Vilcieniņu meistarība viesojas pie moriem

2019-01-20

Vilcieniņu meistarība 2019.gadu sākusi daudz apņēmīgāk nekā Latvijas politiķi, kuri joprojām nav sapratuši, kā no gulbja, līdakas un vēža izveidot ja ne gluži ministru kabinetu, tad vismaz uz priekšu braukt spējīgu pajūgu. Kamēr dažs tā saucamais valstsvīrs nevar saprast, vai viņš grib gulties tajā gultā, ko sauc par valdību un vai viņam vispār ir šim procesam nepieciešamais inventārs, VM piektās kārtas spēles izspēlēja tik savlaicīgi, ka beigās pat izlēma piekoriģēt turnīra kalendāru un darīt visu par vienu nedēļu ātrāk kā plānots. Lūk, tas būtu piemērs, uz ko varētu tiekties visi lielie pārmaiņu sludinātāji. Kā teicis klasiķis: piecgades plānu - trīs gados!

No visām vilcieniņu spēlēm Āfrika diez vai ir spēlētājiem pati mīļākā, toties tā itin labi spēj sarūpēt drāmas. Mūsu zinātniski pētnieciskā nodaļa ir secinājusi, ka Āfrikas spēlē vislielākā panākumu atslēga ir veiksme. Apstākļos, kad bieži tu vispār neko nevari jēdzīgu izdarīt, ja nenāk viena konkrēta krāsa (jo alternatīviem apkārtceļiem tāpat ir vajadzīga šī pati krāsa), lielākā māksla ir pacelt divas lokomotīves no čupiņas. Vai sliktākajā gadījumā - izvilkt šīs divas lokomotīves no piedurknes, bet tas gan jādara pietiekami uzmanīgi, lai tev neizietu kā lielmeistaram Benderam Vasjuku šaha un dambretes klubā.
Ja tomēr tu nevēlies paļauties tikai uz aklu veiksmi vai arī nejūties gana drosmīgs lokomotīvju mahinācijām, kā alternatīvu varam piedāvāt pilnīgu nelikšanos ne zinis par misijām. Šādā scenārijā tu spēles sākumā paņem mazpunktīgākās no piedāvātajām misijām un to pildīšanu neuzvel par sevišķu prioritāti. Tā vietā sagrābies kaudzēm "reljefa" (stulbās) kārtis, traucējot dubultot posmus saviem konkurentiem un pats tad vienkārši tupa bliez garos ceļus (protams, dubultojot punktus). Vēl kārtības labad vari reizi pa reizei ielikt kādam pretspēlētājam bloku. Restorānvagons negarantē, ka šāda stratēģija tev atnesīs uzvaru, bet relatīvi labus punktus tu noteikti savāksi. Un var gadīties, ka ar ātru spēles pabeigšanu kādam konkurentam sarūpēsi treknus mīnusus. Ja kas - interesants variants ir spēlēt šo pašu scenāriju BEZ mega dubultojumu uzkrājumu veidošanas.

Pirmā piektās kārtas spēle tika spēlēta Zasulauka protektorātā, tur satiekoties Marinai, Ilzei un Baibai. Spēles dramatiskākais brīdis pienāca, kad Marina konstatēja esam paņēmusi vienu ļoti punktiem bagātu neizpildāmu misiju, būdama sajaukusi itin bieži sajaucamās divas krāsas - zaļo un zilo. "Restorānvagona" redakcija saviem lasītājiem iesaka gadījumā, ja spēlē piedalās mazāk kā 5 dalībnieki, vienu no šīm divām krāsam censties atstāt malā, šādi izvairoties no nepatīkamiem pārsteigumiem. Līdzīgiem pārsteigumiem, kā tas, kas atgadījās nesen mūsu praktikantam Visvaldim Zubrilovam, kurš divpadsmitā janvāra rītā saņēma īsziņu no nepazīstama numura: "Bļaģ! Es esmu stāvoklī! Tev būs sūdi!" Kopš šīs ziņas saņemšanas Visvaldis redakcijā vairs nav redzēts. Un tas, savukārt, bija pārsteigums redakcijai, jo Visvaldim bija paredzēts šī raksta vajadzībām intervēt kādu no turnīra dalībniekiem. Tā kā nevienam citam redakcijas praktikantam nav kredīta telefonā, tad šoreiz interviju nebūs. To aizstāsim ar internetā izlasītu nesmieklīgu anekdoti, kuru mēs varētu pieņemt par sava laikraksta moto:

Katrā vilcienā visstraujāk galapunktam tuvojas restorānvagons.

