Kazhes pierakstu burtnīca

Ja nemaldos, ikvienu savu apskatu par kādu mūziklu es sāku ar vārdiem, ka principā es neesmu mūziklu cienītājs. Tāpēc arī šoreiz sekošu šim principam un teikšu: tā kā teorijā mūzikli man nešķiet īpaši simpātiski, šī 8 oskariem nominētā filma man radīja zināmas bažas par to, vai tā spēs mani īpaši ieintriģēt. Attiecībā uz tām neskaitāmajām nominācijām gan būtu vērts piebilst, ka trīs no tām ir vienā kategorijā - par labāko dziesmu un arī no pārējām vairākas ir mani ne īpaši interesējošās kategorijās, bet tomēr 8 nominācijas ir un paliek 8 nominācijas.

Grāmatu un filmu varoņiem ir kāds izcils pluss pār reāliem cilvēkiem: viņi nenoveco. Protams, lasot vienu un to pašu grāmatu dažādos savas dzīves posmos, tu tās varoņus redzēsi citādāk, un tomēr viņi paliks nemainīgi jauni vai veci, kādus nu viņus autors ir radījis. Šī filma tikām mēģina tev kādu varoni attēlot galīgi ne tādā veidā, kā tu viņu esi pieradis redzēt. Slavenais izcilais detektīvs Šerloks Holmss te ir vīrs stipri gados, kuram ne tikai ir čupā teju visi iekšējie orgāni, bet arī prāts vaira nav tāds kā senās dienās. Līdz ar to galīgi nav brīnumaini, ka Holmsa "pēdējā lieta" šai filmā ir tikai mēģinājums pamodināt atmiņas par šo pašu "pēdējo lietu", saprast, ko tieši tajā izcilais detektīvs bija nolaidis greizi.