Arkādijs Pavlovs

Viens no labākajiem Latvijas futbolistiem divdesmitajos gados, dēvēts par visu laiku labāko Latvijas kreiso ārējo uzbrucēju, sportistu aprindās saukts iesaukā Arkaša.

Par futbolu sācis interesēties jau pamatskolas gados, bet nopietnāk ar to sāka nodarboties, mācoties Aleksandra ģimnāzijā, bija pastāvīgs skolas sastādītās komandas dalībnieks. 1. Pasaules kara laikā pārstāvējis Jekaterinoslavas komandas "Sirena" un "Orient".

Pēc atgriešanās Rīgā vispirms pārstāvēja Marsa komandu, bet pēc Amatiera darbības atsākšanas pievienojās tam. Spožākie Pavlova gadi tikām aizritēja kā RFK futbolistam, ilgstoši esot komandas kapteinim un līderim gan laukumā, gan ārpus tā. Piecas reizes RFK rindās kļuva par Latvijas meistaru (1924-26, 1930, 1931), divas reizes ieguva Rīgas kausu (1924, 1925). Latvijas izlasē debitēja 1924. gada Olimpiskajās spēlēs Parīzē ar zaudējumu mājiniekiem ar 0:7. Desmit gadu garumā bija Latvijas izlases spēlētājs, arī tajā kādu laiku bija komandas kapteinis. Divas reizes ieguva Baltijas kausu (1928, 1933). Pirmo vārtu guvējs Baltijas kausa vēsturē. Summāri Latvijas izlasē guva 9 vārtus 37 spēlēs. 1933. gadā apbalvots ar Latvijas futbola savienības Lielo nozīmi.

Sākot ar 1933. gadu bija saistīts ar krievu sporta biedrību Kružok, skaitījās komandas vadītājs (iespējams, ka pildīja trenera pienākumus). 1934. gadā kājas traumas dēļ RFK rindās gandrīz nespēlēja (vien rudenī piedalījās četru komandu turnīrā), bet 1935. gadā viņš pārgāja tobrīd pirmajā līgā spēlējušā Kružoka sastāvā. Ar katru nākamo gadu viņš Kružoka (vēlāk komandu pārdēvēja par RKSB) sastāvā spēlēja arvien retāk, bet savas pieredzes un autoritātes dēļ bija nozīmīgs tajā, ka Kružoks ieguva tiesības spēlēt Virslīgā. 1939./1940. gada sezonā RKSB sastāvā vairs nespēlēja. Pēc Latvijas okupācijas 1940. gada augustā iecelts Rīgas apgabala futbola savienības priekšsēdētāju.

Biogrāfija

Dzimis 1903. gadā Rīgā sīkpilsoņa Sergeja Pavlova (1863-1934) un viņa sievas Paulas (1872-?, meitas uzvārds Pivai) ģimenē. Tēvs 19. gadsimta beigās bija kļuvis par atraitni un pārcēlies no Harkivas uz Rīgu ar četriem maziem bērniem: Olgu, Annu, Nadeždu un Vjačeslavu. Rīgā S.Pavlovs apprecējies ar igaunieti Paulu Pivai, kura vēlāk adoptēja arī vīra bērnus no pirmās laulības.

Mācījies pamatskolā Raņķa dambī, vēlāk - Aleksandra ģimnāzijā. 1915. gadā Pavlovs ar vecākiem aizbrauca uz Ukrainu (Jekaterinoslavu, tag. Dņipro), kur gāja skolā un spēlēja futbolu. 1921. gadā atgriezās Rīgā, turpināja izglītību, 1924. gadā saņēma gatavības apliecību N.Bogojavļenskas privātajā krievu vidusskolā. 1925. - 1926. gg. izgāja obligāto kara dienestu Smagās artilērijas divizionā. 1928. gadā apprecējies ar Jevdokiju Reihmani (1903-?), 1929. gadā laulība šķirta. Atkārtoti apprecējies 1931. gadā ar Veru Popkovu (1909-1993), divus gadus vēlāk dzimis viņu dēls Oļegs (1933-1999).

No 1927. līdz 1940. gadam strādāja kompānijā "Shell" - sākotnēji par mehāniķa palīgu, pēc tam - par noliktavas vadītāju. Pēc Latvijas okupācijas strādāja Naftas pārvaldē. Pēc kara strādāja par treneri bērnu sporta skolā, bet mūža nogalē - kā grāmatvedis zvejnieku artelī "Carnikava". Apglabāts Torņakalna kapos.

Izmantotie avoti

• Arkādija Pavlova iekšzemes pases, LVVA 2996-15-5771, 2996-15-5776
• Sergeja Pavlova iekšzemes pase, LVVA 2996-15-5923
• Paulas Pavlovas iekšzemes pase, LVVA 2996-15-5947
• Arkādija Pavlova biogrāfija saitā Russkije.lv
• Stadions, nr. 60. Desmit gadi valsts vienībā