Restless
Šis Viljama Boida romāns ir izteikts spiegu literatūras paraugs, bet ar savu odziņu. Proti, tā tematika galīgi nav nodreijāta - britu spiegi Amerikā (British Security coordination) Otrā pasaules kara pirmajos gados, pirms amerikāņu iesaistīšanās karā. Šī ir vēstures lappuse, par kuru biju itin maz dzirdējis, bet patiesībā tur tiešām ir daudz interesanta. Proti, pēc tam, kad oficiāli bija sācies karš starp Nacistisko Vāciju un Lielbritāniju, bet ASV izvēlējās iet neitralitātes ceļu, amerikāņu un angļu specdienesti nekādi oficiāli sadarboties nevarēja, lai arī amerikāņu prezidents Frenklins Rūzvelts personīgi atbalstīja ASV iesaistīšanos karā, bet viņam trūka jebkāda atbalsta sabiedrībā. Līdz ar to britiem bija nepieciešami savi aģenti štatos, lai uzturētu savai valstij labvēlīgāku tēlu sabiedriskajā domā un cenšoties apkarot amerikāņos domu, ka varbūt tie nacisti nemaz nav tik peļami, jo angļi lieliski apzinājās, ka amerikāņu iesaistīšanās varētu kļūt par izšķirošu faktoru šajā karā.
Grāmatas galvenā varone Eva ir sieviete, kura dzimusi Krievijā vēl pirms Revolūcijas un dzīvojusi trimdas dzīvi Francijā gandrīz visu starpkara periodu, līdz viņa tiek rekrūtēta britu dienestā. Tā mēs kā lasītāji izdzīvojam viņas piedzīvojumus, kas sākas vēl pirms Vācijas iebrukuma Polijā un turpinās vismaz līdz Pērlhārborai. Paralēli grāmatas darbība risinās dažus gadu desmitus vēlāk - kad Eva, kuru sen vairs nesauc par Evu, pamazām savu pagātni atklāj savai meitai, vientuļai mātei un angļu valodas privātskolotājai, kura līdz šim nav pat nojautusi, ka viņa ir daļēji krieviskas izcelsmes un ka dažādām viņas mātes dīvainībām ir pilnīgi sakarīgi izskaidrojumi. Grāmatas darbība līdz ar to iet cauri laikam, pāri kontinentiem un cauri vēsturiski globāli svarīgiem notikumiem, taču visai minimāli iesaistoties vēsturiskiem personāžiem.
Līdz šim biju lasījis tikai vienu Boida romānu, tas mani nebija sevišķi uzrunājis un vispār tas bija baisi sen, bet šī grāmata izrādījās no tās lasāmvielas kategorijas, kur ir teju neiespējami nolikt grāmatu malā - uzrakstīta ļoti saistoši, viegli visu vari vizualizēt, personāži ir interesanti un pavērsieni - negaidīti. Protams, tā lielā mērā ir izklaides tipa literatūra, nekādas augstās mākslas tur nav, bet savā kategorijā - spiegu literatūrā - tas ir patiešām labs romāns, turklāt vēl izglītojošs. Arī profesionāļu atsauksmes par to bijušas labas - grāmata saņēmusi Kostas prēmiju - ar to apbalvo grāmatas, kas sevī apvieno lasāmību un literārās kvalitātes, līdz ar to šo prēmiju uzskata par mazāk snobisku Bukera alternatīvu. Iesaku.
Grāmatas galvenā varone Eva ir sieviete, kura dzimusi Krievijā vēl pirms Revolūcijas un dzīvojusi trimdas dzīvi Francijā gandrīz visu starpkara periodu, līdz viņa tiek rekrūtēta britu dienestā. Tā mēs kā lasītāji izdzīvojam viņas piedzīvojumus, kas sākas vēl pirms Vācijas iebrukuma Polijā un turpinās vismaz līdz Pērlhārborai. Paralēli grāmatas darbība risinās dažus gadu desmitus vēlāk - kad Eva, kuru sen vairs nesauc par Evu, pamazām savu pagātni atklāj savai meitai, vientuļai mātei un angļu valodas privātskolotājai, kura līdz šim nav pat nojautusi, ka viņa ir daļēji krieviskas izcelsmes un ka dažādām viņas mātes dīvainībām ir pilnīgi sakarīgi izskaidrojumi. Grāmatas darbība līdz ar to iet cauri laikam, pāri kontinentiem un cauri vēsturiski globāli svarīgiem notikumiem, taču visai minimāli iesaistoties vēsturiskiem personāžiem.
Līdz šim biju lasījis tikai vienu Boida romānu, tas mani nebija sevišķi uzrunājis un vispār tas bija baisi sen, bet šī grāmata izrādījās no tās lasāmvielas kategorijas, kur ir teju neiespējami nolikt grāmatu malā - uzrakstīta ļoti saistoši, viegli visu vari vizualizēt, personāži ir interesanti un pavērsieni - negaidīti. Protams, tā lielā mērā ir izklaides tipa literatūra, nekādas augstās mākslas tur nav, bet savā kategorijā - spiegu literatūrā - tas ir patiešām labs romāns, turklāt vēl izglītojošs. Arī profesionāļu atsauksmes par to bijušas labas - grāmata saņēmusi Kostas prēmiju - ar to apbalvo grāmatas, kas sevī apvieno lasāmību un literārās kvalitātes, līdz ar to šo prēmiju uzskata par mazāk snobisku Bukera alternatīvu. Iesaku.
2020-11-15
comments powered by Disqus