Jānis Vindiņš

Spēlēja galvenokārt puskreisā uzbrucēja pozīcijā, bija labs tehniķis ar spēcīgu sitienu, aizrāvās ar apvešanu. Vienlīdz abi sita ar abām kājām.

Bērnībā dzīvoja pretī JKS stadionam, kur atradās viņa mātei piederošs pārtikas veikals. Līdz ar to likumsakarīgi, ka arī futbolu Vindiņš sāka spēlēt JKS zēnu komandās. Par pirmās komandas spēlētāju kļuva 1930. gadā, bet jau 1931. gada rudenī, JKS pārejot Virslīgā, Vindiņš vārtus izšķirošajā pārējas spēlē pret Daugavpils ASK. Trīsdesmito gadu sākumā J.Vindiņš bija Sporta biedrības 13 biedrs, bet nav konstatēts, ka viņš tās rindās būtu spēlējis futbolu.

Trīs sezonu laikā, ko viņš JKS rindās aizvadīja Virslīgā, Vindiņš bija viens no vienības labākajiem uzbrucējiem un rezultatīvākajiem spēlētājiem, līdz ar to bija pietiekami likumsakarīgi, ka viņš uzspēlēja arī Latvijas izlasē - pa spēlei 1932 un 1934. gados.

Karjeras turpinājumā bija loģiska komandas maiņa, jo JKS visos laikos futbolistiem galvenokārt kalpoja kā atspēriena punkts. Izvēlētais virziena gan nenodrošināja izaugsmi komandas spēka ziņā, jo Vindiņš pievienojās J.Ķuzes komandai, kas 1935. gadā debitēja Rīgas meistarsacīkšu pirmajā līgā. Vienlaikus Ķuzes ambīcijas bija augstas, sniegums labs un komanda no pirmā piegājiena ieguva tiesības spēlēt Virslīgā. Tāpat Ķuzes rindās Vindiņš 1935. gadā kļuva par Rīgas kausa (Latvijas kausa priekšgājēja) uzvarētāju. Virslīgā kā Ķuzes futbolistam ar vārtu gūšanu Vindiņam negāja, desmit spēlēs, ko viņš tajā aizvadīja 1936. gada sezonā, viņš palika bez precīziem raidījumiem, daudz laika viņam nācās arī izlaist, kamēr viņš Daugavpilī izgāja obligāto karadienestu.

1937./1938. gada ziemā Ķuzes komanda tika likvidēta un bijušie tās futbolisti varēja pāriet uz citām komandām. Vindiņš atgriezās "mājās", proti, JKS komandā. Komanda, pār kuru vadību bija uzņēmies Kārlis Upenieks, bija jauna un talantīga, Vindiņš tajā bija viens no pieredzējušākajiem spēlētājiem un likumsakarīgi arī viens no līderiem. Uzvarēja 1939. gada pavasara RAFS sezonas atklāšanas turnīrā. 1939./40. gada sezonā JKS (pārsaukta par JKB) uzvarēja pirmās līgas turnīrā un būtu droši vien atgriezusies Virslīgā, ja vien turpinātu pastāvēt neatkarīga Latvija un neatkarīgās Latvijas futbols.

Līdz ar okupāciju beidzās arī Vindiņa gaitas futbolā, pēc 1940. gada viņš futbola spēļu protokolos vairs nav fiksēts.

Citos sporta veidos

Spēlēja arī galda tenisu.

Biogrāfija

Pilnais vārds Jānis Rūdolfs Vindiņš. Dzimis Rīgā tirgotāja, vēlāk - Rīgas domes deputāta Mateusa Andreja Vindiņa (1873-1967) un viņa sievas Ilzes (1878-1943, meitas uzvārds Urlovska) ģimenē. Ģimenē bija divas vecākas māsas: Alma (1902-1991, prec. Garosa) un Zelma (1906-?, prec. Laursone). Mācījies Rīgas Valsts tehnikumā (vismaz 1933.-1936.). Lielāko mūža daļu strādāja kā gaismotājs Nacionālajā teātrī, tai skaitā 2. Pasaules kara gadus. Vecumdienās pārgāja strādāt uz mēbeļu fabriku Pārdaugavā. Precējies nebija, ilgus mūža gadus nodzīvoja ar Antoniju Bubenko (kura bija vai nu māsa vai bijusī sieva slavenajam soļotājam Adalbertam Bubenko). Aizrāvās ar makšķerēšanu.

Miris Rīgā, apbedīts Jēkaba kapos.

Izmantotie avoti

• J.Vindiņa māsasdēla mežzinātņu doktora Vitauta Garosa atmiņu stāstījums
• Starts, 1935-11-15. V.Ķuze - mūsu jaunā virslīgas vienība
• Jāņa Vindiņa iekšzemes pase, LVVA 2996-20-20695