Šķērsiela
Kā rūdītam pārdaugavietim, man būtu jākaunās, ka līdz pat 30 gadu vecumam nebiju noskatījies "Šķērsielu". Kā nekā, dzīvoju netālu, reizēm gadās tur pat braukt cauri, bet vienīgo Latvijas filmu, kas ieguvusi Eiropas Kinoakadēmijas balvu, redzējis nebiju. Fui, fui, fui man!
Pēc idejas jau nekā sevišķi sarežģīta šajā filmā nav - atainoti kādas nomaļas Rīgas ieliņas iedzīvotāju, viņu ikdiena un pagātnes stāsti, un tas viss - pamazām sākošās Atmodas apstākļos. Šķērsiela nekādi nebija visu tā laika notikumu epicentrā, taču atspoguļoties tie notikumi atspoguļojās gan.
Varoņi ir dažādi, jo astoņdesmito gadu beigas jau bija tas laiks, kad sākās arvien vairāk sabiedrības noslāņošanās, parādījās pirmie uzņēmēji un izteiktāki neveiksminieki kā iepriekš. Tā filmas varoņu vidū ir jaunais akmeņkalšanas uzņēmējs Aldis, vientuļā jaunā māmiņa Daiga, ar cerebrālo trieku slimais Toļiks, skarbā Osiene, izbijis donžuāns mārrutku tirgotājs Pēteris, elegantais taksists Jūlis (vienīgais filmas varonis ar stilu, nevis tipisks 80.gadu laikmeta pārstāvis), ne gluži riktīgais Osis un citi. Diez vai filma būtu varējusi tapt, ja vien Tālivaldis Margevičs - filmas scenārists un idejas autors - pats nebūtu ilggadīgs Šķērsielas iedzīvotājs, kuram cilvēki uzticējās gana, lai ielaistu viņu un kameru savā dzīvē. Pozitīvi, protams, ka filmas panākumu rezultātā arī tās varoņi bija kaut kādā mērā ieguvēji, jo ne vienam vien no viņiem šī filma palīdzēja kādā no grūtajiem brīžiem (domājams, atšķirībā no "Vai viegli būt jaunam", kuras varoņi varbūt izpelnījās žēlumu, bet diez vai ko vairāk). Vispār jau man šķiet, ka Podnieka raksturportretu lente bija daudz spēcīgāka par "Šķērsielu" ar tajā parādītajām varoņu pretrunām un atsvešinātību. Vienlaikus "Šķērsiela" droši vien ir tīrāka dokumentālā lente - tās varoņi tiek rādīti mijiedarbībā, ikdienā, bez jebkāda uzmācīga sociālā vēstījuma, ja nu vienīgi reliģiskās tēmas saistībā ar Aldi varbūt ir drusku par daudz. Un man filma noteikti šķita gana interesanta, lai gribētos noskatīties arī otro (Jaunie laiki Šķērsielā) un trešo (Kapitālisms Šķērsielā) tās daļu.
Pēc idejas jau nekā sevišķi sarežģīta šajā filmā nav - atainoti kādas nomaļas Rīgas ieliņas iedzīvotāju, viņu ikdiena un pagātnes stāsti, un tas viss - pamazām sākošās Atmodas apstākļos. Šķērsiela nekādi nebija visu tā laika notikumu epicentrā, taču atspoguļoties tie notikumi atspoguļojās gan.
Varoņi ir dažādi, jo astoņdesmito gadu beigas jau bija tas laiks, kad sākās arvien vairāk sabiedrības noslāņošanās, parādījās pirmie uzņēmēji un izteiktāki neveiksminieki kā iepriekš. Tā filmas varoņu vidū ir jaunais akmeņkalšanas uzņēmējs Aldis, vientuļā jaunā māmiņa Daiga, ar cerebrālo trieku slimais Toļiks, skarbā Osiene, izbijis donžuāns mārrutku tirgotājs Pēteris, elegantais taksists Jūlis (vienīgais filmas varonis ar stilu, nevis tipisks 80.gadu laikmeta pārstāvis), ne gluži riktīgais Osis un citi. Diez vai filma būtu varējusi tapt, ja vien Tālivaldis Margevičs - filmas scenārists un idejas autors - pats nebūtu ilggadīgs Šķērsielas iedzīvotājs, kuram cilvēki uzticējās gana, lai ielaistu viņu un kameru savā dzīvē. Pozitīvi, protams, ka filmas panākumu rezultātā arī tās varoņi bija kaut kādā mērā ieguvēji, jo ne vienam vien no viņiem šī filma palīdzēja kādā no grūtajiem brīžiem (domājams, atšķirībā no "Vai viegli būt jaunam", kuras varoņi varbūt izpelnījās žēlumu, bet diez vai ko vairāk). Vispār jau man šķiet, ka Podnieka raksturportretu lente bija daudz spēcīgāka par "Šķērsielu" ar tajā parādītajām varoņu pretrunām un atsvešinātību. Vienlaikus "Šķērsiela" droši vien ir tīrāka dokumentālā lente - tās varoņi tiek rādīti mijiedarbībā, ikdienā, bez jebkāda uzmācīga sociālā vēstījuma, ja nu vienīgi reliģiskās tēmas saistībā ar Aldi varbūt ir drusku par daudz. Un man filma noteikti šķita gana interesanta, lai gribētos noskatīties arī otro (Jaunie laiki Šķērsielā) un trešo (Kapitālisms Šķērsielā) tās daļu.
2014-09-16
comments powered by Disqus