Kazhes pierakstu burtnīca

Daba pamazām mostas no ziemas miega, saule lēni, bet neatlaidīgi laužot savu ceļu pretim pavasarim. Šajā nedēļā biezi miglas vāli savilkās pār Daugavu, latviešu tautas likteņupei iegrimstot liriskā dūmakā, kas tā vien neviļus liek domāt par Aleksandra Čaka vārsmām, sagurušiem ormaņiem, piesmēķētiem Rīgas priekšpilsētu krogiem, kuros dūšīgi vīri dungriņos un nospeķotās naģenēs tukšo pēdējo mēriņu, pirms doties uz šauro pagalma puses dzīvoklīti pie Mērijas un bērniem. Un, protams, Vilcieniņu meistarībā aizvadītas visas otrās kārtas spēles un pamazām iezīmējas, ka tukšie gadi neko nav mainījuši - Gustavs joprojām ir top suns (vienīgais ar divām uzvarām divās spēlēs).

Otrajā turnīra kārtā izdevās iztikt bez pārspēlēm, toties katrā kārtas spēlē bija gana daudz spraigu notikumu, par kuriem "Restorānvagonam" godprātīgi ziņoja dalībnieku telefonos uzstādītie trojāni. Jautrākā izvērtās spēle Āzijā ar Jēkaba, Irbes un Marinas dalību. Spēle bija aizvadīta līdz aptuveni pusei, kad Jēkabs sāka pamazām žēloties, ka viņam nu it nemaz nenāk oranžās vagonu kārtis (ar tām domājot patiešām tradicionālo oranžo krāsu, nevis "Raita oranžo"). Pārējie atzinās - arī viņiem līdz šim visus oranžos posmus nācies būvēt ar lokomotīvju palīdzību. Sekojoša apstākļu inspekcija atklāja, ka šajā mačā viņi vagonu kārtis bija paņēmuši no "Rails and Sails" spēles, kurā oranžo posmu nemaz nav, un līdz ar to tādus patiešām būtu visai grūti atrast. Lai arī formāli apstākļi visiem šajā spēlē bija vienādi (izņemot to, ka iepriekš neviens nebija par tiem zinājis), dalībnieki izlēma sagādāt pareizas kārtis un sākt no jauna. Atkārtotā spēlē Jēkabam ar oranžajiem vagoniem gāja daudz labāk - ne tik labi, lai uzvarētu, bet viņam izdevās iegūt gandrīz 81%, kamēr Irbei - knapi 79% no maksimālā rezultāta. Uzvarēja Marina, kurai noteikti palīdzēja mājas sienas.

Tāpat mājas sienas palīdzēja Raimondam K., kurš absolūti neloģiski uzvarēja Nīderlandes spēlē, kurā bija jāuzvar Raimondam N. Taču pēdējo iegāza viens apstāklis - zināms, ka Nīderlandē un Beļģijā allaž bijusi spēcīga vietējo ebreju kopiena, un, ja tev pēkšņi uzbudinoši šķiet vīrieši ar neveselīgu ādaskrāsu, šķidrām bārdiņām un komiskām galvassegām, tad Eiropā labāku vietu savu seksuālo fantāziju piepildīšanai kā Amsterdamu tev neatrast. Jā, tur, protams, ir arī slavens sarkano lukturu rajons, bet ar "Restorānvagona" algām tur nav, ko meklēt. Proti, Raimonds N., kurš atradās šķietami uzvarošā pozīcijā, lai pabeigtu spēli, uzbūvēja posmu, kas viņam izmaksāja trīs naudas vienības, kā rezultātā viņš spēli beidza kā trūcīgākais no trim spēlētājie, bet bez šīs būvniecības viņš būtu bagātākais. Protams, tad būtu citāda galotne un vēl viss kas varētu mainīties, un tomēr, ja sanāk, ka Raimonds K. šādā veidā ieguva 35 punktus, bet Raimonds N. - zaudēja 55, tad šaubu nav, ka ar citādu galotnes izspēli K. 23 punktu pārsvara nebūtu, bet N. uzvarētu itin pārliecinoši.

Vēl viens ievērības cienīgs mačs risinājās ar agrāko turnīru vadošo atlētu: Gustava, Gunas un Baibas līdzdalību. Pie viņu galda spēlēja Ameriku, un Baiba jau no spēles sākuma zināja, ko darīs Gustavs un kā viņš uzvarēs. Un tā arī notika, jo ar zināšanu bieži vien nepietiek. Līdzīgi kā konkurenti varēja zināt, kā brauks latviešu raķete Zintis "Hudini" Ekmanis, apturēt viņu tie nespēja (un ja nu tu esi no tiem cilvēkiem, kuru uzbudina, nevis ortodoksāli ebreji, bet vīrieši sarkanos treniņtērpos ar "sam sral, sam rozbirajsja" burtu kombināciju uz muguras - tad vari doties baudīt šai tēmai veltītu priekšnesumu uz Liepājas teātri). Un, jā, Gustavs kā allaž uzvarēja, un dāmas varēja tikai noskatīties, kā viņš kārtējo reizi laboja trases rekordu. Par otru Amerikas spēli, kurā Mārtiņš pārspēja Māru un Ilzi (aizdomīgi - šādi sauc Mārtiņa māsas, un viena no viņa pretiniecēm tāda patiešām ir!), neko daudz izstāstīt nevaram, jo visi dalībnieki savus tālruņus bija ievietojuši no ļauna starojuma pasargājošos maisiņos (par tikai EUR 18.99 tos varat iegādāties pie "Restorānvagona" sadarbības partneriem - SIA "Pilnīga uiņa"!).

Visubeidzot, Raita vizīte Latvijā visu mīlētāju dienā (nē, par to šoreiz neko nerakstīšu, pietika jau ka iepriekšējo rakstu piepuņķoju, izlikšos, ka savu Valentīndienu nepavadīju vientuļš un noraudājies, kārtējo reizi skatoties "500 Days of Summer"....) noslēdzās ar mīlestības pilnu spēli ar Arni un Ivetu ("pret" šeit nebūtu īstais vārds), kuras dalībnieki Raitis un Arnis vienojās par draudzīgu neizšķirtu, izvēloties neuzzināt, kurš no viņiem būtu uzvarējis, ja skatītos noteikumus maksimāli precīzā veidā. Prieks, ka mīlestība un saticība vēl nav šo zemi pametušas pilnībā, bet žēl, ka dažam labam nākas skatīties datora ekrānā uz Zoju Dešanelu un izlikties, ka viņa nav 44 gadīga vecmāmiņa (ne tādā ziņā, ka viņa patiešām būtu vecmāmiņa, bet vecums atbilstošs).

Vienmēr jūs mīlošais, bet pretmīlestību nesaņemošais
Eižens Paksis