Kazhes pierakstu burtnīca

Saulgriežu vakarā sagadījās būt Ģertrūdes ielas teātrī un otro reizi vienas nedēļas laikā skatīt dzīvajā uzstājamies neofolk ansambli "Ēnu kaleidoskops".
Salīdzinoši ar koncertu Depo, šis priekšnesums bija ievērojami kvalitatīvāks - grupas dalībnieku savstarpējās sarunas nebija dzirdamas un visu laiku šķita, ka ansamblis zina, ko tas spēlēs kā nākamo dziesmu, kas radīja daudz lielāku koncerta un mazāku mēģinājuma sajūtu. Arī vispār ĒK mūzika daudz labāk iederējās ĢIT vidē nekā "Depo" skarbajā pagrabā. Un šoreiz līdz ar to man pat nebija iebildumu pret to, ka koncerts bija sēdošajā formātā, kas parasti man sevišķi neiet pie sirds. Tāpat pie plusiem varu pieskaitīt to, ka šajā reizē jau vairākas ĒK dziesmas man bija zināmas (tādas kā "Egle, zalkšu karaliene", "Vella trubadūrs", "Ziloņkaula birzī"), kas koncertos parasti ir laba padarīšana. Tas patiešām bija visnotaļ feini.
Pēc "ĒK" uzstājās grupa "Claustrum", kuru arī biju drusku pirms koncerta paklausījies. Tās dalībnieki savulaik bija uzstājušies kā t.u.m.s.a., bet mūsdienu viņu izpildījums ir vēl elektroniskāks un mazāk jūtama savulaik raksturīgā līdzība ar "Jumpravu". Šajā brīdī man droši vien vajadzētu izsaukties kaut ko par Kreisā Krasta pārsvaru, jo "Claustrum" ir ansamblis no pareizās Daugavas puses, bet - cik nu var to darīt. Parasti es kaut ko šādu nemēdzu klausīties, bet šī konkrētā uzstāšanās bija patiešām interesanta un atšķirībā no iepriekš dzirdētā "Klusināts" man pat patika, nevis radīja neizpratnes sajūtu. "Claustrum" uzspēlēja pāris skaņdarbus arī no saviem citiem projektiem, ieskaitot Tumsu, kas bija itin feini. Īsi sakot - koncerts man ļoti patika, un gadījumā, ja tas būs bijis pēdējais šogad apmeklētais koncerts, gada noslēgums būs padevies labs.