Aleksejs Auziņš

Spēlēja pussarga pozīcijā, lielākoties kreisajā flangā, izslavēts kā tehnisks un enerģisks spēlētājs. Pirmais pārstāvētais futbola klubs - Amatieris, kur gan reti spēlēja pirmās komandas sastāvā. Nozīmīgākais karjeras posms - kā Rīgas Vanderera futbolistam, kurā ilgus gadus bija komandas pamatsastāva spēlētājs. Kā RV futbolists divas reizes izcīnīja otro vietu Latvijas Virslīgā (1932, 1934), tāpat divas reizes uzvarēja Latvijas kausa izcīņā (1936, 1938). Latvijas izlasē aizvadīja 7 spēles 1935. gadā. Bija futbolista karjeru pārtraucis pēc 1938./1939. gada sezonas, taču atkal laukumā atgriezās 2. pasaules kara laikā, vācu okupācijas gados. Bija Lokomotīves futbola komandas treneris (1956-1959) laikā, kad šī komanda spēlēja LPSR augstākajā līgā.

Citos sporta veidos

Daudzpusīgs sportists. Vislabāk zināms kā hokejists, Latvijas izlases uzbrucējs, aizvadījis 10 oficiālas valstsacīkstes, 1936. gada Ziemas olimpisko spēļu dalībnieks. Hokejā pārstāvēja LSB (1931-1933) un US (1933-1940). US sastāvā - divkārtējs Latvijas meistars hokejā (1937, 1940). 1942. gadā - okupētās Latvijas hokeja čempionāta uzvarētājs. Pēc Otrā pasaules kara spēlēja Rīgas Daugavas hokejas komandā, kā arī LPSR čempionātā Lokomotīves rindās spēlējošais treneris, vēlāk - jauniešu hokeja treneris. Spēlēja bendiju RV un LSB komandās, ar LSB - Latvijas bendija čempions. Tāpat spēlēja basketbolu un volejbolu.

Biogrāfija

Pilnā vārdā Aleksejs Kārlis Auziņš. Dzimis uzņēmēja, namīpašnieka un veikalnieka Jāņa Auziņa un viņa sievas Helēnas ģimenē. Pirmā pasaules kara laikā ar ģimeni bēgļu gaitās Igaunijā un Petrogradas apkaimē, pēc kara atgriezās Latvijā. Mācījies Rīgas 23. pamatskolā. 30. gados strādāja veikalā Pleskodālē, Rīgā,. Nacistu okupācijas laikā iesaukts dienestā (Latviešu leģionā vai darba dienestā), izvests uz Vāciju, kur sagaidīja kara beigas. Pēc kara atgriezās Latvijā, apcietināts un ieslodzīts Sivtivkarā (tag. Komi Republikas Krievijas Federācijā), kur ierīkoja hokeja laukumu, organizēja hokeja un futbola sacīkstes. Pēc atgriešanās no ieslodzījuma strādāja par treneri Dzelzceļnieku sporta klubā un bija Lokomotīves stadiona (tag. Arkādija) direktors (1947-1980), daudz darba veltīja stadiona labiekārtošanai. Mūža nogalē dzīvoja Mārupē.

Izmantotie avoti

• Andris Zeļenkovs. Sākums. Latvijas hokeja izlase 1932-1940. 27 Media, Salaspils, 2017.
• Alekseja Auziņa iekšzemes pase. 2996-1-19743/a.
• Ainis Ulmanis. "Patiesībā bija tā. Futbols Latvijā", Lielupes izdevniecība, 2010