Kazhes pierakstu burtnīca

Kā jau tas ir ierasts, ap Jauno gadu Restorānvagona redakcijā sāk valdīt tik laisks noskaņojums, ka rakstu iesniegšana praktiski apstājas, gaisā jūtams svētku Hektora aromāts, un reportāžas par Vilcieniņu meistarības norisēm ienākas tik lēni, cik vien vispār tas ir iespējams. Šajā situācijā izliksimies, ka mēs neko vēl nezinām par ceturtās kārtas spēlēm, kuras patiesībā jau visas ir noslēgušās tajā brīdī, kad top šis ievadraksts, un pieņemsim, ka nekā aktuālāka par trešās kārtas mačiem pasaulē nemaz nav. Pozitīvais ir tas, ka meistarības oficiālajā mājaslapā arī nav nekādu rezultātu, šajā ziņā starp Restorānvagonu un mājaslapas uzturētājiem veidojas brīnišķīga sinerģija. Iespējams, ka praktikanti tiek smelti no viena un tā paša avota. Vienlaikus redakcijas vecāku darbinieku vārdā izsaku mūsu atvainošanos par izdevuma tik aizkavētu nonākšanu pie kavētājiem, taču lūdzu lasītājus būt iecietīgus - tas jau ir zināms, ka tā nakts starp Ziemas saulgriežiem un pareizticīgo Ziemassvētkiem ir ļoti gara un miglaina, un jauniešiem, kas bez mazākās atlīdzības vergo mūsu redakcijā, jo it īpaši.
E.Paksis

Skandāls Vilcieniņu meistarībā!

Pašā Jaunā gada priekšvakarā Vilcieniņu meistarību pāršalca viens no lielākajiem skandāliem tās vēsturē. Kaut kas ne mazāk dramatisks kā savulaik gandrīz notikusī vietas pirkšana meistarībā Solvitas Āboltiņas izpildījumā. Kaut kas līdzvērtīgi šokējošais tai reizei, kad kāds no meistarības dalībniekiem pavisam plikiņš attapās Gulbenes dzelzceļa stacijā uz jumta.

Nezināmos apstākļos bez vēsts pazuda viens no spēles protokoliem. Vesela ekstrasensu brigāde no Krievijas televīzijas šoviem mēģināja noskaidrot tā atrašanās viet, bet bez jebkādiem rezultātiem. Toties vismaz viņiem izdevās atrast Andra Kiviča aktuālās draudzenes pazudušo godu. Rezultātā atlika vien pašiem dalībniekiem mēģināt atcerēties, kurš tad īsti bija devies "na Berļin", bet kurš - iemācījies peldēt Brindizi. Par to, cik ļoti atjaunotajam var ticēt un kādā mērā ir notikusi ārpusdienesta vienošanās starp spēles dalībniekiem, lai spriež ētikas komisija. Restorānvagona redakcijas praktikanti tikām stūrī stāv un pīpē - viņiem ētika ir diezgan sveša tēma (to māca otrajā kursā). Un, kā zināms, kas notiek Erasmusā, tas paliek Erasmusā.

Jāatzīst, ka trešās kārtas spēles turnīra tabulā ieviesa itin būtiskas pārmaiņas, jo atšķirībā no pirmajām divām kārtām, šoreiz kārtas ietvaros bija jāaizvada divi mači. Kas, savukārt, nozīmē divreiz vairāk punktu un faktiski - šī viena kārta bija tikpat vērta kā divas iepriekšējās. Lai situācija būtu vēl spraigāka, šajā kārtā turnīra dalībnieki bija sagrupēti "pa groziem", kur savā starpā tikās 1.-4. vietas (pēc divām kārtām), 5.-8. vietas īpašnieki un pārējie. Šāds sadalījums pa līmeņiem nodrošināja vairākas itin saistošas partijas, tai skaitā kopā bija jāspēlē tādiem dalībniekiem, kas iepriekš bija īpaši lūguši "tikai nelieciet mums spēlēt vienam pret otru! mēs pārlieku viens otru mīlam un nespēsim ielikt otram bezkaunīgu bloku!" (lasīt kā "es negribu gulēt uz dīvāna!") Līdz ar to sanāca, ka 5.-8. vietas grupā savstarpējie rēķini bija jākārto Mārai un Raimondam N., bet mazāk prestižajā grupā - Marinai un Raimondam K. Tikām līderu grupā arī bija saistoša sacensība - bija gan māsu cīņa starp Ilzi un Baibu, gan Zvaigžņu ielas dērbijs (Guna un Mārtiņš).

