Kārlis Ašmanis

Liela auguma, vienmēr drošs un bezbailīgs situāciju jaucējs vārtu priekšā, līdzīgā stilā vēlāk spēlēja Pēteris Lauks.

Divdesmito gadu pirmajā pusē viens no labākajiem aizsargiem Latvijas futbolā. 1920. gadā Rīgas garnizona sporta kluba sastāvā 1. Latvijas Olimpiādes futbola turnīra uzvarētājs. Kā vairums savas paaudzes futbolistu, pirmajos neatkarības gados spēlēja JKS komandā, kas bija otrā labākā Latvijā, bet līdz ar RFK izveidošanos pievienojās jaunajam klubam. Tā rindās kļuva par divkārtēju Latvijas meistaru (1924, 1925). 1922. - 1924. gados aizvadīja septiņas spēles Latvijas izlasē, tai skaitā piedalījās Olimpiskajā spēlēs Parīzē 1924. gadā. Pēc 1925. gada sezonas pats futbolu Ašmanis vairs nespēlēja, bet vēl desmit gadus futbola laukumos bija redzams kā spēļu tiesnesis. Piedalījās Latvijas futbola veterānu spēlēs. Divdesmito gadu otrajā pusē bija ievēlēts Latvijas futbola savienības tiesnešu kolēģijas valdē. 1940. gadā tika iecelts par Latvijas PSR Futbola savienības tiesnešu kolēģijas valdes priekšsēdētāju.

Biogrāfija

Pilnā vārdā Kārlis Arturs Aleksandrs Ašmanis. Dzimis Rīgā galdnieka Jāņa Fridriha Ašmaņa (1871-1928) un viņa sievas Lizetes (1866-1946, meitas uzvārds Buivida) ģimenē. Piedalījās Latvijas Neatkarības karā. Brīvvalsts gados strādāja Rīgas hipodromā. 1945. gada 12. janvārī apcietināts kā "kontrrevolucionāras nacionālistiskas organizācijas dalībnieks", vairākus gadus pavadīja izsūtījumā Sibīrijā. Bija precējies, sieva Magda Ašmane (1910-2013), ģimenē bija meita. Pēc izsūtījuma strādāja Citronskābes rūpnīcā. Miris Rīgā, apbedīts 2. Meža kapos.

Izmantotie avoti

• Lizetes Ašmanes iekšzemes pase. LVVA 2996-1-17474
• No NKVD līdz KGB. R., 1999. - 30. lpp.
• Rīgas Sv. Jāņa luterāņu draudzes kristīto reģistrs. — 1899.g. — Nr.1.
• Kārļa Ašmaņa kapa vieta Cemety.lv
• Magdas Ašmanes kapa vieta Cemety.lv
• Sports, 1991-01-20. Atrastās relikvijas.