Ak vai! Mazliet atkāpāmies no tēmas. Tajā spēlē dalībnieces sevišķi uz liela punktu daudzuma savākšanu nespieda. Marina ne tikai paņēma vienu neizpildāmu misiju, bet aizmirsa izpildīt vienu citu. Varētu padomāt, ka šādos apstākļos viņas punktu bagāža uz konkurentu fona būs smieklīga, bet nekā - arī pārējās dāmas nebūt nebija rezultatīvas. Veiksmīgākā izrādījās Ilze, turpinot savu iespaidīgo uzvaru sēriju, esot nepārspētai sesto reizi pēc kārtas. Taču viņas iegūtie 143 punkti pēc Āfrikas spēles standartiem galīgi nav nekas izcils. Ja apskatās pārējo trīs šīs kārtas spēļu rezultātus, tad astoņi no deviņiem šo trīs spēļu dalībniekiem ieguva vairāk punktus. Taču turnīra nolikums ir tāds, ka uzvara paliek uzvara, neatkarīgi no tā, cik punktu gūts, un Ilzes stratēģija bija pietiekami veiksmīga, lai nodrošinātu 105 punktus kopvērtējumā, un tas jau ir pats svarīgākais. Lai gan, protams, tas ir amizanti, ka Raitis pamanījās par ceļu būvi vien savā spēlē savākt 146 punktus.

Turpinot par tēmu "Raitis", šis turnīra dalībnieks savā spēlē bija izvēlējies likt uzsvaru tieši uz ceļu būvi, un ja ne totāli neveiksmīgi paceltas misijas, viņš ar šo stratēģiju arī būtu uzvarējis. Taču Āfrika tāpēc jau ir Āfrika, ka tur viss ir slikti (arī spēles apstākļi - spēlēts tika diezgan mežonīgā karstumā), un misijas galīgi nenāca. Ar nelielu pārsvaru uzvarēja Raimonds K, tādējādi nodrošinot sev iespēju sestajā kārtā tikt atstādinātam atpakaļ savā vietā, spēlējot ar turnīra līderiem.

Veselas divas spēles viena vakara ietvaros notika Līčos, kur bija svinīga jaunās virtuves atklāšana. Restorānvagona korespondentam neizdevās gūt oficiālu apstiprinājumu, ka uz virtuves atklāšanu nebija uzaicināts pareizticīgais batjuška tās iesvētīšanai (skat., darba piemērus), līdz ar to automātiski pieņemam kā mācītājs uzaicināts bija, varbūt pat divi un ka viņi ar lielu prieku baudīja vakariņās nodrošināto stori. Kas attiecas uz notikumiem laukumos, tad tur par vakara galveno varoni kļuva Guna, kura savāca veselus 243 punktus, tai skaitā 112 par misijām. Un par antivaroni Māra ar 100 punktiem, no tiem 4 par misijām.

Tādā veidā noskaidrojās četrinieki, kuros bija jāspēlē sestās kārtas spēles. Virslīgā šoreiz bija lemts spēlēt Ilzei, Raitim, Gunai un Raimondam K (dilstošā punktu secībā). Pirmo līgu veido Mārtiņš, Māra, Irbe un Baiba. Tikām otrajā līgā spēlēt paredzēts Gustavam, Gundaram, Raimondam N un Marinai. Šajā brīdī var ieskatīties arī citās tabulas ailēs, jo ir aizvadīta precīzi puse no turnīra - sešas no divpadsmit spēlēm. Pagaidām Marina un Gundars ir līderi pirmā vagona likšanā, kamēr stopkrānu tradicionāli visvairāk norauj Raitis. Viņš ir arī lielākais ceļu būvētājs, kamēr misiju punktos līdere ir Ilze. Mārtiņš un Marina divas reizes ir bijuši "zelta rokas", turklāt Mārtiņš ir arī lielākais bonusu punktu vācējs. Māra ir izpildījusi visvairāk misiju, bet viņas laulenis Raimonds N - visvairāk misiju nav izpildījis. Rubrikā "kāmis" (visvairāk uz rokām palikušās kārtis) līderis ir Gundars, kamēr Ilze ar kārtīm apietas vistaupīgāk. Raimonds K ir pārliecinošs līderis ogļmelno vagonu būvēšanā. Un visubeidzot rubrikā "visvairāk uzvaru" vadībā ir Ilze ar sešām uzvarām sešās spēlēs.

Taču, runājot Anatolija Kreipāna un biatlona terminoloģijā, vissvarīgākie notikumi risināsies šaušanas stadionā, kur tad arī noskaidrosies, kas turpinājumā kāps augšā pa turnīra tabulu un kas - gluži pretēji pievienosies Robertam Slotiņam un Daumantam Lūsam. Ja kas, šie abi divi jaunskungi gadījumā, ja viņi izlems mest plinti krūmos biatlona jautājumos, tiks laipni gaidīti kā praktikanti mūsu redakcijā.