Fricis Kaņeps

Ievērojamākais ventspilnieks pirmskara Latvijas futbolā. Spēcīgs un atlētisks futbolists, spēlēja centra uzbrucēja pozīcijā, bija apveltīts ar ļoti spēcīgu sitienu. Spēlēt sāka Ventpils Spara komandā, trīsdesmito gadu sākumā tā bija otrā spēcīgākā Zemgales apgabala futbola savienībā aiz Jelgavas 1. Sporta biedrības, bet 1934.gadā ventspilnieki pirmo reizi kļuva par Zemgales meistariem. Pēc vēl vienas sezonas, nepilnu 20 gadu vecumā Kaņeps pievienojās vienai no spēcīgākajām komandām Latvijas Virslīgā - Liepājas Olimpijai. Olimpijas rindās Kaņeps aizvadīja tikai vienu, toties spožu, sezonu, kļūstot par komandas labāko vārtu guvēju, sekmējot Olimpijas uzvaru Virslīgas turnīrā, Kaņeps bija viens no pieciem spēlētājiem, kas Olimpijas rindās šajā sezonā piedalījās visās Virslīgas spēlēs. Pēc šīs sezonas Kaņeps pārgāja dzīvot uz Rīgu, kļūstot par RFK spēlētāju.

Arī RFK Kaņeps kļuva pat stabilu pamatsastāva spēlētāju un vienu no komandas līderiem. Pēdējās trīs Virslīgas sezonās kopā Kaņeps izlaida vien divas spēles. RFK rindās Kaņeps izcīnīja savu otro Latvijas meistara titulu 1939./1940.gada sezonā, tāpat divas reizes triumfēja Latvijas kausā (1937, 1939), pirmajā no kausa fināliem gūstot abus vārtus uzvarā 2-0 pār Universitātes sporta komandu.

Trīsdesmito gadu otrajā pusē Kaņeps bija viens no labākajiem vārtu guvējiem Virslīgā - pēdējās četrās neatkarīgās Latvijas futbola sezonās viņš katrā guva ne mazāk kā 12 vārtus, summāri viņa kontā - vismaz 58 vārtu guvumi (visās spēlēs visi vārtu guvēji nav noskaidroti), viņa konkurentiem no ASk Aleksandram Vanagam un Vaclavam Borduško identificēti attiecīgi 57 un 45 precīzi sitieni šajā pašā periodā. Divas reizes: 1937./38. un 1939./40. gadu sezonās - Virslīgas labākais vārtu guvējs.

Latvijas izlasē debitēja 1937.gada 29.jūlijā Pasaules kausa kvalifikācijas spēlē pret Lietuvu, jau spēles devītajā minūtē gūstot savus pirmos vārtus valstsvienībā. 1937.gadā Latvijas izlasē astoņās spēlēs Kaņeps guva sešus vārtus. Taču pirmskara Latvijas izlases sekmīgākajā gadā (1938) valstsvienība iztika bez Kaņepa pakalpojumiem, jo maija sākumā, pēc obligātā karadienesta uzsākšanas, Kaņeps saslima ar plaušu karsoni smagā formā, pavadīja kādu laiku slimnīcā un tikai uz vasaras beigām atguva sportisko formu. Nākamajā gadā Kaņeps atkal bija atpakaļ izlasē, turpinot tajā spēlēt līdz pat Latvijas okupācijai, viņš arī bija pēdējo vārtu guvējs Latvijas izlasē pirms neatkarības zaudēšanas, gūstot savus septītos vārtus valstsvienībā.

Otrā Pasaules kara laikā Kaņeps uzspēlēja Rīgas Dinamo, Rīgas gaļas kombināta (vēlāk pārsaukta atpakaļ par Bekona eksportu) komandās, līdz 1942.gadā atgriezās RFK, taču viņu pastāvīgi vajāja traumas un slimības. Pēc atgriešanās no izsūtījuma Kaņeps dzīvoja Staicelē, kur trenēja vietējos futbolistus un līdz pat piecdesmito gadu beigām arī pats gāja laukumā.

Citos sporta veidos

RFK komandas sastāvā spēlēja arī basketbolu.

Biogrāfija

Pilnā vārdā Voldemārs Fricis Kaņeps. Dzimis Ventspilī Kārļa Kaņepa un viņa sievas Lavīzes (meitas uzvārds Pole) ģimenē. Futbolists bija arī Friča brālis Žanis Kaņeps (1918-?), ilggadīgs Venspils Spara futbolists. Pēc 2. pasaules kara Rietumos nonāca Friča Kaņepa vecāki, kā arī māsa Anna Alvīne (1919-?, prec. Rasa).

1938. gada vasarā smagi saslima ar plaušu karsoni, tika ievietots Rīgas Kara slimnīcā, kādu laiku nevarēja nodarboties ar sportu. 1939. gadā izgāja obligāto karadienestu Latvijas armijā.

Otrā pasaules kara laikā Kaņepu pastāvīgi vajājušo traumu dēļ līdz pat 1944. gadam viņam izdevās izvairīties no iesaukšanas vācu armijā, taču tad viņam tika uzticēts apsargāt krievu karagūstekņus, kas pēc kara noveda pie tā, ka 1945. gadā viņš tika apcietināts un izsūtīts uz Sibīriju, no izsūtījuma atgriezās vien pēc Staļina nāves. Pēc izsūtījuma Kaņeps nedrīkstēja dzīvot un strādāt Rīgā, taču izsūtījuma laikā viņš bija iepazinies ar sievieti no Alojas, un rezultātā atgriezies Latvijā, viņš apmetās uz dzīvi Staicelē, kur aizritēja viņa atlikusī dzīves daļa. Miris Staicelē, apbedīts Alojas kapos.

Izmantotie avoti

• Neatkarīgā rīta avīze, 1996-02-10. Miķelis Rubenis. Staicele. Futbola tagadne pagātnē.
• Alvīnes Rasas kartiņa Arolsen arhīvos (dokumenta identifikators 03010101 oS) - tajā atrodami vecāku vārdi.
• Apskats: Latviešu nometnes "Saule" laikraksts, 1946-05-04. Frici un leģionāru Žani Kaņepus meklē vecāki un māsa A.Rasa.