Turnīra dalībnieku vidū ir arī viens jaunpienācējs - Raimonds. Vērīgāki lasītāji būs ievērojuši, ka Meistarībā arī iepriekš piedalījās kāds Raimonds, un tā ir tiesa - piedalījās gan. Un, lai situācija būtu sarežģītāka, vecais Raimonds nekur nav pazudis, jaunajam Raimondam klāt nākot. Līdz ar to vienkārības labad turpmāk veco Raimondu sauksim par Raimondu K, bet jauno - par Raimondu N. Par Raimondu N pagaidām "Restorānvagona" rīcībā ir gaužām skopa informācija - zināms vien tas, ka viņš papildina Meistarības Labā krasta iemītnieku sarakstu un ka savulaik viņš ir ar teicamiem sasniegumiem piedalījies spageti tiltu būvēšanas Pasaules čempionātā, izcīnot tajā godalgotu vietu. Iespējams, kādā no turpmākajiem "Restorānvagona" numuriem sarunāsim Raimondu N uz speciālinterviju, bet pagaidām neko nevaram garantēt, jo ir izskanējušas runas, ka viņš pašlaik esot devies uz Dienvidaustrumāziju, lai tur džungļos karotu ar komunistiem. Tik precīzas informācija kā, vai "karošana ar komunistiem" paredz karošanu par vai pret komunistiem mūsu rīcībā arī pagaidām nav.
Nopietnas pārmaiņas ir piedzīvojis turnīra formāts - šogad katrā kārtā tiek spēlēta tikai viena spēle, turklāt vēl pie visiem galdiņiem viena un tā pati. Un, lai vēl vairāk padarītu turnīra monitorēšanu sarežģītu jaunajiem žurnālistiem, mainījusies ir arī punktu skaitīšanas sistēma. Mēs jau bijām pieraduši pie līdzšinējā varianta ar koeficientiem, bet tagad vietā nācis kaut kas pilnīgi jauns, padarot nozīmīgāku treknāku punktu savākšanu nekā uzvaru. Kā tas ietekmēs spēlētāju stratēģiju, spēku samērus un Latvijas ekonomiku, mums pagaidām nav skaidrs. Patiesību sakot, mums itin maz kas ir skaidrs, izņemot to, ka "Restorānvagons" joprojām ir diezgan skumjā stāvoklī esošs bezpartejisks preses izdevums, kura redakcijas telpās vēl joprojām nav pieslēgta apkure, un uz šo brīdi mēs esam jau paspējuši mucā redakcijas vidū nodedzināt visus pērnās sezonas protokolus (kurus laipni saņēmām no Meistarības statistiķa ar tekstu "nafig man tos nevajag!") un tagad atliek vairs tikai un vienīgi alkohols kā sildīšanās līdzeklis. Kas, savukārt, neveicina augstu tekstu kvalitāti un perfektu korektora darbbba veikšanu.
Uz šo brīdi, kad to mūsu raksts, ir aizvadīta pirmā jaunās meistarības sezonas kārta, kas aizritēja Eiropas zīmē, jo ikvienam zināms, ka Vilcieniņu meistarības spēles lielākoties tiek aizvadītas Eiropā. Kā izrādījās, visās trīs spēlēs (pie katra galdiņa bija četri dalībnieki) triumfēja tas spēlētājs, kas norāva stopkrānu tās beigās. Vai šāda tendence turpināsies arī nākamajās kārtās - rādīs laiks. Tāpat nevienā spēlē neuzvarēja spēlētājs ar lielāko izpildīto misiju skaitu (bet divās - pat tāds, kam bija vismazāk izpildītu misiju). Lai arī jaunais formāts neparedz, ka maksimālos punktus obligāti saņem tieši spēļu uzvarētāji, pirmajā trijniekā pēc pirmās kārtas ir tieši tie dalībnieki, kas katrs pie sava galdiņa palika pirmie: Ilze, Raimonds un Raitis (tieši šādā secībā). Tiesa, neko daudz tas pagaidām neliecina - ja atcerās, ka ir spēles, kurās var sasniegt teju 300 punktus, tāda pieticīgā Eiropa, kur labākais rezultāts šajā kārtā bija 134 punkti, neko daudz jau nevar izšķirt. Lūk, Nīderlandē vai Mega ASV var būt pilnīgi citi pigori!
Bet par to mēs rakstīsim citā reizē - šobrīd ir pēdējais brīdis sūtīt rakstu uz tipogrāfiju, un vispār man rītdien ir agrās lekcijas.
Restorānvagona galvenais redaktors
Eižens Paksis
P.S. Tenkas varbūt publicēsim arī starp kārtām, ja būs labas tenkas.