Sāksim mūsu atskaiti ar turnīra tabulas lejasdaļu cīņu analīzi. Pirmajā spēlē Eiropas laukumos spraigākais spēles elements nekādi neietekmēja tās uzvarētāju, taču uzlaboja procentuālo sadalījumu pārējiem spēlētājiem. Proti, kad Irbe pieteica pēdējo gājienu, viņa atstāja acīmredzamu caurumu savā maršrutā, kuru Marina bez sevišķām emocijām aizbūvēja, tādējādi Irbei ne tikai liekot izmantot staciju (mīnus četri punkti, tai vietā, lai uzbūvētu divus vagonus, proti, seši zaudēti punkti), bet vēl arī neļāva tikt pie garākā ceļa (mīnus vēl 10 punkti). Līdz ar to gala rezultātā kopvērtējumā šī spēle Irbei ienesa 105 punktus, Raimondam K. - 97, Marinai - 89.4 un Gustavam 87.1. Tikām gadījumā, ja Irbei būtu +16 punkti, bet Gustavam -10, rezultāti būtu šādi: Irbei 105, Raimondam K. 86.5, Marinai 79.7 un Gustavam 70.9. Lai arī pirmajā acumirklī varētu padomāt "kāda tad Irbei starpība - viņa taču tāpat uzvarēja", kopvērtējumā tam var būt gana liela nozīme - desmit punkti konkurentam plusā vai mīnusā, nav maz. Atcerēsimies kaut vai 2018. gada Ziemas Olimpiskās spēles, kur Ņikita Tregubovs tikai par divām sekundes simtdaļām četru braucienu summā apsteidza talantīgo un perspektīvo britu sportistu Dominiku Pārsonsu.

Tajā pat sastāvā, spēlējot Nīderlandi, otro uzvaru divās spēlēs izcīnīja Irbe, atkal par dažiem punktiem apsteidzot Raimondu. Un atkal jau Irbe bija tā, kas pieteica pēdējo gājienu, šoreiz gan šajā pēdējā gājienā nekas dramatisks nenotika. Spēles beigās savukārt noskaidrojās, ka Marina nebija paspējusi izpildīt trīs misijas, kas ievērojami pasliktināja viņas punktu vācelīti, tikām Irbei uzvaru atnesa punktu ziņā ļoti treknas misijas (pirms misiju punktu skaitīšanas Raimonds viņai bija pārliecinoši priekšā, un viņam arī bija par vienu izpildītu misiju vairāk, bet kamēr Irbei astoņas misijas ienesa 193 punktus, Raimondam deviņas - tikai 135).

Kas attiecas uz otrās grupas spēlēm, tad tur par Eiropu vispār nekas nav skaidrs, jo tur bija tas gadījums ar zudušo protokolu, bet tā saucamais atjaunotais protokols liecina, ka uzvarēja Māra, izpildot veselas deviņas misijas, kas Eiropā ir patiešām daudz, un svarīga loma šeit bija arī tam, ka viņai klāt pie šīm daudzajām misijām bija arī garākais ceļš. Raitis tikām revanšējās Nīderlandē, kur gan viņa pārsvars pār Māru bija patiešām niecīgs - četri punkti pie vienāda izpildīto misiju skaita (10), bet te atkal apliecinājās tas, ka Nīderlandē misiju vērtības mēdz būt ļoti atšķirīgas - Raitim tās ienesa 200 punktus, kamēr Mārai 157, līdz ar to arī mazāks daudzums ietaupītās naudas neliedza Raitim uzvarēt.

