Eduards Freimanis

Pirmais Latvijas futbolists, kas spēlējis profesionālā klubā Anglijā. Talanta ziņā viens no labākajiem uzbrucējiem Latvijas futbola vēsturē, kuram nelaimējās, ka viņa sportiskās karjeras labākie gadi sakrita ar kara un pēckara laiku. Tehniskis futbolists, apveltīts ar precīzu un spēcīgu sitienu ar abām kājām, sitienus pa vārtiem bieži izdarīja no negaidītām pozīcijām.

Futbolu sāka spēlēt Liepājas Olimpijas jauniešu komandās trīsdesmito gadu sākumā. Olimpijas meistarkomandā Eduards Freimanis nostiprinājās 1937. gada pavasarī - vēl iepriekšējā gada rudenī viņš bija jauniešu komandas spēlētājs, kas lielajai komandai nebija pat tuvumā, bet dažus mēnešus vēlāk viņš bija neaizstājams pamatsastāva dalībnieks. Šīs straujās pārmaiņas gan noteikti veicināja tas, ka starpsezonā no Olimpijas aizgāja virkne pamatsastāva spēlētāju, īpaši noplicinot uzbrukuma līniju, kurā tika zaudēti uz Rīgas komandām pārgājušie Fricis Kaņeps, Nikolajs Voskoboiņikovs, Aleksandrs Stankus un Jānis Dobelis, kā arī futbolista karjeru beigušie veterāni Ludvigs Dudaņecs un Voldemārs Žins. Taču jaunie Olimpijas futbolisti izrādījās cienīgi Olimpijas tradīciju turpinātāji un arī Eduardam Freimanim bija gan lieli nopelni tajā, ka 1937./1938. gada sezonā Olimpija Latvijas meistara titulu tomēr saglabāja (Freimaņa kontā 6 vārtu guvumi). Nākamajā sezonā Freimaņa sniegums bija vēl labāks - viņa kontā veseli 13 vārtu guvumi (rezultatīvākais Olimpijas rindās) un otrs Latvijas meistara tituls.

1939. gada vasarā Freimanis debitēja Latvijas izlasē, atzīmējoties ar diviem vārtu guvumiem spēlē pret Igauniju, vairāku žurnālistu skatījumā viņš arī bija Latvijas izlases labākais dalībnieks šajā spēlē. Tā paša gada rudenī Freimanis pārcēlās uz Rīgu un pievienojās JKB (bijušā JKS) komandai, kas tobrīd spēlēja Rīgas 1.līgā. Šī komanda, kurā vadošajās lomās bija jaunās paaudzes futbolisti (ievērojamākais līdzās Freimanim spēks uzbrukumā bija Edvīns Vijups) uzvarēja pirmās līgas turnīrā, kurš gan noslēdzās jau okupācijas apstākļos. Pēc neatkarīgās Latvijas sporta organizāciju likvidēšanas Freimanis nonāca Rīgas Dinamo sastāvā, tāpat tika iekļauts LPSR izlasē neoficiālā Baltijas kausa spēlēs. Pēc okupācijas varu maiņas Freimanis spēlēja uz bijušā JKB bāzes izveidotajā Daugaviešu komandā, bija viens no labākajiem futbolistiem tās rindās, tāpat spēlēja Rīgas izlasē.

1942. gadā bija Virslīgas labākais vārtu guvējs, turklāt viņa kontā bija seši no septiņiem vārtiem, ko Daugavieši vispār šajā sezonā bija guvuši.

Kara noslēgumu Freimanis sagaidīja Vācijā, spēlēja Putlosas karavīru nometnē, trimdas latviešu izlasē, Grāvenā. Holstein Kiel sastāvā izcīnīja otro vietu Šlēzvigas-Holšteinas apgabala čempionātā. 1947. gadā Freimaņu ģimene izceļoja uz Angliju, kur arī turpinājās Freimaņa karjera. Pirmā profesionālā komanda Anglijā viņam bija Midlands līgā spēlējošajā Peterborough United, kuras rindās viņš 21 spēlē guva 22 vārtus. Anglijā viņš pārstāvēja arī citas zemāko līgu komandas, pēdējā vienība viņa karjerā bija Nueaton Borough, kuras sastāvā viņš 1950./1951. gada sezonā guva 40 vārtus, bet nākamajā - 38, būdams pārliecinošs uzbrukuma līderis. 1952./1953. gada sezonas sākumā Nuneaton Borough nācās iztikt bez Freimaņa, rudens gaitā viņš atsāka spēlēt, bet sezonu nācās beigt ap jauno gadu ar 13 gūtiem vārtiem un nopietnām veselības problēmām. Kādu laiku viņš trenēja Nuneaton Borough komandu, bet veselības problēmu dēļ arī to nācās pārtraukt.

Citos sporta veidos

Labi spēlēja arī basketbolu, darbojās Olimpijas basketbola komandā.

Biogrāfija

Par Eduarda Freimaņa biogrāfiju precīzas informācijas nav sevišķi daudz. Presē vienmēr saukts par Eduardu Freimani, kamēr kolektīvajā pasē Latvijas jaunatnes izlasei pierakstīts kā Edvards Dreimanis-Freimanis, arī ar dzimšanas gadu ir varianti: tajā pašā kolektīvajā pasē un laikrakstos trīsdesmitajos gados teikts, ka Freimanis dzimis 1920. gadā, kamēr vēlākos izdevumos parasti rakstīts, ka viņš dzimis 1919. gadā. Zināms, ka mācījies Liepājas Valsts ģimnāzijā. Pēc vidusskolas beigšanas pārcēlās dzīvot uz Rīgu, strādāja Rīgas papīru fabrikā.

Pēc 2.Pasaules kara noslēguma atradās nometnēs Vācijā, no turienes izceļoja uz Angliju, kur dzīvoja līdz mūža nogalei. Iespējams, ka bija mācījies par tulku. Futbola karjeru beidza saslimšanas ar tuberkulozi dēļ, vēlāk ar to saslima arī viņa sieva. Piecdesmito gadu vidū latviešu kopienas vāca ziedojumus Freimaņu atbalstam. Vēlākos gados viņa vārds trimdas presē praktiski neparādās, zināms vienīgi, ka 1990. gadā viņš pirmo reizi pēc 45 gadiem trimdā apmeklēja dzimto Liepāju, bet 1993. gadā miris. Latviešu presē apgalvots, ka Freimanis, lai labāk iederētos Anglijā, pārdēvējies par Eddie Freeman, kas gan nav dokumentāli pierādīts, taču grāmatā par Nuneaton Borrow viņš tiek pierakstīts kā Eddie Freimanis.

Izmantotie avoti

• Grāmata Nuneaton’s Footballing Heritage. "Nuneaton Borough 1945-1958
• Sarkanais sports, 1940-11-16. Eduards Freimanis (Dinamo)