Liela māksla
Tas laikam ir tikai dabiski - kad visa soctīklu vide to vien dara, kā runā par jauno anša albumu, ka arī man radās vēlme to noklausīties. Manas attiecības ar repu gan galīgi nav tuvas - arī pirms Covid laikmeta reti kad tam pienācu tuvāk par diviem metriem. Taču uzskatu sevi par relatīvi atvērtu jaunām vēsmām un tāpēc, ja jau cilvēki sajūsminās, gribēju saprast: vai tur ir kaut kas arī man?
Pirmais iespaids bija tāds, ka nenoklausījos pat tās 35 sekundes, pēc kurām padevās Normis:
Iemesli divi: pirmkārt, sapratu, ka saturs pārāk intensīvs, lai to varētu sakarīgi uztvert apvienojumā ar strādāšanu; otrkārt, anša balss šķita kaitinoša, kā tādam rajona hobitam. Noliku malā un atkārtoti pievērsos vakarā, kad devos ārā skriet. Tā, savukārt, ir teicama aktivitāte, kuras laikā vari būt pilnīgi klātesošs muzikālajam saturam, lai varētu spriest, kā tad tur ir ar baudāmo saturu. Un te nu secinājums - tā manta ir spēcīga! Kad esi mazliet apradis, tu saproti, ka anša tekstus nemaz ar citu balsi apveltīts MC repot nevar, forma un saturs perfekti saskan. Un, ja tev, pavirši šajā ierakstā iemetot ausi, radies iespaids, ka ansis repo par to, cik viņš ir kruts (kas, ja kas, mēdz būt viena no kaitinošākajām iezīmēm arī amerikāņu repa mākslinieku vidū), tad jāsaka - tu esi dziesmā saklausījis tikai kreklus. Tad jau var teikt, ka arī Kendrika Lamara "Be Humble" ir tīrā fleksošana. ansis ar vārdiem rīkojas tik veikli, ka rodas sajūta - literātu ģimenē, no kuras viņš nācis, ansi var mierīgi uzskatīt par kārtējo savējo, šajā gadījumā - ielu dzejnieku.
Lieki teikt, ka man anša stāsts ir zināms tik vien kā no šī viena albuma plus intervija jaunākajā Ir numurā, bet jāsaka - albums ļoti labi ataino to, kā un kāpēc ansis ir izveidojies tāds, kāds viņš ir, un tā nudien nav fleksošana, vēstīt par to, kā slēpi penālī naudu no gopņikiem un biji laimīgs, ka tev nebija mobilā telefona, kura dēļ var kārtīgi var dabūt par seju. Kā arī frāzes par to, ka tagad, kad sasniegts ir daudz, tevi aicina uz ballītēm, tu atbildi, ka ieskriesi uz glāzi vīna un tad stāvi viens un jūties neērti. Vai ka nezini, vai bez repa tev jebkad būtu bijusi draudzene. Un tāda satura, kurš ir daudz vairāk kā tikai ārišķības, "Lielā mākslā" ir pārpārēm. Turklāt - katrs skaņdarbs ir citāds. Ja man kā klausītājam, kas tradicionāli dzīvo roka paradigmā, reps allaž ir šķitis kaut kas šaušalīgi vienmuļš un primitīvos bītos balstīts, te man nākas mazliet atsēsties. Intervijā ansis arī pats saka - šobrīd par repu var teikt, ka viss ir reps, un tad nav arī brīnums, ka reps anša gadījumā ir gan ballīšu gabals "Bimini" (kas gan, kā jau raksturīgs ansim, nav tikai ballīšu gabals), gan "Tā nav liela māksla", kurā līdzvērtīgs partneris ansim ir ģitāras virtuozs Gints Smukais. Un, sasodīts, cik kruta ir repa miniopera, ja to tā var nosaukt, "Skatuves gaismās"!
Sausais atlikums: kad pienāks tas brīnumainais laiks (un es tomēr ceru, ka tāds patiešām kādreiz atkal pienāks), kad masu pasākumā tu varēsi justies puslīdz droši, ja nesadomāsi iegādāties kādas šaibas no nupat sastapta čigānu drauga, ansis būs pirmais reperis, uz kura koncertu savā dzīvē būšu aizgājis apzināti, nevis nejauši ieraudzījis uz skatuves kādā festivālā.
