Latvijas Universitātes akadēmiskā sporta biedrība

LUASB bija iecerēta kā sporta klubs, kura paspārnē spēlētu daudzie studenti - sportisti, bet vismaz futbola kontekstā sevišķi veiksmīga tā darbība nebija. Rīgas meistarsacīkstēs tā piedalījās vien divas sezonas (1923. un 1924. gados), ar labiem rezultātiem neizcēlās, lai gan presē tika apgalvots, ka spēlētāji komandā ir labi, viņiem tikai trūkst nepieciešamās saspēles.

Pirmo spēli tā aizvadīja 1923.gada pavasarī pret SSS futbolistiem, izcīnot uzvaru ar 3-1, par labākajiem studentu spēlētājiem šajā spēlē tika dēvēti aizsargi Libmanis un Bullīts, centra pussargs Landorfs un puskreisais uzbrucējs Kugrēns.

1924.gadā LUASB ieņēma dalītu pēdējo vietu Rīgas meistarsacīkšu B klasē un tai bija jāaizvada pārspēle pret Marsa futbolistiem, lai izvairītos no riska pāriet līmeni zemāk. Šo spēli LUASB futbolisti uzvarēja komfortabli ar 3-1, ko prese raksturoja kā prognozējamu iznākumu, jo iepriekšējā savstarpējā spēlē studenti bija sagrāvuši Marsa komandu ar 6-0. Komandas sastāvs 1924.gada rudenī: Dzērvītis, Dance, Lende, Bošs, Libmanis, E.Kalniņš, Irbe, Auziņš, A.Kalniņš, Bone, Olte (komandas kapteinis), komandas vadītājs Zirnis.

Lielākās neskaidrības, kas attiecas uz studentu futbolistiem divdesmito gadu pusē, saistās ar to, ka dažādās pārbaudes spēlēs LUASB krāsas aizstāvēja arī vairāki ļoti labi zināmi futbolisti, tādi kā Arvīds Bārda, Rūdolfs Bārda, Pauls Sokolovs un Kārlis Bone, taču līgas sacensībās komandā drīkstēja spēlēt tikai tie futbolisti, kas jau nebija citu klubu biedri (un optimālajā LUASB sastāvā vairums spēlētāju būt Rīgas futbola kluba biedri). 1925.gada pavasarī vēl šķita, ka LUASB turpinās sspēlēt Rīgas meistarībā, taču visai ātri komanda no apvāršņa pazuda. Turpmākajos gados dažādos veidos Lu sastādītā komanda turpināja pastāvēt, bet sava "personīgā" futbola komanda studentiem parādījās vien līdz ar Universitātes Sporta izveidošanu, kurā 1929.gadā iekļāvās arī LUASB.