16. Jelgavas aizsargu pulka sporta kluba komanda Zemgales meistarībā iesaistījās 1932. gadā, dažus pirmos gadus tā nebija pat Jelgavas mērogā viena no ievērojamākajām vienībām, taču pēc tam, kad 1936. gadā Jelgavas Latvju Jaunatne izcīnīja tiesības spēlēt Virslīgā, notika Jelgavas labāko sportistu apvienošana zem 16. JAPSK karoga un ar šādu nosaukumu komanda startēja Virslīgā. Aizsargu organizācija nodrošināja nepieciešamo finansiālo atbalstu, lai jelgavnieki varētu spēlēt Virslīgā, komandai par treneri piesaistīja Kārli Upenieku, un jelgavnieki varēja sacensties ar valsts labākajām komandām.
1937. gadā notika sezonas pāreja uz formātu rudens - pavasaris, līdz ar to vispirms 16. JAPSK bija jāspēlē pavasarī aizsāktajā Latvijas kausa turnīrā, kur jelgavnieki pārspēja Gostiņu LKVB, Liepājas Makkabi un Rīgas LSB, sasniedzot turnīra ceturtdaļfinālu, kurā nācās atzīt V. Ķuzes pārākumu.
Debija Virslīgā jelgavniekiem padevās smaga. LFS atzina Jelgavas laukumu par nepiemērotu Virslīgai, pirmās sešas spēles nācās aizvadīt izbraukumā un tikai pret RFK viņi varēja spēli aizvadīt savā laukumā, rezultātā pirmo riņķi 16. JAPSK pabeidza ar 7 zaudējumiem 7 spēlēs un graujošu vārtu attiecību 10:45. Arī otrajā riņķi jelgavnieki pie punktem netika, lai arī dažās spēlēs izdevās parādīt labāku sniegumu. Tomēr vietu Virslīgā jelgavniekiem izdevās saglabāt, jo Ķuzes komanda savu dalību atsauca pēc Virslīgas pirmā riņķa noslēguma.
Otrajā gadā Virslīgā 16. JAPSK vairs nebija tik bezcerīga komanda, tai izdevās izcīnīt divas uzvaras un trīs reizes spēlēt neizšķirti, atņemot punktus grandiem ASK un RFK, tomēr tas neglāba jelgavniekus no dalītas pēdējās vietas. Lai noskaidrotu, kurai komandai būs jāatstāj Virslīga, notika papildturnīrs ar 16. JAPSK, Hakoah un US līdzdalību, kurā jelgavnieki zaudēja abiem konkurentiem, tādējādi atvadoties no labāko sabedrības.
Divu sezonu gaitā, ko 16. JAPSK aizvadīja Virslīgā, tās vārtu guvēji bija: V. Freimanis (6), Leonhards Kalsons (5), Lantrēvics (3), A. Dombrovskis (3), A. Bārs (2), J. Grablovskis (2), E. Slaveiks (2), A. Anūzis (1), J. Jefimovs (1), N. Dreifūss (1), Arnolds Veilands (1), Eglītis (1), vienu reizi pretinieki ieraidīja bumbu savos vārtos.
1939. gada rudenī 16. JAPSK kļuva par Zemgales meistarsacīkšu Jelgavas apakšgrupas uzvarētāju, tālākas komandas gaitas izbeidza Latvijas okupācija.
| Spēlētājs | Gadi komandā |
|---|---|
| K. Hofmanis | 1932–1933 |
| Leonhards Kalsons | 1937–1940 |
| Lantrēvics | 1937–1939 |
| R. Abramovičs | 1937–1940 |
| Normunds Dreifuss | 1937–1940 |
| A. Dombrovskis | 1937–1940 |
| Uršte | 1937–1938 |
| E. Majors | 1937–1939 |
| E. Slaveiks | 1937–1940 |
| Juris Jefimovs | 1937–1939 |
| Ed. Grīnfelds | 1937–1938 |
| Arnolds Bārs | 1937–1940 |
| Vladimirs Bite | 1937–1940 |
| Alberts Veilands | 1937–1939 |
| Arnolds Veilands | 1937–1939 |
| Jānis Elmārs Upermanis | 1937–1938 |
| E. Krauze | 1937–1938 |
| Arvīds Anuzis | 1937 |
| J. Grablovskis | 1937–1940 |
| V. Freimanis | 1937–1939 |
| Amtmanis | 1937–1938 |
| A. Liepkalns | 1938–1940 |
| Eglītis | 1938–1939 |
| Vadzis | 1938–1939 |
| Ozoliņš | 1938–1939 |
| Ziņģis | 1938–1939 |
| Viļumsons | 1938–1939 |
| A. Feldmanis | 1938–1939 |
| V. Heniņš | 1938–1939 |
| V. Grīslis | 1938–1940 |