Sezonas | Klubs |
---|---|
1926-1928 | JKS |
1929-1934 | RFK |
1935 | 5. Rīgas APSK |
1936-1940 | RPDS |
Gadi | Spēles (vārti) |
---|---|
1929-1931 | 4 (1) |
Spēlētājs (uzbrucējs), tiesnesis. Spēlēt sāka JKS, taču pāris gadus uzspēlējis tās pirmajā komandā un kļuvis par Latvijas izlases kandidātu (bija tās rezervists 1928. gadā), pārgāja uz RFK un tur aizvadīja savas karjeras labākos gadus. Divkārtējs Latvijas meistars (1930, 1931), labākajā no sezonām (1931. gadā) atzīmējās ar 5 vārtu guvumiem Virslīgā. Nākamajos gados spēlēja arvien neregulārāk, turklāt 1934. gadā gandrīz visu sezonu izlaida darbā gūtās kājas traumas dēļ. Spēlēt turpināja zemākā līmenī - 5. Rīgas aizsargu pulka sporta klubā un Ielu dzelzceļnieku (tramvaju darbinieku) komandās, domājams, ka augstākā līmenī viņam liedza gūtās traumas sekas, ne velti trīsdesmito gadu otrajā pusē pat Rīgas 2. līgas līmenī Štauvers nebija sevišķs spīdeklis. Pēc 2. pasaules kara - Rīgas Spartaka treneris (1946-1949).
Latvijas izlasē aizvadīja četras spēles, pēdējā no tām - 1931. gada septembrī pret Igauniju - guva uzvaras vārtus ar 11 metru soda sitienu minūti pirms spēles beigām.
Divdesmito gadu sākumā - sporta biedrības "Marss" biedru kandidātu sarakstā. Bija labs galda tenisists, 1929. gadā piedalījās pasaules čempionātā, spēlējot dubultspēles pārī ar Arnoldu Ošiņu. Senioru grupā galda tenisu spēlēja vismaz līdz sešdesmito gadu vidum. Bija labs vieglatlēts, nodarbojās ar ātrslidošanu.
Dzimis Rīgā skārdnieka Jāņa Štauvera (1869-?) un viņa sievas Annas (1882-?, meitas uzvārds Strazdiņa) ģimenē. Trīsdesmitajos gados (no 1934. gada) strādāja kā tramvaja konduktors, 1934. gada novembrī darbā smagi savainoja kāju, tika ievietots slimnīcā. 1934. gadā apprecējies ar Annu Lapiņu (1911-?). Meita Rota Štauvere - galda tenisiste.
Apbedīts Ulbrokas kapos.
Dažādos avotos uzvārds pierakstīts kā Štauers, Štauvers, Stauers, Stauvers.