Pirmais iespaids bija tāds, ka nenoklausījos pat tās 35 sekundes, pēc kurām padevās Normis:
ansis jauno albumu izturēju ~35 sekundes.
— N.R. (@normis) October 30, 2020
Katram savs, I guess.
Iemesli divi: pirmkārt, sapratu, ka saturs pārāk intensīvs, lai to varētu sakarīgi uztvert apvienojumā ar strādāšanu; otrkārt, anša balss šķita kaitinoša, kā tādam rajona hobitam. Noliku malā un atkārtoti pievērsos vakarā, kad devos ārā skriet. Tā, savukārt, ir teicama aktivitāte, kuras laikā vari būt pilnīgi klātesošs muzikālajam saturam, lai varētu spriest, kā tad tur ir ar baudāmo saturu. Un te nu secinājums - tā manta ir spēcīga! Kad esi mazliet apradis, tu saproti, ka anša tekstus nemaz ar citu balsi apveltīts MC repot nevar, forma un saturs perfekti saskan. Un, ja tev, pavirši šajā ierakstā iemetot ausi, radies iespaids, ka ansis repo par to, cik viņš ir kruts (kas, ja kas, mēdz būt viena no kaitinošākajām iezīmēm arī amerikāņu repa mākslinieku vidū), tad jāsaka - tu esi dziesmā saklausījis tikai kreklus. Tad jau var teikt, ka arī Kendrika Lamara "Be Humble" ir tīrā fleksošana. ansis ar vārdiem rīkojas tik veikli, ka rodas sajūta - literātu ģimenē, no kuras viņš nācis, ansi var mierīgi uzskatīt par kārtējo savējo, šajā gadījumā - ielu dzejnieku.
Lieki teikt, ka man anša stāsts ir zināms tik vien kā no šī viena albuma plus intervija jaunākajā Ir numurā, bet jāsaka - albums ļoti labi ataino to, kā un kāpēc ansis ir izveidojies tāds, kāds viņš ir, un tā nudien nav fleksošana, vēstīt par to, kā slēpi penālī naudu no gopņikiem un biji laimīgs, ka tev nebija mobilā telefona, kura dēļ var kārtīgi var dabūt par seju. Kā arī frāzes par to, ka tagad, kad sasniegts ir daudz, tevi aicina uz ballītēm, tu atbildi, ka ieskriesi uz glāzi vīna un tad stāvi viens un jūties neērti. Vai ka nezini, vai bez repa tev jebkad būtu bijusi draudzene. Un tāda satura, kurš ir daudz vairāk kā tikai ārišķības, "Lielā mākslā" ir pārpārēm. Turklāt - katrs skaņdarbs ir citāds. Ja man kā klausītājam, kas tradicionāli dzīvo roka paradigmā, reps allaž ir šķitis kaut kas šaušalīgi vienmuļš un primitīvos bītos balstīts, te man nākas mazliet atsēsties. Intervijā ansis arī pats saka - šobrīd par repu var teikt, ka viss ir reps, un tad nav arī brīnums, ka reps anša gadījumā ir gan ballīšu gabals "Bimini" (kas gan, kā jau raksturīgs ansim, nav tikai ballīšu gabals), gan "Tā nav liela māksla", kurā līdzvērtīgs partneris ansim ir ģitāras virtuozs Gints Smukais. Un, sasodīts, cik kruta ir repa miniopera, ja to tā var nosaukt, "Skatuves gaismās"!
Sausais atlikums: kad pienāks tas brīnumainais laiks (un es tomēr ceru, ka tāds patiešām kādreiz atkal pienāks), kad masu pasākumā tu varēsi justies puslīdz droši, ja nesadomāsi iegādāties kādas šaibas no nupat sastapta čigānu drauga, ansis būs pirmais reperis, uz kura koncertu savā dzīvē būšu aizgājis apzināti, nevis nejauši ieraudzījis uz skatuves kādā festivālā.
2020-11-01
comments powered by Disqus