Protams, mūsu lasītājus noteikti visvairāk interesēs atskaite par līderu grupas spēlēm, jo tur jau visvairāk izšķīrās tas, kas sezonas beigās varētu dzert šampanieti, bet kam nāksies iztikt ar Cēsu Džonu. Neturēsim sveci ilgstoši zem pūra vai Latvijas futbola izlases treneri vilkam zem astes, bet atklāsim to, ka Ilze turpināja demonstrēt perfektu sniegumu, uzvarot abās divās šīs kārtas spēlēs. Kur slēpjas viņas panākumu atslēga? Iespējams, atbildi varētu sniegt numeroloģija, taču mūsu dienesta numerologs pagājušonedēļ izdarīja pašnāvību pēc tam, kad savu kredītā pirkto dzīvokli paspēlēja ruletē, līdz ar to iespējas tikt pie argumentēta profesionāļa viedokļa mums nav un atliek izlīdzēties ar standarta frāzi no Anatolija Kreipāna repertuāra "veicas stiprākajiem". Par spēli Eiropā noteikti var teikt, ka ne tik ļoti veicās Mārtiņam, kurš nogulēja Ilzes finiša izklupienu un nepaspēja izpildīt savu garo misiju. Jāatzīmē, ka šeit bija pilnīgi atšķirīga situācija, nekā otrās grupas spēlē - kamēr tur, kā jau minēts, produktīvākie dalībnieki izpildīja attiecīgi 9 un 8 misijas, līderu grupā neviens ilgstoši gurķi nemarinēja, Ilzei pabeidzot spēli ar divām izpildītām misijām (turklāt - divām īsajām izpildītām misijām!). Daudz garu ceļu, nevienas stacijas, un rezultātā - uzvara. Baiba, kas izpildīja četras misijas (tai skaitā garo), atpalika vairāk kā par 20 punktiem. Nu, un Mārtiņš atzīmējās ar to, ka viņam misijas ienesa mazāk nekā nulli punktu. Ar divām izpildītām un divām neizpildītām misijām trešajā vietā bija Guna, kura vismaz bija tikusi galā ar savu lielāko galamērķi.

Visubeidzot - līderu grupas Nīderlande. Te atkal jau uzvarēja Ilze, bet ne vairs tik pārliecinoši. Mārtiņš gandrīz revanšējās par pirmā mača neveiksmi un izkaroja 258 punktus pret Ilzes 260. Eh, ja vien viņam būtu mazliet punktiem bagātākas misijas! Vispār vērts atzīt, ka Nīderlandē šajā turnīra kārtā skaidri apliecinājās, ka neuzvar spēlētājs, kam ir palicis visvairāk naudas, bet tas, kuram ir vislielākā vienas izpildītās misijas vērtība punktos. Un arī šajā spēlē tas apstiprinājās - Ilze piekāpās Mārtiņam par 14 punktiem ceļu būvē, par 20 - bonusos, bet misijās zaudēto atguva, tādējādi turpinot savu perfekto bilanci.

Nobeigumā: kā šī kārta ietekmēja situāciju turnīra kopvērtējumā? Pirmkārt, lieki teikt, ka divas uzvaras pret tiešajiem konkurentiem tikai vēl nostiprināja Ilzes jau tāpat lielisko pozīciju. Turklāt sanāca tā, ka viņas uzvaras bija gana pārliecinošas, lai diviem pirmā četrinieka pārstāvjiem nāktos atkāpties tā patālāk. Tā Baiba nokrita līdz pat devītajai vietai, bet Mārtiņš piezemējās sestajā pozīcijā. Tikām uz otro-trešo vietu pacēlušies Raitis un Māra. No otrās grupas vienīgi Gundaram šīs kārtas spēles lika kopvērtējumā nokrist zemāk - viņš tagad ieņem 10. pozīciju. Tikām Raimondam K. un Irbei vismaz uz brīdi izdevās izrāpties no tās bedres, ko sauc "pēdējām grupa".

Par to, vai Ilzei izdevās tikpat sekmīgi nospēlēt arī ceturtajā kārtā vai arī beidzot kāds spēja viņu gāzt no troņa - lasiet nākamajā Restorānvagona reportāžā jau pavisam drīz! (Vai arī ne tik drīz, ja mūsu reportieri turpinās būs tikpat neuzticami plenči kā līdz šim)