nenotiek). Vienlaikus - nezinu, kādā mucā tev ir jādzīvo, lai tu dotos uz šo izrādi, zinot, ka to iestudējis Kairišs (un vēl jo vairāk - ja esi kaut mazliet iepazinies ar materiāliem saistībā ar izrādi) un piedzīvotu nepatīkamu pārsteigumu, atklājot, ka Aleksandrs Maļikovs šeit ir pārsteidzoši līdzīgs putinam. Jā, politikas šajā izrādē ir patiešām daudz - šī ir tā Šekspīra teksta daļa, kuru parasti režisori bez žēlastības griež laukā, tikām Kairišs izvēlējies mazāk fokusēties uz, piemēram, Hamleta un Ofēlijas attiecībām.

Izrādes darbība risinās lielākoties jau mūsdienās, vai vismaz - ne velti Polonijs staigā apkārt ar rāciju, bet Hamletu Klaudijs-putins grasās nosūtīt uz Gruziju. Taču mūsdienīguma izrādē nav par daudz, vismaz manai gaumei nē, vienlaikus - satura, kas varētu kādam neiet īsti pie sirds, te gan ir daudz (ieskaitot tehno mūzikas un lūgšanas apvienojumu kādā no izrādes ainām). Ievas Jurjānes radītā mazliet sapelējusi Dānijas karaļvalsts ir lieliska, it īpaši tas attiecas uz izrādes pirmo cēlienu un garo galdu. Un tomēr, kas mani šajā izrādē pārsteidza visvairāk (pārējo es kaut kādā mērā biju gaidījis, jo biju klausījies Kairišu "Šņorbēniņos" un lasījis interviju ar Buselu žurnālā "Ir"), tā bija atklāsme, ka Akvarium dziesma "Ņe pei vina, Gertruda" ir radusies no "Hamleta" citāta.

Nu, jā, un noteikti, rakstot par šo izrādi jāsaka - Maksims Busels te ir patiešām grandiozs, būšu sašutis, ja viņš nākamajā Spēlmaņu naktī paliks bez nominācijas, un tas pats sakāms arī par Maļikovu. Īsumā - noteikti vērts redzēt šo izrādi!