Kazhes pierakstu burtnīca

Šo filmu skatījāmies pie Normja un Noras, turklāt tā bija pirmā filma, ko Liene un es skatījāmies viņu jaunajā dzīvoklī (ja neskaita Normja filmējumus, kurus tomēr faktoīdā neiekļaušu). Neiespējamās misijas galvenā priekšrocība ir tāda, ka tā ir filma, ko var labi skatīties kompānijā - šāda stila grāvējgabali neprasa šausmīgu koncentrāciju uz sižetu, klusumu un nopietnību no auditorijas puses un tā tālāk. Toma Krūza varonis Ethan Hunt cīnās ar Filipu Sīmoru Hofmanu, kas sagribējis iegūt kaut kādu mistisku "The rabbit`s foot" un šādā nolūkā savācis Krūza čiksi. Palīdz Krūzam politkorekta kompānija no vienas aziātu beibes, melnā tipa un brita Džonatana Raisa Maiersa (Aleksandra bojfriends un Matchpoint). Laikam neko vairāk par šo filmu teikt nav iespējams, komentēt specefektus ir bezjēdzīgi, nekā īpaši cita nav.

Nu jau esam noskatījušies trešo Lost sezonu un šī bija pirmā, kuru nācās skatīties "kā visiem" - proti, vienu sēriju nedēļā. Kā izrādījās, arī šādā formātā sekot seriālam īpašas problēmas nerada, lai gan, protams, atmiņas par to, kas noticis agrākās epizodēs, tik svaigas vairs nav.

Tas beidzot ir noticis - seriāls "Lost" ir noslēdzies, tam apakšā var pavilkt lielu svītru un padomāt - ko īsti šis seriāls ir man kā skatītājam devis vai nedevis. Tā kā rakstu par to tikai vienu dienu pēc pēdējās sērijas iznākšanas, jābūt īpaši uzmanīgam ar spoilēšanu, lai kādam nesabojātu seriāla epiloga skatīšanas prieku. Lai arī centīšos pārāk daudz neatklāt, drošības labad tev rekomendēju šo tekstu lasīt tikai pēc pēdējās sērijas noskatīšanās un nevis pirms tās.