Kazhes pierakstu burtnīca

Nonākt koncertos man gadās dažādos veidos. Gadās, ka iegādājos biļetes pusgadu pirms koncerta un nepacietībā gaidu, kad tas beidzot pienāks. Gadās, ka koncertā nonāku gluži spontāni, padzirdējis no kāda: "Vai tu zināji, ka šovakar uzstājas X?" Vēl citu reizi palīdz sociālie tīkli vai sekošana jaunumiem mūziķa mājaslapā. Šoreiz tikām uz "Vilkaču" jaunākā ieraksta prezentāciju devos tālab, ka informāciju par to izlasīju pielīmētu uz staba gandrīz pie mājām. Un tas tikai loģiski - koncerts notika Botāniskā dārza teritorijā.

Koncerts, pateicoties soctīklu kampaņai un iezemiešu apziņošanas kampaņai (un bezmaksas norisei Botāniskajā dārzā, kurā parasti ieejas nemaz nav bezmaksas) bija sapulcējis itin prāvu auditoriju, kas, šķiet, pārsteidza arī pašus "Vilkačus". Koncerta norisi droši vien vislabāk raksturos vārds "sirsnīga" - proti, smalkākajos sīkumos viss saplānots nebija, pāris dalībnieki nokavēja koncerta sākumu, pauzes starp dziesmām reizēm sanāca diezgan neveiklas, bija arī kāds negadījums ar telti, un tā beigu daļā bija tik daudz pateicību un visa kā sveikšanas, ka man jau sāka rasties sajūta, vai tik neesmu nonācis kādā vidusskolas izlaidumā, nevis diska prezentācijā.

Toties no pozitīvās puses - koncerts saturiski bija visnotaļ labs, līdzās Jāņu dziesmām "Vilkači" izpildīja vairākas vienkārši populāras tautas dziesmas, tai skaitā tādas, kas zināmas arī no "Skyforger" repertuāra, sajūta, ka viss notiekošais ir pa īstam lieliski kompensēja tehniskās nepilnības, un vispār - sēdēt pļaviņā un klausīties dziesmas vienmēr ir patīkami. Jo īpaši, ja ņem vērā, ka Botāniskais dārzs (neatņemama Zasulauka apkaimes sastāvdaļa!) ir patiešām laba jāņošanas vieta, kā nekā kādreizējās Zasu muižas teritorijā Pārdaugavas latvieši jāņus svinēja vēl pirms teju trim gadsimtiem. Šķiet, ka arī mūsu biedri, kam pēcpusdienā bija sanākusi ķibele ar busu, tās noslēgumā varēja mazliet atplaukt. Arī labi.