Kazhes pierakstu burtnīca

Diezgan daudzus gadus es no Vogelfrei biju vairījies. Kāpec? Iespējams, manī kaut kur dzīvoja sajūta, ka šī ir viena no tām latviešu filmām, kuras pārmērīgi cenšas būt gudras, lai tās būtu arī skatāmas. Ja kas - joprojām neesmu ticis vaļā no pārliecības, ka Viesturs Kairišs un Laila Pakalniņa nudien ar šādu kaiti sirgst, taču Vogelfrei ar to nav vispār nekāda sakara.

Filmu veido četras epizodes, kurai katrai ir savs režisors. Par pirmajiem diviem - Jāni Kalēju un Jāni Putniņu nezinu neko. Toties otrais pāris gan ir daudz labāk zināms, turklāt abi nesen režisējuši "simtgades" filmas. Gata Šmita "1906" vēl neesmu noskatījies, taču vienu dienu piedalījos kā statists tās uzņemšanā (konkrētās dienas materiāls gan tika pārfilmēts, līdz ar to nebūs jāpūlās saskatīt sevi uz ekrāna). Annas Vidulejas "Homo Novus" gan, protams, ir redzēts.

Četrās filmas daļās ir ne vien dažādi režisori, bet arī dažādi aktieru ansambļi, taču galvenais varonis gan ir viens un tas pats - bērns, vēlāk vīrietis vārdā Teodors. Tikai pēdējā daļā Teodoru atveido profesionāls aktieris, taču arī tur ir sava īpatnība - Ļubomirs Laucevičs ir lietuvietis, līdz ar to šajā filmas daļā galvenais varonis nerunā (kālab ierunāt kādam citam un kālab likt lietuviešu aktierim runāt latviski?). Ints Teterovskis ir diriģents. Kārlis Spravņiks filmas uzņemšanas laikā bija topošs hokejists, bet mūsdienās ir kaut kāds finansists. Visubeidzot Igors Suhoverhovs bija bērns, un no bērniem - filmu varoņiem - vismaz Latvijā gandrīz nekad neizaug aktieri. Grūti teikt, vai aktieri tika izvēlēti atbilstoši scenārija prasībām vai arī scenārijs tapa atbilstoši izvēlētajiem aktieriem. Kā lai arī nebūtu, otrajā segmentā Teodors aktīvi trenējas hokejā, bet trešajā - spēlē klavieres.

Filmas daļas savstarpēji vieno tikai Teodors kā viens un tas pats varonis, lai gan teikt, ka katras nākamās daļas Teodors būtu loģisks turpinājums iepriekšējai Teodora versijai, īsti nevar. Kaut kādu pamatojumu varoņa attīstības līknei atrast, protams, var, bet drusku aiz matiem pievilkts tas būs. Filma galīgi arī necenšas radīt ilūziju, ka tās notikumi risinās "reālā laikā" - vide liecina, ka pirmā tās daļa risinās deviņdesmito vidū, otrajai vajadzētu būt aptuveni ap filmas uzņemšanas laiku, bet trešā un ceturtā nekādi neizskatās pēc nākotnes. Bet tas jau nav aizliegts.

Nav pārsteidzoši, ka nekādu grandiozu auditoriju, neskatīties uz Lielā Kristapa galveno balvu, "Vogelfrei" nesavāca - tā galīgi nav filma, kas būtu paredzēta plašām auditorijas masām, lai arī nevar tai pārmest pārmērīgas pretenzijas uz augsto mākslu. Stāsts ir pietiekami vienkāršs, brīžiem pat nedaudz komisks. Nevar teikt, ka tā sevišķi cenšas ieskatīties sava varoņa būtībā, bet tāpēc jau tā ir Putnabrīva, un arī pats Teodors sevišķi ar paša pētījumiem nenodarbojas. Itin laba filma, bet, protams, ne kaut kas tāds, ko atcerēsies un citēs gadu desmitu garumā.