Kazhes pierakstu burtnīca

Kad Ierindniekam Pingvīnam tika dots uzdevums rakstīt par norisēm Vilcieniņu meistarībā, viņš atbildēja: "Viegli!" Ar to viņš, protams, nedomāja Imanta Ziedoņa fondu, bet gan to, ka rakstīt par Vilcieniņu meistarību ir daudz vieglāk nekā doties uz fronti. Tiesa, vienu reizi Ierindnieks Pingvīns gandrīz nonāca frontē, bet pateicoties...

Nē, šis nebūs stāsts par Ierindnieku Pingvīnu un viņa brašajām gaitā Pirmajā Pasaules karā, bet gan kārtējais raksts "Restorānvagonā" par Vilcieniņu meistarību un tās norisēm.

Restorānvagona speciālkorespondents Rūdolfs Pļutka sazinājās ar Vilcieniņu meistarības šīs sezonas vienīgo jaunpienācēju Raimondu N. Sezonas ievads Raimondam nebija padevies sevišķi sekmīga, taču pamazām viņš ieskrienas un ir jau izcīnījis arī kādu uzvaru. Raimonda spēles stilā īpatnējākais līdz šim bijis tas, ka teju katrā spēlē viņš pirmajā gājienā papildina misiju krājumu, bet reizēm šādu piegājienu turpina arī otrajā un trešajā gājienā. Uz jautājumu, vai viņš patiešām uzskata, ka šādā veidā ir iespējams uzvarēt, Raimonds atbildēja: "Jā, šādu piegājienu attīstīju, spēlējot vilcieniņu Eiropas variantu spēlē ar vecākiem. Diezgan bieži šādi izdevās uzvarēt, jo tu uzreiz ar plašāku misiju komplektu vari saplānot maršrutu, caur kurām pilsētām būvēt posmu no A uz B. Diemžēl citās spēlēs šī stratēģija tik labi nestrādā."

Restorānvagona korespondents painteresējās, vai gadījumā Raimondam vienkārši nav bijis tā, ka vecāki viņu spēlē kā jau bērnu žēlo. "Kā nu tu neļausi mazajam uzvarēt," viņi varētu domāt, "viņš vēl ņems un apraudāsies." Bet nē - Raimonds apgalvo, ka tā vis neesot un vecāki viņu it nemaz nežēlojot, bet brālis esot pat tik nešpetns, ka reizēm iebliežot kādu posmu tikai bloķēšanas pēc, nevis paša interesēs. Mēs tikām varam vien atcerēties, cik savulaik kvalitatīvi Vilcieniņu meistarībā blokus lika Miks, kurš gan tagad esot, kā tautā runā, devies veikt Brexitu.

Kamēr Raimonds pagaidām no pirmās vietas kopvērtējumā ir patālu, tajā pēc sestās kārtas nokļuvusi Māra), ar kuru Raimonds nav gluži svešs cilvēks. Vispār jau mēs "Restorānvagonā" esam tikai un vienīgi par tikumīgu dzīvesveidu un parasti paužam sašutumu par dzīvošanu grēkā, pretēji Dieva likumiem, un domājams, ka arī "Asociācijai Ģimene" šajā jautājumā būtu kas sakāms, bet šoreiz būsim pielaidīgi. Var jau gadīties, ka viņu attiecības ir tikpat platoniskas, kādas tās bija Kārlim Marksam un Fridriham Engelsam vai tētiņam Ļeņinam un Naģeždai Krupskajai - un šādos apstākļos mums nebūtu īsti kam piekasīties. Kā lai arī nebūtu, uz jautājumu, vai Raimondam un Mārai ir kāds kopīgs plāns, kā nodrošināt kārtējo Labā krasta uzvaru Vilcieniņu meistarībā, veicot kādu bezkaunīgu bloku pret Kreisā krasta favorītu Raiti, Raimonds atbildēja: "Šāda vienošanās nav līdz šim apspriesta, taču ideja izklausās laba, būs par to jāpadomā." Ups, atvainojamies Raitim!

