Helsinku Sauna (2012)
Infogram pastāvēšanas pirmsākumos piedalījāmies programmā jaunuzņēmumiem ar nosaukumu "Startup Sauna". Prognozējami šāds pasākums notika Somijā, kur pavadīju aptuveni mēnesi savas dzīves.
Interesanti bija dzīves apstākļi - ļoti budžetīgā viesnīcā praktiski bez personāla (arī istabiņu uzkopšana bija pašu viesu ziņā). Istabu dalījām ar diviem čaļiem no Polijas, kuriem tobrīd bija startaps ar nosaukumu EduKoala - izglītojoša spēle valodas apguvei, kura atbilstoši manai izpratnei perfekti saskanēja ar to, kā es redzu izglītojošas spēles - neko jēdzīgu iemācīties tu nevari, bet vismaz spēlēt nav interesanti. Sākotnēji mums bija paveicies, ka bijām iedalīti istabā invalīdiem, līdz ar to telpa bija diezgan plaša (mīnuss bija tāds, ka mani istabas biedri pāris reizes, paraujot nepareizu striķi vannas istabā, izsauca glābšanas dienestu). Taču pēc pāris nedēļām mūs uz nakti vai divām palūdza viesnīcu atstāt (kaut kādu tur veicamu darbu dēļ), bet atgriežoties tikām iedalīti šaurākā istabā. Tā kā tās pāris prombūtnes naktis biju pavadījis, skvatojot Aalto universitātes ēkā (kur notika pati Startup Sauna), izlēmu šo praksi turpināt, jo pretējā gadījumā man būtu nācies gulēt zem galda.
Patiesībā variants mitināties vienam (lai arī ne gluži legāli) man labi gāja pie sirds, jo istabā četratā bija gan problēmas ar gaisa trūkumu (logus tur vaļā atvērt nebija iespējams), gan diennakts režīmu dēļ - Uldis sasodīti vēlu gāja gulēt, es sasodīti agri cēlos, un vakaros Uldim patika turēt ieslēgtu lielo gaismu laikā, kad es jau gulēju. Interesanti, ka man atmiņā palicis, ka šajā pasākumā man ar Uldi nācās dalīt divguļamo gultu, bet pieraksti liecina pretējo - vienā gultā gulēja poļi, mums bija saliekamās gultas.
Tikām par nakšņošanu Universitātē - tur specifika bija tāda, ka legāli šajās telpās gulēt nedrīkstēja, un apkārt klaiņoja naktssargs. Bet bija specifika - mums bija atļauts tur arī nakts stundās strādāt, tikai gulēt nedrīkstēja. Neatceros, kur un kā man šo izstāstīja, bet sekoju principam, ka blakus guļvietai turēju laptopu, kuru nepieciešamības gadījumā varētu atvērt un teikt - es neguļu, es programmēju. Tiesa, reāli šāda situācija ne reizes man neatgadījās, bet naktssarga soļus patiešām bieži tiku dzirdējis. Jā, un pēc pāris tur pavadītajām naktīm biju uzgājis lielisku telpu, kurā gulēt - noliktavu, kurā glabājās saliekamās gultas (vai arī tikai to matrači, droši neatceros). Ne tur apsargam bija interese nākt, ne man bija jārūpējas par guļvietas iekārtošanu. Tagad, vairāk kā desmit gadus vēlāk uz šo atskatoties, man tāpat šķiet - lai arī stipri dīvaina, bet šī bija stilīga pieredze.
Par pašas "Startup Saunas" praktisko pusi: šis pasākums bija foršs ar to, ka mums apmaksāja gan ceļu, gan dzīvošanu Helsinkos, kā arī bija kaut kāds finansējums sabiedriskajam transportam, kuru izmantoju, lai nopirktu aprakstos piesaukto velosipēdu. Ēšana gan bija pašu ziņā (neskaitot epizodiskas ēdienreizes Aalto universitātē, bet tādu patiešām nebija daudz). Mans uzturs lielākoties bija askētisks - rīsi, dārzeņi, reizēm kādi pusfabrikāti. Poļi par mani ņirgājās, ka es pārāk daudz ēdot kartupeļus, kamēr paši katru dienu štopēja iekšā makaronus. Vispār poļi bija jautrīši - pašā "Saunā" bija pieejama arī īsta sauna, par kuru šie bija padzirdējuši, ka labs veids, kā viegli apreibt, esot uzliet uz saunas akmeņiem šņabi. Taču tāda viņiem nebija, tāpēc viņi uzlēja sidru, kas visu sadūmoja un rezultātā ieradās ugunsdzēsēji.
No uzņēmuma attīstīšanas viedokļa kaut kāda vērtība Saunai noteikti bija, lai gan lielākais uzsvars tur bija uz tēmu, kas manā izpratnē nav tik prioritāra - proti, pareizai pitčošanai jeb idejas prezentēšanai. Tā lieta nenoliedzami ir būtiska, bet svarīgāk tomēr ir tas, ko tieši jūs darāt un kāpēc jūs darāt. No citām komandām, kas piedalījās programmā, spilgtākais noteikti bija čalis ar komandu no Lietuvas (pats viņš bija no Francijas), kurš jau pirmajā dienā paziņoja, ka viņa komandas sauklis ir "Shut up and deliver". Tiesa, šo dažu nedēļu laikā visa komanda viņu pameta, līdz ar to varēja secināt, ka šī filozofija viņa gadījumā darbojās ne pārmērīgi izcili.
Vēl Somija palika atmiņā ar to, cik nopietni vietējie jaunieši pieiet alkohola patēriņam - katrā rītā pēc jebkuriem svētkiem tukšās taras daudzumi uz ielām ir grandiozi, cik ļoti tur viss ir slēgts svētku dienās. Patrāpījos tur būt gan Mātes dienā, gan Vasarsvētkos - datumos, kas pie mums ir gluži parastas svētdienas, tikām Helsinkos šādos datumos gandrīz neviens un nekas nestrādā.
Tajā laikā biju apņēmies pievērsties skriešanai, bet tagad, to atceroties, smiekli nāk. Mans standarta maršruts no rīta bija ap pusotru kilometru, kas šķita normāla skriešanas distance. Pusotrs kilometrs, Karl!
Brīvdienās braukāju apkārt ar velosipēdu (kad nekodēju). Noteikti būtu varējis vairāk socializēties ar Uldi un Alisi, bet tā laika Raimonds šādi neuzvedās. Vai tas bija labi vai slikti, nevaru teikt, tā tas vienkārši bija.