Kārlis Upenieks

Futbolists, treneris. Kārlis Upenieks (iesauka: Čarlis) bija ievērojamākais treneris neatkarīgās Latvijas futbolā, faktiski - vienīgais pilntiesīgais futbola treneris - profesionālis. Futbolista gaitas uzsāka JKS zēnu komandās, bet trīsdesmito gadu sākumā jau spēlēja JKS pirmajā komandā. Nākamais solis bija tipisks tā laika futbolistiem - 1933. gadā Upenieks pievienojās Rīgas futbola flagmanim RFK. Titulētajā komandā par stabilu pamatsastāva vīru Upenieks kļuva 1935. gadā, kopumā RFK rindās ieguva trīs Latvijas meistara titulus (1934, 1935, 1940) un divreiz triumfēja Latvijas kausā (1937, 1939). Latvijas izlasē aizvadīja vienu spēli 1935. gadā. Līdz pat 1939./1940. gada sezonas pirmā riņķa noslēgumam - stabils RFK pamatsastāva spēlētājs. Līdzās spēlētāja karjerai jau ļoti agri Upenieku ieinteresēja futbola trenera amats un sporta teorētiskā puse. 1936. gadā Latvijas futbola savienība izvēlējās nepilnus 22 gadus veco Upenieku par jaunatnes līgu futbolistu treneri un nosūtīja uz Vīni apgūt trenera amatu no tā laika Eiropas profesionāļiem. Summāri viņš Vīnē skolojās 6 mēnešus un daudz tur apgūto zināšanu pielietoja praksē arī pēc atgriešanās Latvijā.

Atbilstoši tā laika praksei, Upenieks vienlaikus bija treneris daudzām un dažādām komandām, bet visvairāk viņu saistīja darbs ar jauniešiem un viņa ambīcija bija JKS izveidot par Latvijas jauniešu izlases bāzes komandu, kā treneris viņš JKS (tobrīd jau pārdēvētu par JKB un vēlāk par RAFS-1) aizveda līdz uzvarai 1939./1940. gada Rīgas pirmās līgas turnīrā, kam būtu jāļauj šai komandai atgriezties Virslīgā, ja vien Virslīga turpinātu pastāvēt. Pirmais Latvijā ieviesa shēmu, komandai spēlējot ar trīs aizsargiem, tāpat vēlāk praktizēja 4-3-3 ar četriem aizsargiem līnijā (pirms viņa inovācijām visas Latvijas futbola komandas piekopa shēmu 2-3-5). Kad 1939. gada rudenī atbrīvojās Latvijas pieaugušo izlases trenera amats, Latvijas Futbola savienība izdarīja izvēli par labu Upeniekam kā jaunajam izlases trenerim, kas lika viņam pārtraukt savas aktīvās futbolista gaitas. Sevišķi daudz iespēju parādīt savas iestrādes viņam gan nebija - vispirms 1940. gada pavasarī Upenieks smagi saslima, bet tad nāca Latvijas okupācija un faktiski ar viņu kā treneri Latvija aizvadīja tikai vienu valstsvienības spēli - 1940. gada jūlijā pret Igauniju. Izlases treneris gan viņš palika arī pirmajā padomju okupācijas gadā, taču tā vairs nebija neatkarīgās Latvijas izlase.

Vācu laikā Kārlis Upenieks kļuva par galveno iniciatoru "Daugaviešu" komandas izveidei, aizveidot šo komandu līdz uzvarai Rīgas čempionātā 1942. gadā, komanda faktiski bija izveidota uz bijušā JKB bāzes, taču JKS jeb amerikāņu YMCA zīmols diez vai būtu pieņemams vācu okupācijas varai. Jāatzīst gan, ka turpinājumā Daugaviešiem vairs tik labu panākumu nebija, ko cita starpā veicināja divu vadošo komandas spēlētāju - Alfona Jēgera un Andreja Bergmaņa apcietināšana.

Biogrāfija

Dzimis Rīgā galdnieka Jēkaba Upenieka (1893-1942) un viņa sievas šuvējas Līnas Marijas Otīlijas (1893-1930, meitas uzvārds Lībeka) ģimenē, kristīts Rīgas Mārtiņa draudzē. Mācījās Rīgas 8. pamatskolā, vēlāk vakara vidusskolā līdztekus mācekļa darbam. Iespējams, trūcīgie materiālie apstākļi, kuros Upeniekam daudz bija nācies dzīvot, vēlāk daļēji kļuva par iemeslu viņa pāragrajai nāvei. Labi pārzināja valodas: līdzās latviešu valodai runāja krievu, vācu, angļu valodās, mazākā līmenī arī franču un spāņu, kas bija pluss viņa iespējai mācīties par futbola treneri ārzemēs.

Lai arī Upenieks arī Baigajā gadā bija Latvijas (faktiski - LPSR) futbola izlases un Dinamo treneris, viņš bija izsūtāmo sarakstos 1941. gada 14. jūnijā un jau atradās vagona Torņakalna stacijā, kur viņam izdevās sazināties ar tur darba pienākumus veicošo futbola tiesnesi Arvīdu Pukinski, kurš, savukārt, par Upenieka apcietināšanu informēja augstā padomju sistēmā amatā esošo Sergeju Maģeru, kurš savu bijušo komandas biedru no izsūtīšanas izglāba. No izsūtījuma netika paglābts Kārļa Upenieka tēvs Jēkabs, kurš 1942. gadā mira nometnē Krasnojaskas rajonā. 1944. gada vasarā Upenieks iestājās (vai tika iesaukts leģionā). Frontē saslima ar vidusauss iekaisumu, tika veiktas divas nesekmīgas operācijas, kas komplektā ar smagu plaušu karsoni mēnesi pirms 2. Pasaules kara beigām izbeidza Kārļa Upenieka mūžu.

Izmantotie avoti

• Kārļa Upenieka dzimšanas apliecība, LVVA 2996-19-2138
• Kārļa Upenieka iekšzemes pase, LVVA 2996-19-2136
• Jēkaba Upenieka iekšzemes pase, LVVA 2996-19-2124
• Brīvā zeme, 1932-10-28. Futbolisti jau staigā (pāreja uz RFK)
• Andris Zeļenkovs. Latvijas sporta vēsture: 25 gadu vecumā Latvijas futbola izlases treneris un autoritāte
• Laiks 1955-05-07. Kārļa Upenieka piemiņai