Noskaidrojām šo to arī no Raimonda biogrāfijas - kā izrādās šis kungs sava mūža pirmos divdesmit gadus ir pavadījis Salaspilī, līdz ar to viņa mīļākā dzelzceļa stacija Latvijā atrodas tieši Salaspilī. Izvēle gan nav no tām labākajām, jo bufetes kvalitāte šajā stacijā nekad nav bijusi optimāla, un arī spēļu automāti citviet bija foršāki. Savukārt uz jautājumu, kādu mūziku Raimonds uzskata par vislabāk piemēroto, lai to klausītos vilcienā, atbilde bija: ABBA. Ārēji nemaz nebūtu pateikuši, ka viņš ir tāds diskomūzikas cienītājs, bet katram jau ir tiesības uz savu gaumi, turklāt ABBAs dalībnieki vismaz bija savstarpēji precējušies. Jā, pēc tam viņi izšķīrās, bet skaistās dziesmas: "Dancing Queen", "The Winner Takes It All", "Money Money Money", "Waterloo" un citas tapa vēl tajos laikos, kad Bjērns un Agnēta, kā arī Anni Frida un Bennijs bija laulāti draugi. Protams, tā kunga acīs viņi joprojām ir precēti, jo to, ko Dievs savienojis, to cilvēkiem nebūs šķirt, bet, no otras puses, nav teikts, ka viņi ir katoļi.

Vēlējāmies noskaidrot, kā Raimonds sevi raksturotu 11 vārdos, bet viņš pats nosauca tikai piecus. Taču mēs esam pretimnākoši un pārējos sešus pieliksim klāt paši, izveidojot teikumu (gandrīz sakarīgu, varbūt pat vairākus). Pilnā tekstā, kur ir vairāk kā 11 vārdu, tas varētu skanēt šādi: "Pirmkārt, un tas ir ļoti svarīgi es esmu vīrietis. Un vīrietim ir jābūt ambiciozam, ja viņš nevēlas būt lupata. Nozīmīga mana rakstura īpašība ir zinātkāre - tā izpaužas arī vēlmē iepazīt arvien jaunus dzērienus. Jā, no malas var šķist, ka reizēm es esmu kautrīgs un neizlēmīgs, bet būtiski tomēr ir tas, ka es esmu Vīrietis." Kaut kā tā - paši varat minēt, kuri tad bija tie pieci īstie vārdi.

Ar to arī beidzam ekspresintervijas atskaiti un pārejam pie atskaites par 7. kārtas rezultātiem. Vispār jau Indija nav neko izcila punktu ziņā, taču vienam spēlētājam tajā padevās ļoti labs rezultāts. Un kurš spēlētājs tas bija? Protams, ka ABBA fans Raimonds N! Iedomājieties - 152 punkti, kamēr citiem ne tuvu tik labi negāja. Nav gan tā, ka līdz ar to viņš būtu izrāvies turnīrā vadībā, bet tas jau nav tik būtiski. Cīņa starp Māru un Raiti par pirmo vietu joprojām ir gaužām spraiga - septītajā kārtā gan viens, gan otrs izcīnīja 119 punktus un atstarp starp viņiem joprojām ir 6 punkti un joprojām Māra ir pirmajā vietā. Gustavs no viņiem atpaliek 70 punktus, Guna - vēl 45 - un arvien vairāk izskatās, ka cīņa par pirmo vietu būs starp Māru Labajā krastā un Raiti Kreisajā. Kura labā sasvērsies kausi turnīra noslēgumā, prognozēt šķiet teju neiespējami. Kas notiek ar pārējiem dalībniekiem, kas ir ārpus pirmā piecinieka, vispār nav vērts rakstīt, kam tērēt papīru? Ja nu vienīgi varam atzīmēt, ka Irbe jau paspējusi turnīrā ieņemt 7 pilsētas, kamēr Gustavs tikai vienu. Toties Irbe ne reizes nav ieslēgusi sarkano gaismu, kamēr Mārtiņš - zaļo.

Ar to arī šo aprakstu beigsim. Viss. Varbūt nākamreiz būs kaut kas sakāms.